Ekspertu saruna: No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu

Sarunas vadītājs

Andris Strazds, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks. Pašlaik viņš ir arī Eiropadomes starptautisko attiecību jautājumos loceklis un nepilna laika pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pirms tam viņš bija Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāles galvenais ekonomists, PricewaterhouseCoopers SIA darījumu vadītājs un stratēģijas attīstības vadītājs SIA "Lattelecom". Andris Strazds ieguvis maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā.

Sarunas dalībnieki

Inese Allika, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste. Viņas darba pienākumi ir saistīti ar plašu starptautisko attiecību jautājumu loku. Inese Allika ir arī Latvijas Bankas pārstāve Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu lietu komitejas vietnieku sanāksmēs. No 2011. gada līdz 2016. gadam Inese Allika bija Latvijas Bankas specializētais atašejs Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, piedaloties ar eiro ieviešanu Latvijā un Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē saistīto jautājumu risināšanā. Pirms tam viņa sešus gadus vadīja Eiropas Savienības departamentu Ekonomikas ministrijā. Inese Allika Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās, kā arī papildinājusi zināšanas Britu padomes programmā Chevening Fellowship un dažādās mācību programmās vairākās Eiropas Savienības valstīs.

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Viņa nodrošina Ārlietu ministrijas komunikāciju ar Latvijas Republikas Saeimu un Eiropas Parlamentu, kā arī pārstāv Latviju Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs attīstības sadarbības jautājumos un ārējās tirdzniecības jautājumos. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā viņa pārstāvēja Eiropas Savienības Padomi Eiropas Parlamentā. Pirms tam viņa bija Latvijas Republikas Saeimas deputāte un vadīja Eiropas lietu komisiju (2011–2014). Zanda Kalniņa-Lukaševica bija Valsts prezidenta padomniece un strādāja Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā (2008–2011), kā arī bija valsts sekretāra vietniece Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (2006–2008). Viņa ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta vadošā pētniece, kā arī biedrības "Eiropas kustība Latvijā" valdes locekle. Zanda Kalniņa-Lukaševica Latvijas Universitātē lasa lekcijas par Eiropas Savienības ārpolitiku. Latvijas Universitātē viņa ieguvusi vadībzinātnes doktora grādu.

Jēkabs Krieviņš, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes loceklis kopš 2015. gada janvāra. Jēkabs Krieviņš ir finanšu jomas eksperts ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi uzņēmējdarbības kreditēšanas un valsts atbalsta programmu sagatavošanas un īstenošanas procesu organizēšanā un vadīšanā. Šī pieredze gūta, strādājot gan kredītiestāžu, gan valsts finanšu iestāžu sektorā. Ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības un iestāžu vadībā, banku darbinieka sertifikātu un bakalaura grādu ekonomikā.

Jānis Grēviņš, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors kopš 2003. gada. Viņš pēta mūsdienu komunikācijas līdzekļu ietekmi projektu vadībā un studiju procesā ļauj iepazīt gan šo pētījumu rezultātus, gan tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas jautājumus. Viņš ir viens no Junior Achievement Latvia dibinātājiem (1998). Jānis Grēviņš ir SIA "Tet" (iepriekš – SIA "Lattelecom") padomes loceklis. No 1998. gada līdz 2003. gadam Jānis Grēviņš studēja doktorantūrā un strādāja par projektu koordinatoru ASV Ņujorkas štata Bufalo Universitātes Vadības skolā.

Rihards Āboltiņš, projektu vadītājs SIA "DiGas". Viņš ir atbildīgs par projekta administratīvo vadību SIA "DiGas" īstenotajā Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projektā Novel dual-fuel system for modernisation of air polluting diesel locomotives to clean and efficient gas operation – NYSMART. Rihards Āboltiņš vairākus gadus līdzdarbojies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu vietēja un starptautiska mēroga sadarbības un pētniecības projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā. Pieredze gūta, strādājot zinātniskās pētniecības institūtā un sadarbojoties ar uzņēmumiem privātajā sektorā. Rihards Āboltiņš starptautiska revīzijas tīkla uzņēmumā guvis arī finanšu revīziju pieredzi.

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenās ekonomistes Ineses Allikas prezentācija.

Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas izmantotie slaidi.

Ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" izmantotie slaidi from Latvijas Banka

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes locekļa Jēkaba Krieviņa izmantotais slaids.

Eiropas Savienības (ES) budžets nākamajai septiņgadei, par ko galīgā vienošanās šogad vēl priekšā, nāk ar jaunām prioritātēm un finansējuma piesaistes iespējām Latvijai. Tas prasīs jaunu izpratni par to, kas ir ES budžets, arī domāšanas maiņu – no valstij iedalītā "apgūšanas" uz brīvu konkurenci par kopējo naudu ES mēroga programmās, eksperti uzsvēra publiskā diskusijā Latvijas Bankā. 

