Ekspertu saruna: Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?

Ik pa laikam publiskajā telpā dzirdams viedoklis, ka Latvijas KKS sektors nav pietiekami novērtēts un varētu sniegt daudz lielāku ieguldījumu Latvijas, it īpaši reģionu, tautsaimniecībā. Vienlaikus tiek atzinīgi vērtēta Lietuvas pieredze, kur darbojas divu līmeņu KKS sistēma – mazākas KKS apvieno centrālā KKS, uz kuru attiecas stingrākas prasības, bet līdz ar to tai ir plašākas darbības iespējas. 

Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29.7 milj. eiro apmērā. Latvijas KKS sektors ir neviendabīgs. KKS sektorā ir vērojama augsta koncentrācija – piecu lielāko KKS aktīvi veido 90 % no visiem KKS aktīviem. Pēdējo triju gadu laikā darbības licence anulēta septiņām KKS. Izaicinājums ir sabalansēt visu KKS intereses un vajadzības, izstrādāt, apstiprināt un ieviest tādu KKS sektora regulējumu, kas atbilstu sektora, sabiedrības un valsts tautsaimniecības interesēm. 

Latvijas Banka ir izstrādājusi Latvijas KKS sektora iespējamos attīstības scenārijus, ar ko iepazīstināts sektors un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Finanšu ministrijas vadībā sadarbībā ar Latvijas Banku un KKS sektoru izstrādāti Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumi, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt juridisko personu kreditēšanu.

Diskusijas tika iztirzāti šādi jautājumi:

• Kāds attīstības scenārijs un regulējums ir visatbilstošākais Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektora situācijai?
• Vai juridisko personu kreditēšana dos uzrāvienu?
• Vai Lietuvas modelis ar centrālās KKS izveidi ir spējīgs darboties arī Latvijā?
• Kādas ir pašvaldību iespējas KKS attīstības virzībā un kas vēl darāms, lai attīstītu KKS sektoru?

Ekspertu sarunu moderēja žurnālists Jānis Krēvics.

Sarunu ievadīja Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja Nora Dambure ar prezentāciju par to, kādi ir iespējamie KKS sektora attīstības virzieni. 

Ekspertu sarunā piedalījās arī:

Līga Kļaviņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece; 

Olga Kazačkova, "Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības" valdes priekšsēdētāja; 

Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs.