06.03.2025.

Ekspertu saruna: Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?

18. martā, plkst.14.00–16.00

  • Latvijas Banka
    Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls ekspertu saruna
Foto: Latvijas Banka

Otrdien, 18. martā, plkst.14.00–16.00 Latvijas Banka rīkos ekspertu sarunu "Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?". Diskusija notiks klātienē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Konferenču zālē, 4. stāvā (Rīgā, Pils laukumā 3, ieeja no Daugavas gātes), kā arī to varēs vērot tiešraidē. 

Ik pa laikam publiskajā telpā dzirdams viedoklis, ka Latvijas KKS sektors nav pietiekami novērtēts un varētu sniegt daudz lielāku ieguldījumu Latvijas, it īpaši reģionu, tautsaimniecībā. Vienlaikus tiek atzinīgi vērtēta Lietuvas pieredze, kur darbojas divu līmeņu KKS sistēma – mazākas KKS apvieno centrālā KKS, uz kuru attiecas stingrākas prasības, bet līdz ar to tai ir plašākas darbības iespējas. 

Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29.7 milj. eiro apmērā. Latvijas KKS sektors ir neviendabīgs. KKS sektorā ir vērojama augsta koncentrācija – piecu lielāko KKS aktīvi veido 90 % no visiem KKS aktīviem. Pēdējo triju gadu laikā darbības licence anulēta septiņām KKS. Izaicinājums ir sabalansēt visu KKS intereses un vajadzības, izstrādāt, apstiprināt un ieviest tādu KKS sektora regulējumu, kas atbilstu sektora, sabiedrības un valsts tautsaimniecības interesēm. 

Latvijas Banka ir izstrādājusi Latvijas KKS sektora iespējamos attīstības scenārijus, ar ko iepazīstināts sektors un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Finanšu ministrijas vadībā sadarbībā ar Latvijas Banku un KKS sektoru izstrādāti Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumi, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt juridisko personu kreditēšanu.

Diskusijas laikā tiks iztirzāta virkne jautājumu:

  • Kāds attīstības scenārijs un regulējums ir visatbilstošākais Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektora situācijai?
  • Vai juridisko personu kreditēšana dos uzrāvienu?
  • Vai Lietuvas modelis ar centrālās KKS izveidi ir spējīgs darboties arī Latvijā?
  • Kādas ir pašvaldību iespējas KKS attīstības virzībā un kas vēl darāms, lai attīstītu KKS sektoru?

 

 

KrevicsEkspertu sarunu moderēs žurnālists Jānis Krēvics.

PurgaileSarunu ievadīs Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile ar prezentāciju par to, kādi ir iespējamie KKS sektora attīstības virzieni. 

Ekspertu sarunā piedalīsies arī:

 

KlavinaLīga Kļaviņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece; 

OlgaOlga Kazačkova, "Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības" valdes priekšsēdētāja; 

RozenbergsJānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs.

🟢Tiešraides laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem – "sli.do", kods #kks. 

Pieteikt dalību klātienē

 

Saņemt atgādinājumu par tiešraidi

APA: Banka, L. (2025, 06. mar.). Ekspertu saruna: Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6653
MLA: Banka, Latvijas. "Ekspertu saruna: Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 06.03.2025. <https://www.makroekonomika.lv/node/6653>.
Up