Ekspertu saruna: "Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā: iespējas Latvijas izaugsmei?"

Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm.

Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Lai gan abas šīs valstis atrodas tālu no Latvijas, to tirgus lielums ir pietiekams arguments, lai arī par tām sāktu domāt kā par pastāvīgām eksporta partnervalstīm. Turklāt sakaru un transporta tehnoloģiju progress un izmaksu samazināšanās rada visus priekšnoteikumus, lai fiziskajam attālumam līdz šiem apjomīgajiem tirgiem būtu mazāka nozīme. Tomēr jāņem vērā, ka attālums var būt mērāms ne tikai kilometros, bet arī izpausties kultūras atšķirību veidā.

Pagaidām Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Lai iedrošinātu Latvijas eksportētājus apsvērt darbošanos šajos tirgos, Latvijas Banka rīko Ekspertu sarunu "Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā: iespējas Latvijas izaugsmei". Sarunā tiks analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās, kā arī ar savu pieredzi un pārvarētajiem izaicinājumiem dalīsies Latvijas uzņēmēji, kam sadarbības saites ar šiem tirgiem kļūst arvien ciešākas.

Andris Strazds, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks. Pirms darba Latvijas Bankā bijis galvenais ekonomists Nordea Bank Finland plc Latvijas filiālē un Darījumu un finanšu konsultāciju nodaļas menedžeris SIA PricewaterhouseCoopers. Maģistra grādu starptautiskajās finansēs un biznesa stratēģijā ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā. Andris Strazds pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālās bankas Starptautisko attiecību komitejā, ir Eiropas Ārlietu padomes biedrs un kopš 2016. gada aprīļa darbojas Latvijas Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijā.

Ieva Skrīvere, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste. Ieva Skrīvere specializējusies starptautiskās ekonomikas un ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) saistītos jautājumos, t.sk. Grieķijas notikumu analīzē. Ieva Skrīvere pārstāv Latvijas Banku Eiropas Savienības Padomes Ekonomikas un finanšu komitejas apakškomitejā SVF jautājumos, kā arī ir Eiropas Centrālās bankas Ķīnas ekspertu tīkla locekle. Bakalaura grādu ieguvusi Rīgas Ekonomikas augstskolā, specializējoties finansēs un ekonomikā. Pirms darba Latvijas Bankā strādājusi LHV Bank.

Mārcis Dzelme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas vadītājs. Tiešajos darba pienākumos ietilpst sadarbība ar Eurochambres un Austrumu partnerības valstu tirdzniecības un rūpniecības kamerām, t.sk. skaidrojot iespējas, ko uzņēmumiem sniedz asociācijas līgums ar Eiropas Savienību. Arī iepriekš Mārcis Dzelme savu profesionālo darbību saistījis ar pārnozaru uzņēmēju organizācijām, strādājot Latvijas Darba devēju konfederācijā un pārstāvot uzņēmumu intereses dažādās starptautiskās organizācijās. Mārcis Dzelme divus gadus pavadījis Austrumāzijā – Ķīnā un Dienvidkorejā –, kur strādājis juridiskajā birojā un Korejas Industriālistu federācijā.
Mārcis Dzelme ieguvis maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā. Kvalifikācijas paaugstināšanu turpinājis Eiropas un Āzijas augstākajās mācību iestādēs.

Raits Bebris, SIA "RCG Lighthouse" dibinātājs un līdzīpašnieks. Kopš 2009. gada Raits Bebris veido uzņēmējdarbības attiecības ar partneriem no dažādām Ķīnas provincēm. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis starptautiskās ekonomikas maģistra grādu.

Normunds Staņēvičs, Latvijas lielākā piena produktu ražotāja, kā arī lielākā pārtikas produktu ražotāja AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs. Normunds Staņēvičs ir augstākā līmeņa vadītājs ar profesionālo izglītību un pieredzi korporatīvo fi­nanšu pakalpojumu jomā. "Rīgas piena kombināts" pievienojies grupai "Food Union" ko­pā ar Latvijas piena produktu ražotājiem "Valmieras piens" un "Rīgas piensaim-nieks", Igaunijas saldējuma ražotāju "Premia", Dānijas saldējuma ražotāju "Premier Is", Norvēģijas saldējuma ražotāju "Isbjorn Is" un Rumānijas saldējuma ražotāju "Alpin57Lux".
Pirms darba AS "Rīgas piena kombināts" 2013. gadā Normunds Staņēvičs bijis iz­dev­niecības AS "Diena" valdes priekšsēdētājs un vadījis izdevniecībā notiekošās pār­maiņas. Vēl pirms tam viņš trīs gadus strādājis par finanšu direktoru naftas pārkrauša­nas uzņēmumā AS "Ventspils nafta" un sešus gadus – korporatīvo finanšu pakalpo­jumu jomā auditor­uzņēmumā SIA "Deloitte Latvia".

