Ekspertu saruna: Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums

Mājsaimniecību finansiālajam stāvoklim, spējai segt savus izdevumus un veidot uzkrājumus ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi.

Latvijas tautsaimniecībai grūtajos krīzes gados daudz ir pētīts un analizēts, kāda ir bijusi ekonomisko problēmu ietekme uz mājsaimniecībām un tautsaimniecību kopumā. Taču ir mājsaimniecību grupa, kuru finanšu stāvokli krīze ietekmēja visbūtiskāk, taču par to finansiālo stāvokli informācijas pieejamība vienmēr ir bijusi apgrūtināta. Tās ir mājsaimniecības-kredītņēmēji.

Uzņemoties saistības straujas tautsaimniecības izaugsmes gados, līdz ar krīzes iestāšanos šīs mājsaimniecības viskrasāk izjuta ienākumu samazinājumu un bezdarba pieaugumu, jo nozīmīgu daļu no to izmaksām veidoja saistību dzēšanas maksājumi. Lai arī, tautsaimniecības izaugsmei atjaunojoties, mājsaimniecību-kredītņēmēju maksātspēja ir uzlabojusies, kavēto kredītu mājokļa iegādei īpatsvars sarūk lēni un privātpersonu maksātnespējas pieteikumu skaits joprojām palielinās. Tas apstiprina, ka daudzu šādu mājsaimniecību finansiālā situācija joprojām ir smaga.

Latvijas Banka veica pētījumu, lai ielūkotos mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālajā situācijā no "iekšpuses", t.i., no pašu mājsaimniecību skatupunkta, apzinot to saistības, ienākumus un izdevumus ar aptaujas palīdzību. Balstoties uz aptaujas datiem, tiek novērtēts, cik jutīga ir mājsaimniecību maksātspēja pret dažādu makroekonomisko rādītāju nelabvēlīgām pārmaiņām (ienākumu samazinājums, procentu likmju palielināšanās, darba zaudēšana).

Pētījuma rezultāti liecina, ka visievainojamākās ir mājsaimniecības, kuras uzņēmās kredītsaistības laikā, kad tautsaimniecības izaugsme bija visstraujākā un nekustamā īpašuma cenas visaugstākās, līdz ar to aizņēmumi un aizņēmumu dzēšanas maksājumi – vislielākie. Turklāt arī vairākus gadus pēc krīzes sākuma daļa šo mājsaimniecību nav spējušas atgūt zudušo maksātspēju un vēl joprojām saskaras ar grūtībām sabalansēt savus ienākumus un izdevumus.

Mājsaimniecības-kredītņēmējas kopumā vēl joprojām ir vērtējamas kā samērā jutīgas pret nelieliem ienākumu samazināšanās un procentu likmju pieauguma šokiem.

Tai pašā laikā ar to maksātspēju saistītie iespējamie zaudējumi aizdevējiem ir kļuvuši mērenāki. To ir veicinājis gan īpašuma vērtību pieaugums pēdējo gadu laikā, gan mājokļu kredītu atlikumu samazinājums. 

Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists, pētījuma „Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums” līdzautors. Ir iesaistīts ar makrouzraudzības politiku, Eiropas Sistēmisko  risku kolēģiju un Eiropas Centrālās bankas Finanšu stabilitātes komisiju saistīto jautājumu analīzē.

Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste, pētījuma „Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums” līdzautore. Nodarbojas ar stresa testu metodoloģijas pilnveidošanu, kredītriska modelēšanu, pētījumiem finanšu stabilitātes jomā un Kredītu reģistra datu analīzi.

Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste, pētījuma „Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums” līdzautore. Veic mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu ievainojamības analīzi, kā arī nekustamā īpašuma tirgus un tā ietekmes uz finanšu stabilitāti analīzi.

Pēteris Strautiņš, AS DNB Banka ekonomikas eksperts. Nodarbojas ar makroekonomisko procesu analīzi, Latvijas ekonomikas nozaru pētniecību, komunikāciju ar sabiedrību, darbojas Tautsaimniecības Padomē. Banku sistēmā P.Strautiņš strādā kopš 2007. gada marta.

Adriāna Kauliņa, "Swedbank" AS Privātpersonu finanšu institūta direktore, ikdienā analizē dažādu politikas izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecību finanšu situāciju un ar Institūta aktivitātēm sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju pilnveidošanu, lai mājsaimniecības prastu izvēlēties sev piemērotākos un izdevīgākos darījumus gan ņemot kredītus, gan pārvaldot savas finanses.

Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents kopš 2011. gada. LKA ir biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles, tās mērķis ir sekmēt Latvijas banku sistēmas nostiprināšanos un attīstī-bu kopējas valsts izaugsmes kontekstā. LKA pārstāv banku kopējās intereses dažāda līmeņa institūcijās.

Fotogalerija no šīm Ekspertu sarunām atrodama Latvijas Bankas flickr profilā