Zema inflācija saglabājas arī novembrī

Gada inflācija novembrī Latvijā saglabājās tikpat zema kā oktobrī un bija 1.6%. Patēriņa cenu vidējo līmeni novembrī nedaudz paaugstināja pārtikas cenu kāpums, bet samazināja degvielas un siltumenerģijas cenas, kā arī neregulējamo pakalpojumu cenas.

Galveno preču un pakalpojumu grupu devums mēneša inflācijā, procentpunktos.

Avots: CSP, LB aprēķini

Pasaules pārtikas cenās (izņemot piena produktus) ir iezīmējusies neliela samazināšanās tendence, bet augsto graudaugu cenu novēlotā ietekme vēl arvien pakāpeniski iespiežas Latvijas pārtikas tirgū un atspoguļojas gan neapstrādātās, gan apstrādātās pārtikas cenās. Novembrī Latvijas mazumtirdzniecībā pieauga ne vien maizes un citu labības produktu, bet arī gaļas un piena produktu cenas, ko daļēji var skaidrot ar lopbarības sadārdzināšanos, tomēr dzīvnieku izcelsmes pārtikas preču grupās tendence ir pretēja pasaules cenām.

Stabilās pasaules naftas cenas labvēlīgi ietekmēja energoresursu cenas Latvijā, tas ir, gan degvielas cenu, gan citu – galvenokārt regulējamo - energoresursu cenu līmeni. Degvielas cenu ietekmē mēneša inflācija saruka par 0.22 procentpunktiem (pp), bet siltumenerģijas cenu ietekmē – par 0.05pp.

Gada pamatinflācija saglabājās zema, bet pozitīva. Mēneša laikā pamatinflāciju samazināja galvenokārt sakaru un ar atpūtu un kultūru saistīto pakalpojumu cenu pārmaiņas. Savukārt apstrādātās pārtikas cenas, kā minēts iepriekš, palielinājās, tomēr tas notika galvenokārt izpaužoties novēlotai (gan tiešajai, gan netiešajai) graudu cenu ietekmei. Tādējādi šo var uzskatīt par piedāvājuma puses izraisītu cenu kāpumu, kas neapdraud cenu stabilitāti vidējā un ilgākā termiņā.

Regulējamo cenu ietekme tuvākajos mēnešos būtiski nepalielināsies: ne lielie gāzes un elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, ne arī lielāko pašvaldību ūdenssaimniecības pašlaik neiesniedz jaunus tarifu plānus regulatorā. Savukārt iesniegtie tarifu plāni galvenokārt saistīti ar vienības izmaksu kāpumu nelielās pašvaldībās, ūdens apgādes uzņēmumos. Vienības izmaksu kāpumu lielākoties nosaka samērā mazs patēriņš. Līdz ar to arī no šīs piedāvājuma puses inflācijas pieaugums tuvākajā nākotnē nav gaidāms.

Novembrī 12 mēnešu vidējā inflācija turpināja sarukt un sasniedza 2.5%, un šis rādītājs ir atbilstošs gaidītajam. Darba samaksas temps pašlaik pieaug atbilstoši darba ražīgumam. Tāpēc arī nozīmīgs inflācijas spiediens uz patēriņa cenu līmeni no darba tirgus puses tuvākajos mēnešos nav gaidāms. Tādējādi, ja pasaules resursu cenas saglabājas stabilas, arī Latvijas inflācija turpmāk saglabāsies noturīgi zemā līmenī. Tā 12 mēnešu vidēja inflācija decembrī nepārsniegs prognozētos 2.4%, bet 2013. gadā varētu pat vēl nedaudz sarukt.