2016. gada 24. maijā Latvijas Bankā notika Ekspertu saruna "Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā: iespējas Latvijas izaugsmei?".

Ekspertu sarunas prezentācijas

Ieva Skrīvere, Latvijas Bankas ekonomiste

Mārcis Dzelme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas vadītājs

Normunds Staņēvičs, AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs

Raits Bebris, SIA "RCG Lighthouse" dibinātājs un līdzīpašnieks

2016. gada 24. maijā Latvijas Bankā notika Ekspertu saruna "Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā: iespējas Latvijas izaugsmei?". Šeit sarunas pilns videoieraksts.

Ekspertu sarunas kopsavilkums: ASV un Ķīnas vilkme

Maija nogalē Latvijas Bankā notika Ekspertu saruna "Gravitācijas centra maiņa pasaules ekonomikā: iespējas Latvijas izaugsmei", kurā tika 1) novērtēta globālā makroekonomiskā aina no biznesa iespēju viedokļa,  2) kopsavilktas praktiķu atziņas par pagaidām īso pieredzi lielos un dinamiskos, bet ģeogrāfiski attālos tirgos un 3) saliktas dažas noderīgas ceļazīmes uzņēmumu tālākai darbībai ASV un Ķīnas tirgos un nepieciešamie valdības atbalsta pasākumi.

Latvijas uzņēmējam, kas redz ekonomikas prognožu un pircēju aktivitātes kritumu eirozonā kopumā un pašā Latvijā, šis ir brīdis pasaules kartes novērtēšanai ar svaigu skatu. Jāaprod ar apziņu, ka pasaules saimnieciskās rosības centrs aizvien vairāk aizvirzās no pašmāju un Eiropas tirgus uz tālā Klusā okeāna abiem krastiem - uz Ķīnu un ASV. ASV pēdējo 20 gadu laikā ir apsteigusi Eiropu un šobrīd ir pēc izmēra lielākā un daudzējādā ziņā dinamiskākā tautsaimniecība pasaulē. Nav jaunums, ka arī milzīgais, kultūrā un politikā specifiskais Ķīnas tirgus kļūst aizvien nozīmīgāks; tur šobrīd tiek radīta trešā daļa pasaules ekonomikas apjoma izaugsmes. Atspoguļojot šo realitāti, pasaules lielvaru forumi no G-20 vai G-7 formāta pārredzamā nākotnē var pārtapt par G-2, kur Ķīna un ASV bez citu mazāk nozīmīgu reģionu/valstu iesaistīšanas izšķiras par globālo finanšu un ekonomikas procesu ietekmēšanu.

24. maijā centrālajā bankā par šo tematiku diskutēja uzņēmumu vadītāji, to organizāciju pārstāvji un Latvijas Bankas ekonomisti. Mārcis Dzelme, Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas vadītājs vērtēja, kāds apjomā, sortimentā un ilgtspējas izredzēs Ķīnā un ASV ir pašreizējais Latvijas uzņēmumu eksports un imports, kāds – valsts atbalsts.  Normunds Staņēvičs, "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs ar Latvijas lielākā pārtikas ražotāja vērienu izstāstija "Food Union" stratēģiju Ķīnā gan eksportējot, gan ceļot ražotnes. Raits Bebris, SIA "RCG Lighthouse" valdes loceklis kulturoloģiski dāsni dalījās ar mazāka uzņēmuma veiksmju formulu un vilšanos katalogu Ķīnā. Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere ievadreferātā iepazīstināja ar tektoniskiem, paaudzes mūža garuma makroprocesiem, kas pasaules saimniecisko un politisko smaguma centru aizbīda mums neierasti tālu, rosinot izsvērt turienes iespējas un riskus. Sarunas vadītājs ekonomists Andris Strazds filozofiski atgādināja: divdesmit pieci gadi kopš 90. gadiem Eiropai un Latvijai bijis daudzējādā ziņā ieaijājoši pozitīvs laiks – atkalapvienotais kontinents pēc sociālisma sabrukuma dominējis kā pasaules saimniecības smaguma centrs, bet Frensisa Fukujamas "vēstures beigu" - liberālās demokrātijas triumfa sajūtās riskējam kļūt par šaura skata patērētājiem, kas sev par nelaimi var palaist garām nozīmīgas pārmaiņas citviet, piemēram, tajā pašā Ķīnā.

Ekspertu atziņas īsā kopsavilkumā

Tautsaimniecība Eiropā kopumā aug, kontinents ir joprojām nozīmīgs tautsaimnieciskas aktivitātes centrs pasaulē, taču pēdējās desmitgadēs citi reģioni mūs apsteidz. Eiropas Savienības izaugsme ir zem 2% un pārskatāmā nākotnē nebūs strauja. Mūs bremzē krīzes mantojums – augsts parāds, daudzās dalībvalstīs ignorēta budžeta sabalansēšana.