Diskusija notika 30. janvārī, un tajā tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem. 

• Kā vērtējam līdzšinējo ES fondu līdzekļu izmantošanu un ko nozīmē tērēt gudri?
• Ko nozīmē ES jaunās prioritātes, kā tās ietekmēs Latviju un ES fondu finansējuma pieejamību nākotnē?
• Kāda būs Latvijas stratēģija sarunās par ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2028. gadam?
• Ko jaunās prioritātes nozīmē uzņēmējiem, pētniekiem, universitātēm? Kādam jābūt "biznesa plānam", lai pretendētu uz ES fondu līdzekļiem jaunajā plānošanas periodā? Vai esam gatavi piedalīties ES līmeņa projektos, kas vairo Eiropas globālo konkurētspēju? 

Minētās pārmaiņas ES fondu sadales filozofijā var salīdzināt ar startu nākamajā līgā vai iestāšanos augstskolā, kad esi aicināts tiekties uz izcilību, investēt gudri, kas nozīmē – tā, lai Eiropas atbalsta pienesumam ir ilgstoša iedarbe, lai kļūstam ražīgāki un prasmīgāki, ievaduzrunā teica Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika. Svarīgi ātri sākt 2021.-2027. gada ES fondu naudas piesaisti, lai ES investīciju ieplūde vienmērīga, bez pārrāvumiem. 

Lielas ģeopolitiskas, klimata un tehnoloģiju pārmaiņas pasaulē un Eiropā, uz kurām nevar nereaģēt, pātagojušas jauno Eiropas Komisiju izvirzīt jaunas prioritātes nākamajiem gadiem; tās atspoguļosies ES budžetā, bet tā bāze pēc britu izstāšanās saruks. Gala vienošanās par ES jauno budžetu vēl priekšā šogad, tai skaitā sarunas par iespējamo samazinājumu kohēzijas politikai – līdz šim piedāvāts samazinājums 13-26% apmērā, no 4.7 miljardiem uz 3.7 miljardiem eiro, jo mūsu IKP jau >70% no ES vidējā. Pēc 2020. gada Latvija no ES budžeta jebkurā gadījumā saņems vairāk, nekā iemaksās.  

Ir piemērots brīdis apspriesties, kā prātīgāk investēt, lai arī Latvija kļūst zaļāka, tehnoloģiju izmantošanā gudrāka un konkurētspējīgāka, arī inovatīva. Šīm prioritātēm ES budžetā būs jauni atbalsta veidi – Latvijas Bankas rīkotās diskusijas dalībnieki sprieda, kā tos izmantot. 

Kāpēc uz ES budžeta sarunu bija pulcējusi centrālā banka, naudas politikas nospraudēja, neaizmirsa skaidrot sarunas vadītājs, ekonomists Andris Strazds. Viņš atgādināja atziņu, kas vienlīdz aktuāla Latvijas Bankas jaunajam prezidentam Mārtiņam Kazākam un Eiropas Centrālās bankas jaunajai vadītājai Kristīnei Lagardai: naudas politikai vien neuzturēt noturīgu izaugsmi valstī un eiro zonā kopumā – līdztekus nepieciešama atbilstoša budžeta un tautsaimniecības strukturālā politika. 

Bet vispirms, kā Latvijā ar ES fondiem veicies iepriekšējos divos periodos? 

2014.-2020. gadā, tūdaļ pēc finanšu krīzes, kad nodarbinātības saglabāšana bija centrālā rūpe, Latvijā piesaistīti 7.9 miljardi eiro jeb 2.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un, piemēram, 2018. gadā tas palīdzējis nodrošināt papildu 1.2 procentpunkta pieaugumu IKP. Plašs izvērtējums par šo periodu vēl priekšā. Tikmēr atskats uz 2007.-2013. gada posmu neļauj viennozīmīgi vērtēt ES naudas ietekmi uz produktivitāti (kāpj lēni, nav noturīga). 

Secināms - ES fondi vien nedod noturīgu labumu, ja trūkst skaidra redzējuma un biznesa plāna, kā ieguldīt, un neveicam strukturālas reformas. 

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sniedza pārskatu par ES budžeta jauno sadalījumu, iespējamo samazinājumu līdzšinējām atbalsta jomām. Līdz šim ES budžetā no trim klasiskiem blokiem dominēja kohēzija un lauku atbalsts, tie tagad proporcionāli sarūk (no 70% no ES budžeta uz ~60%)  ), bet trešajam blokam – citām politikām (pētniecībai, inovācijām, izglītībai, drošībai u.c.) – tiks ap 40%, gandrīz puse no plānotā ES budžeta. Šajā politiku daļā maz valstīm iezīmētā, viss būs atkarīgs no pašu dalībvalstu jaudas un mākas līdzvērtīgā sacensībā piesaistīt ES līdzekļus. 

