Veidojot budžetu, jāņem vērā metodoloģiju atšķirības

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts 2009. gadā atbilstoši EKS'95 metodoloģijai, pēc kuras tiek vērtēta atbilstība Māstrihtas kritērijiem, bija 1188.7 milj. latu (9.0% no IKP). Tas nozīmē, ka 2009. gadā Latvija ir izpildījusi ar aizdevējiem panākto vienošanos par maksimālo budžeta deficīta apjomu, to nepārsniedzot. Atbilstoši nacionālajai metodoloģijai deficīts sasniedza 892.1 milj. latu (6.7% no IKP). Starpību 296.6 milj. latu apmērā veidoja vairākas korekcijas pārejot no nacionālās metodoloģijas uz EKS95 metodoloģiju, kuru starpā bija gan deficītu palielinošas, gan deficītu samazinošas korekcijas. Nozīmīgākās deficītu palielinošās korekcijas bija šādas: 1) izdevumi Dienvidu tilta būvniecībai (72.9 milj. latu), kuri netiek atspoguļoti valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumos pēc nacionālās metodoloģijas, 2) ieņēmumi no emisijas kvotu pārdošanas (91.4 milj. latu), kuri saskaņā ar EKS'95 metodoloģiju netiek atzīti par saņemtiem (un tiek izslēgti no ieņēmumiem), jo 2009. gadā tie netika izlietoti atbilstoši paredzētajam mērķim, 3) 2009. gadā aizturēto vecuma pensiju daļa (63.4 milj. latu), kas izmaksāta šogad, bet attiecināma uz 2009. gadu, tiek ieskaitīta 2009. gada izdevumos, kā arī 4) pārskata periodā samaksāto un uzkrāto procentu korekcija (64.9 milj. latu) u.c.

Savukārt Latvijas valdības parāds atbilstoši EKS'95 metodoloģijai sasniedza 4783.4 milj. latu (36.1% no IKP). 2009. gadā parāds palielinājās par 1602.0 milj. latu, ko galvenokārt noteica Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanai paredzētā starptautiskā aizdevuma ietvaros saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas.

Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt valsts konsolidētā kopbudžeta deficīta līmeni ne augstāku par 8.5% no IKP apmērā 2010. gadā, 6.0% no IKP - 2011. gadā un 3.0% no IKP - 2012. gadā, kas rēķināts saskaņā ar EKS'95 metodoloģiju. Latvijā valsts budžets tiek veidots saskaņā ar nacionālo metodoloģiju, kas atšķiras no EKS'95 definētajiem Eiropas Savienības institūciju izmantotajiem budžeta uzskaites principiem. 2009. gada dati kārtējo reizi apliecina faktu, ka atšķirība deficīta līmeņos pēc abām metodoloģijām mēdz būt diezgan nozīmīga. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā korekcija, pārejot no nacionālās metodoloģijas uz EKS'95, ir bijusi deficītu palielinoša. Līdz ar to šis fakts būtu obligāti ņemams vērā, sastādot valsts budžetu gan 2011. gadam, gan arī turpmākajiem gadiem, pēc nacionālās metodoloģijas to plānojot ar pietiekošu rezervi, lai nepārsniegtu noteiktos budžeta deficīta mērķus.