ASV importa/eksporta statistikā atpaliekam no baltiešu konkurentiem, lai arī sortimentā dominē augsta pievienotā vērtība. Ķīnā Latvijas eksporta/importa statistikā neatpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, bet daudz eksportējam resursus – piemēram, kūdru, kas nav gluži augstas pievienotas vērtības produkts.

Gan ASV, gan Ķīnas tirgos konkurence ir sīva, un tur nevienu sevišķi negaida, bet to potenciāls un milzīgums rosina pārvarēt biznesa uzsākšanas grūtības, t.sk. valodas un kultūras atšķirības Āzijā. Piemēram, angliski Ķīnā pārsvarā nerunā, ja pats vēl paveidiem bagāto ķīniešu valodu mācies, jāpaļaujas uz filologu – tulku.

Ļoti svarīgs ir institucionāls atbalsts: Ķīnā lielākos apjomos jūt divu LIAA pārstāvju (Pekinā un Šanhajā) atbalstu, bet ASV tā pietrūkst, tādēļ LTRK un AmCham Latvia vērsušās pie valdības ar lūgumu rast risinājumu. Uzņēmēji izmanto LTRK rīkotās tirdzniecības misijas; piedalās izstādēs– ne tik daudz partneru atrašanas nolūkā, kā zīmola veidošanas dēļ. ASV sakarā vērts skatīt LTRK un AmCham šogad uzsākto Gateway to the US kontaktpersonu tīkla iespējas http://www.amcham.lv/en/programs/gateway-to-the-usa.

Apjoms nebūs Latvijas uzņēmēja konkurences priekšrocība Ķīnā salīdzinot ar, piemēram, francūzi  vai vācieti: izmērā vidējam uzņēmumam vērts piemeklēt savai jaudai atbilstošu partneri (piegādātāju, kura rūpnīcā strādā 200-400, ne 8000 darbinieku); vērts iepazīt kultūru, jo šādi izrādīta cieņa bruģē labas attiecības.

Latvijas uzņēmēju darbībai Ķīnā ir svarīgas iekoptas labas starpvaldību attiecības, t.sk. iespēja atvest turienes partneri vizītē valdības koridoros, kur skan skaidrs vēstījums par valdības atbalstu nozarēm, to nozīmīgumu Latvijā.

Liels izaicinājums Ķīnā sākotnēji būs droši ticamas informācijas trūkums par partneriem – laiks, ko ieguldām atsauksmju meklēšanā sargās no apdedzināšanās viltus solījumos; kontaktos jātiek līdz uzņēmumu īpašniekiem.

Pareizo partneri atrast tomēr nebūs grūti, piemeklējot cilvēkus, kuru vērtību sistēma atbilst mūsējai. Kompartijas stūrētajā Ķīnā sociālisma pieredze vai atmiņa noteikti ir baltiešu priekšrocība iepretī rietumeiropiešiem; t.sk. apziņa, ka valsts uzņēmumā noteicējos būs partorgs un vietējā pašpārvalde jeb raikoms.

Ātram biznesam Ķīna nav īstais tirgus,  jo vispirms pacietīgi iekopjamas draudzīgas attiecības jeb kontaktu tīkls –  Guanxi) ar topošajiem partneriem vismaz gada, pusotra garumā. Lielākam uzņēmumam jāapzinās – ja neesi uz vietas, nekas neizdosies: veido savu biroju, kas ģenerēs tirgus pieredzi un nākotnes stratēģiju. Piemēram, tikai vietējais zinās pateikt, ka pienu vērts iepakot dāvanu iesaiņojumā, jo vietējie, ejot ciemos, dāvina pienu..

Tiesiskā neaizsargātība ir pagaidām neizbēgama – nevar cerēt Ķīnas tiesā uzvarēt turienes uzņēmumu. Piemēram, nesen skaļi izskanēja Ķīnas tiesas spriedums, kas lika Apple zaudēt prāvā par iPhone zīmola tiesībām vietējam ādas kantorpreču ražotājam. Vājas zāles ir labu juristu algošana, bet vienmēr palīdz mūžīgais ieteikums– nelikt visas olas vienā grozā jeb diversifikācija eksporta tirgos.

Jā, Ķīnā nezina, kas ir Latvija, kas nepārsteidz, bet uztversim to kā izdevību savam stāstam par to, kas ir Latvija, tās ražojumi. Piemēram, pārtikas ražotājam, iepazīstinot ar sevi, vērts sākt ar to, ka esam  zaļa Ziemeļeiropas zeme ar fantastiski tīru gaisu, kurā ražo ekoloģisku pārtiku, t.sk. veselīgu pienu. Un esam zeme, kas draudzīgi sagaida viesos ķīniešu darījumu partneri.