"Pēdējās  nakts" sarunās Briselē premjers var izkaulēt, pierunāt uz vienu, diviem, trim lieliem Latvijas projektiem, bet ne "katram pagastam pa skaistai strūklakai". Kur klūpam – ārkārtīgi grūti vienoties par virzāmiem projektiem. Kā jāmainās domāšanai? Piemēram, nevis lolot nelielu institūtu vietējībā, bet pretendēt uz vadošās institūcijas statusu ES konkrētajā jomā, to darot sadarbībā ar citām valstīm un partneriem. Lai ilgstoša iedarbe ražīgumā, lielāka, nekā no strūklakas, lai cik tā skaista.

Attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš par turpmāko: grantu, vienreizēju mērķmaksājumu būs mazāk, un būs lielāks akcents uz citu finanšu instrumentu pielietošanu – aizdevumi, garantijas, riska kapitāls, t.sk. piesaistot citu publisko vai privāto kapitālu. Runa par dzīvotspējīgiem projektiem; tematiskais dalījums līdzīgs līdzšinējam – inovācija, digitalizācija, ekoloģija. 

Valsts atbalsta programmās jāieprogrammē saimnieciska domāšana – dažādu atbalsta formu (grantu, finanšu instrumentu) kombinēšana, lai pieejamo finansējumu pavairotu, elastīgi izmantotu atkārtoti. Un tikpat svarīgi turpināt stiprināt uzņēmēju spēju piesaistīt finanses, izglītot atbalsta pretendentus caur konsultantu dienestiem – finanšu pratībā, stratēģiskā vadībā un spējā mainīt biznesa modeli. Un, protams, darbošanās ēnu ekonomikā un ES fondu saņemšana nav savienojamas. 

Uzņēmuma  SIA "DiGas" projektu vadītājs Rihards Āboliņš stāstīja par pieredzi ar ES līdzfinansējumu no inovāciju programmas "Apvārsnis 2020", kuras loma būtiski kāps nākamajā fondu periodā. Tā saņemšana palīdzējusi attīstīt biznesa ideju un risinājumus; kalpo kā sava veida kvalitātes zīmogs uzņēmumam, palīdz tālāku sadarbību veidošanā: tad var uzrunāt tādus lielos spēlētājus kā milzi "Bosch". "Kad starptautiskā izstādē pasaki, ka uzņēmums ir piesaistījis finansējumu "Apvāršņa" programmā, uzreiz ir lielāka interese."

"Apvārsnis" arī 2021. gadā turpināsies kā vēl ambiciozāka Eiropas pētniecības un inovācijas programma, tā sniedz iespēju stiprināt zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, kā arī sekmēt augsta līmeņa inovāciju radīšanu un to ieviešanu ražošanā. Tas ir interesants piedāvājums Latvijas uzņēmēju attīstībai. 

Zinātnes, pētniecības finansējums Latvijā vēsturiski zems – te jāmeklē jaunas iespējas. Šo jomu panelī pārstāvēja  RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, kurš darbojas ar ieceri par universitāšu kopprojektu vai konsorciju Latvijas digitālās izcilības vairošanai. Pie šī gan izskanēja piebildes no zāles. Cietvielu fizikas institūta inovāciju direktors Andris Anspoks, kura institūts piesaistījis vairāk nekā 10 miljonus ES fondu naudas, piemetināja par samērības nepieciešamību - veidosim STEM izglītību, nevis visus spējīgos novirzīsim IT, tad fizikā, ķīmijā, bioloģijā veidojas iztrūkums, kas neļauj uzturēt inženiertehnisko prasmju līmeni valstī.

Biznesa skola darbojas ar apziņu, ka universitātēm jāuzņemas vadošā loma, kā tas ir citur pasaulē, un jāpiedāvā valstij jauns redzējums: ierēdnis Latvijā vai ES var nezināt, kā risināt IT speciālistu deficītu, kas kontinentā ik gadu ap pusmiljonu. Turklāt institucionālā kapacitāte apgūt un komercializēt zinātni veidojama līdzīgi Igaunijas paraugam, jāuztur universitāšu administrācijas līmenī. ES ierēdņi izglītojami, lai tiktu vaļā no lieguma universitātēm jelko komercializēt. Un anekdotisks piemērs par radikālām pēdējo gadu izmaiņām IT nozarē: nupat vienā jaunajā ES dalībvalstī atlaists ministrs par programmatūras izsoli padsmit miljonu vērtībā, jo brīvprātīgie to izstrādājuši divās dienās. "Pirms jūs kaut ko izsoliet, vaicājiet, vai to nevar dabūt gatavu 48 stundās!"

Latvijas Bankas komunikācijas projektu vadītājs Mārtiņš Grāvītis