Zaļumballe Gaiziņkalnā pieklususi – par 2. ceturkšņa IKP datiem

Ja uzbraucam amerikāņu kalniņu virsotnē, tad droši vien ir pamats ieķerties sēdeklī un gaidīt kritienu. Šajā gadījumā gan salīdzinājums ar nervus kutinošo amerikāņu kalniņu pieredzi ir krietns pārspīlējums, jo mēs runājam par 0.8 % ceturkšņa kāpumu 1. ceturksnī un 0.9 % kritumu 2. ceturksnī. Nav gluži Alpi, bet arī no Gaiziņkalna virsotnes var kādu brīdi šļūkt.

Kritumu gan vēl jo mazāk var uzskatīt par negaidītu, ja pirms mēneša par tādu jau statistiķi ziņoja, publicējot IKP ātro novērtējumu. Tomēr detalizēts izvērsums, ar iespēju izvērtēt visus faktorus, nebija pieejams. Kas tad īsti negaidīts vai gaidīts sagaidīts detalizētajos datos?

1. ceturksnī necerēto pieaugumu IKP galvenokārt nodrošināja pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar nelielu eksporta kāpumu iepretim krietnam kritumam importā. Šis bija patīkams pārsteigums, ņemot vērā vājo ārējo pieprasījumu. 2. ceturksnī vairs uz šādu zvaigžņu izvietojumu nebija pamata cerēt. Arī operatīvie ārējās tirdzniecības un maksājumu karšu dati vedināja domāt, ka 2. ceturksnī atjaunojušies tēriņi par importa precēm un pakalpojumiem, vienlaikus eksports ir bijis vājš. Tā tas izskatās arī šodien publicētajos datos (1. attēls).

Investīcijas pēc krietna krituma 1. ceturksnī ir pavisam niecīgā mērā  augušas. Vāja investoru aktivitāte augstās nenoteiktības fonā nav nekāds pārsteigums, tomēr kopumā 2024. gadā gan bija pamats gaidīt spēcīgāku investīciju izaugsmi, galvenokārt valdības investīciju plānu dēļ, bet ir gana daudz zināmu arī privāto ieguldījumu projektu. Iespējams, kādu daļu no šiem ieguldījumiem pagaidām neredzam datos, kamēr projekti nav nodoti ekspluatācijā.

Ienākumiem augot un inflācijas tvērienam atslābstot, iedzīvotāju pirktspēja kopš pērnā gada ir atsākusi pieaugt. Pirktspējas uzlabošanās veicina arī privātā patēriņa izaugsmi, kas gan 2. ceturksnī pierimusi. Maksājumu karšu dati atklāj, ka kopš aprīļa apjomīgāk auguši izdevumi ārvalstīs – importa preču un pakalpojumu pirkumi. Šādi tēriņi stiprina citu valstu ekonomikas un Latvijas IKP datos izgrauž lielāku robu (ekonomistu valodā: nosaka lielāku negatīvo devumu IKP pārmaiņās).

Tomēr importa grauztajam robam ir arī monētas otra puse – iedzīvotāji izmanto iespējas iegādāties lētākas preces, un ceļojumu iespaidi uzlabo iedzīvotāju noskaņojumu. Šajā jau ilgstošajā ģeopolitisko saspīlējumu periodā kāds saules stars ir nudien nepieciešams, lai ir spēks strādāt, tērēt un investēt arī turpmāk. Tad arī Latvijas ekonomika pamazām iesils un Gaiziņkalnā ienāks līksmība, kā tur 19. gadsimtā rīkotajās zaļumballēs.