Ekspertu saruna: Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
Ekspertu saruna "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?"
-
Ieskats saturā
Produktivitāte ir konkurētspējas priekšnoteikums, savukārt konkurētspēja ir ikvienas ekonomikas dzinējspēks. Visi to zina, taču tikai krīze piespieda pievērst šiem elementiem pienācīgu uzmanību. Par konkurētspējas un produktivitātes nozīmi jau pagājušā gadsimta sākumā runāja arī konveijera izgudrotājs Henrijs Fords: "Neveiksme ir iespēja visu sākt no jauna, bet jau ar lielāku pieredzi."
Tieši krīzes laikā būtiski pieauga Latvijas ražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu produktivitāte un līdz ar to arī konkurētspēja. Ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu ekonomikas analītiķiem par diskusiju objektu kļuva Latvijas situācija, kad, neskatoties uz reālā valūtas kursa pieaugumu, eksporta daļa pasaules tirdzniecībā nemitīgi palielinājās.
Krīzes laikā sasparojāmies, bet ekonomisko problēmu pārvarēšana ir likusi mums nedaudz atslābt. Jaunākie pieejamie statistikas skaitļi nav iepriecinoši un liecina, ka kopš 2010. gada produktivitātes pieaugums Latvijā ir būtiski samazinājies. Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums - kā noturēt krīzes laika "uzrāvienu" vai vismaz saglabāt uzņemto attīstības kursu?
Šogad jau trešās Latvijas Bankas organizētās Ekspertu sarunas bija veltītas Latvijas konkurētspējas un produktivitātes jautājumam. Ekspertu tikšanās laikā Latvijas Bankas ekonomisti prezentēja padziļinātu analīzi par produktivitātes attīstības dinamiku gan valsts, gan uzņēmumu un nozaru līmenī. Šāda veida analīze, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par Latvijas ekonomiku, tika prezentēta pirmo reizi. Iesaistoties uzņēmēju un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, tika analizēti praktiskie produktivitātes un konkurētspējas jautājumi:
- Latvijas produktivitāte un konkurētspēja krīzes un pēckrīzes laikā;
- Produktivitāte dažādu lielumu un nozaru uzņēmumos;
- Vai produktivitāte ir eksporta priekšnoteikums – vai otrādi?
- Vai resursu pārdale Latvijā notiek efektīvi?
- Kas veido ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, izglītības un inovāciju loma tajā?
-
Ekspertu sarunas dalībnieki
Dr.oec. Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs. 2005. gadā Latvijas Universitātē ieguva ekonomikas doktora grādu. Līdztekus darbam Latvijas Bankā un starptautiskai pieredzei Eiropas Centrālās bankā Konstantīns Beņkovskis lasa lekciju kursu arī Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem. Konstantīna Beņkovska pētniecības interešu loks joprojām ir plašs, tajā skaitā arī eksporta kvalitātes novērtējums. Kopš 2012. gada viņš līdzdarbojas arī Eiropas Centrālo banku sistēmas konkurētspējas izpētes tīklā (CompNet).
Dr.oec. Rūdolfs Bēms, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks. Stokholmas Ekonomikas augstskolā ieguvis ekonomikas doktora grādu, pirms tam ekonomikas maģistra grādu Ņujorkas Universitātē. Bijis ekonomikas pētnieks gan Starptautiskajā Valūtas fondā, gan Eiropas Centrālajā bankā, kur galvenokārt pievērsās starptautiskās ekonomikas jautājumiem. Pētnieciskie darbi publicēti pasaules vadošajos akadēmiskajos ekonomikas izdevumos.
Dr.oec. Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspējīga biznesa centra direktors. Aktīvi iesaistās dažādos starptautiskos pētījumos un projektos. Pēta ar uzņēmējdarbību saistītas tēmas, tajā skaitā uzņēmumu produktivitāti, biznesa uzsākšanu, uzņēmējdarbības politikas veidošanu, uzņēmējdarbības piemērošanos pārmaiņām un citas tēmas.
Jānis Endziņš kopš 2011. gada Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs. Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs. Strādājis Tieslietu ministrijā, Uzņēmumu reģistrā (UR), tostarp kā UR Galvenais valsts notārs, bet 2008. gadā pievienojies LTRK, kā arī darbojies kā augstskolu lektors. Vadījis Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma izstrādes darba grupu. Līdzdarbojies Komerclikuma, Komercķīlu likuma un daudzu citu normatīvo aktu, tajā skaitā Eiropas Savienības direktīvu izstrādē.
Normunds Bergs, AS „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis. Normunds Bergs ir absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot radiotehnikas inženiera diplomu.
-
Prezentācijas
Prezentācija „Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?”
Dr.oec. Arņa Saukas prezentācija Ekspertu sarunās 08.12.2014
Prezentācija: „Produktivitāte un eksports kā Latvijas prioritātes”
-
Videoieraksts
08.12.2014 Ekspertu sarunu "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?" videoieraksts
-
Infografika
-
Kopsavilkums
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa