Visu reizē nevar: mazumtirdzniecība 2. ceturksnī ievelk elpu

Šā gada 1.ceturksnī varējām vērot mazumtirdzniecības uzvaras gājienu, taču 2. ceturksnī tā acīmredzot devusi iespēju citu pakalpojumu renesansei. Proti, patērētājs nevar veltīt ne laiku, ne līdzekļus visam vienlaikus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli koriģētiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās 2. ceturksnī ir nedaudz vājinājies, tostarp jūnijā salīdzinājumā ar maiju sarūkot par 0.5%.

Laika trūkums patērētājam varētu šķist pārvarams, iepērkoties tiešsaistē, kaut vai ceļojumā, guļot pludmalē (sev iestāstot, ka vienlaikus lasa arī grāmatu); varbūt pat saviesīga pasākuma laikā. Tomēr paralēli tiek izvērtētas arī tēriņu prioritātes. Pieslēdzas pārdomas par mēneša tēriņu limitu, subjektīvā cenu prognoze un iekšējā diskusija par to, vai tiešām vēl nesen Covid‑19 ierobežojumu atcelšanas bumā pirktie apģērba un mājas preču krājumi būtu jau nolietojušies vai vecmodīgi vai tomēr tie varētu kalpot vēl kādu laiku (pārlaižot apkures sezonu) u.tml.

Latvijas patērētāju iekšējā pārliecība jūlijā uzlabojusies (ar to domājot Eiropas Komisijas noskaņojuma aptaujas rezultātus salīdzinājumā ar visai dramatisko kritumu 2. ceturksnī, kas pavadīts kara Ukrainā pirmo mēnešu informācijas fonā). Pienesumu patērētāju optimismā varētu būt sniegušas ziņas par valdības atbalsta pieejamību enerģijas cenu kāpuma amortizēšanai arī nākamajā apkures sezonā. Tikmēr līdzīgā aptaujā Latvijas mazumtirgotāju manāmo sapīkumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi galvenokārt radījusi vilšanās iepriekšējo 3 mēnešu darbības rezultātos, tomēr pamazām turpina pasliktināties arī nākamo 3 mēnešu redzējums.

Jūnijā saskaņā ar CSP datiem apgrozījums salīdzināmās cenās audzis kultūras, atpūtas un sporta preču mazumtirdzniecībā, bet visai būtisku kritumu mēneša laikā piedzīvojuši  apģērbu un atsevišķu mājas preču mazumtirgotāji. Pieaugušās inflācijas ietekmē vājinoties iedzīvotāju pirktspējai, arī tuvākajos ceturkšņos vairāk varētu ciest nepārtikas preču tirgotāji, kuru pārdoto preču sortiments nav paredzēts ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai. Pārtikas mazumtirdzniecība visticamāk saglabāsies stabilāka, taču patērētāji varētu izvēlēties kvalitātes un cenas izteiksmē pieticīgāku sortimentu.