Ekspertu saruna "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?"

Pirmskrīzes laikā bija populāri pētīt, vai eiro zona ir reāla monetārā savienība ar kopīgu monetāro politiku. Tagad eiro zonā ir tikai divas valstis, kas nav bijušas pakļautas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai. Spēles noteikumi ne vienmēr tiek ievēroti, dalībvalstu parādi aug – Stabilitātes un izaugsmes pakta izpilde un parāda kontrole nav efektīva. Lielām un ekonomiski spēcīgām valstīm ignorējot Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, šādu rīcību arvien biežāk var izvēlēties arī vājāki spēlētāji, kam tas ir ļoti bīstami. Grieķijas scenārijs apliecina – "kas atļauts Zevam, nav atļauts vērsim". Risinājums, ko piedāvā t.s. piecu prezidentu ziņojums, ir spēcīgāka fiskālā un ekonomiskā savienība. Latvijā pēdējos mēnešus daudz diskutēts par nākamā gada budžetu, bet ar šo Ekspertu sarunu vēlamies Latvijas ekonomistu aprindās uzsākt plašāku diskusiju par fiskālo disciplīnu eiro zonā, par to, ko nozīmē jēdziens "eiro zonas Finanšu ministrija", un to, vai tās izveide ir Latvijas interesēs.

Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks. Darbu Latvijas Bankā uzsāka 1998. gadā, no 2007. gada līdz 2009. gadam bija Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Valūtas fondā. Darba pieredze Latvijas Bankā galvenokārt saistīta ar Latvijas monetārās politikas vadību gan pirms, gan pēc Latvijas pievienošanās Eirosistēmai. Papildus tam pēta ar starptautisko konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi saistītus problēmjautājumus. Starptautiskās ekonomikas maģistra grādu ieguvis Dienviddānijas Universitātē Odensē.

Dr.oec. Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts. 2004., 2009. un 2014. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā, Transporta un tūrisma komitejas loceklis, bijis Eiropas Nāciju politiskās grupas viceprezidents, tagad Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas prezidija loceklis. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis.

Roberts Zīle bijis 6., 7. un 8. Saeimas deputāts, vadījis tās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, 7 gadus strādājis valdībā finanšu ministra, satiksmes ministra un īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām amatā. Roberts Zīle ir "Ekonomistu apvienības 2010" biedrs.

Roberts Zīle absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu (1997), ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis. Izglītību papildinājis un bijis zinātniskais līdzstrādnieks universitātēs ASV, Kanādā un Austrālijā, kā arī piedalījies dažādos starptautiskos zinātniskos projektos.

Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka kopš 2011. gada ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Eiropas Komisijā strādā kopš 2005. gada, bijusi Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta un Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas departamenta direktore. Pirms tam vadījusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bijusi Starptautiskā Valūtas fonda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu direktorāta izpilddirektora vecākā padomniece Vašingtonā, kā arī ieņēmusi dažādus amatus Finanšu ministrijā. Darbojas "Ekonomistu apvienībā 2010".

Innai Šteinbukai ir doktora grāds ekonomikā, viņa ir profesore Latvijas Universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. 2008. gadā par izciliem sasniegumiem finanšu un ekonomikas jomā Innai Šteinbukai piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.  

Nils Sakss, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors. Finanšu ministrijā strādājis kopš 2011. gada, veidojot Fiskālās disciplīnas likumu, nodarbojoties ar fiskālās disciplīnas jautājumiem Eiropas Savienībā un atbildot par Latvijas fiskālās politikas izstrādi. Nils Sakss strādājis arī Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī pildījis eksperta un vadošus pienākumus dažādos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas fondu projektos. Nils Sakss Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādus ekonomikā un fizikā.

Inese Allika, Latvijas Bankas starptautiskās ekonomikas eksperte, kopš 2011. gada nozares padomniece, Latvijas Bankas specializētais atašejs Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (Brisele), kur veikusi pienākumus saistībā ar Latvijas pievienošanos eiro zonai un Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Inese Allika vadījusi Eiropas Savienības departamentu Ekonomikas ministrijā un bijusi padomniece Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.

Inese Allika ieguvusi maģistra grādu Eiropas studijās Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Zināšanas papildinājusi Saseksas Universitātes Eiropas institūtā Lielbritānijā.

10.12.2015 Ekspertu sarunas "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?" prezentacijas

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis? 

Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi? 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka: Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanā

Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss: Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama? 

2015. gada 10. decembrī Latvijas Bankā notikušās ekspertu sarunas mērķis bija savlaicīgi atklāt diskusiju Latvijā par to, kas ekspertiem un valstij veicams, lai Eiropas Savienības (ES) valstu budžeta un parādu pārraudzība pēc krīzes būtu efektīva un tādējādi vestu valstis laukā no deficītu un parādu slazda. Ir skaidrs, ka šo ES lēmumu pieņemšanā Latvijai būs jānāk ar pozīciju un priekšlikumiem, un šī diskusija iezīmēja pārdomājamo saturu un konkretizēja iespējamos lēmumu virzienus.

Augsta līmeņa eksperti un vadības pārstāvji no Latvijas Bankas, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā, Eiropas Parlamenta un Finanšu ministrijas kopā ar ekonomistiem analizēja fiskālā ietvara (t.sk. budžeta deficītu, parādu) pārvaldības efektivitāti. Tas deva iespēju konstruktīvai diskusijai par iespējamiem risinājumiem. Tēmu izklāstos un diskusijā iezīmējās darbi, bez kuriem fiskālā ietvara optimāla funkcionēšana nav panākama.

Galvenie secinājumi un speramie soļi

1. Aizsākta Latvijā maz apspriesta tēma – ES un eiro zonas fiskālās disciplīnas ietvara novērtējums, kas jāturpina arī valdības līmenī. Tika uzdots jautājums, vai pēc krīzes papildinātā kārtība labo līdzšinējos trūkumus – ka lielajām dalībvalstīm tā viegli apejama; ka ES sistēmā trūkst sviru ievērošanas nodrošināšanai.

Eksperti aprakstīja darīto un plānoto, t.sk. EK mandāta un esošā regulējuma ietvaros, kā arī šogad publiskotā ES attīstības vīzijas jeb piecu ES institūciju prezidentu ziņojuma rakursā (pieci prezidenti pārstāv  EK, ES Padomi, Eirogrupu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Parlamentu). Vienlaikus izskanēja skaidrs viedoklis, ka fiskālās disciplīnas uzraudzība joprojām ir vāja; problēmas ir pieņemto noteikumu ieviešanā un ievērošanā, t.sk. valstu līmenī.

2. Eksperti piedāvāja scenārijus, kā situāciju vērst uz labu, sākot no esošās kārtības labošanas līdz jaunas sistēmas veidošanai ilgtermiņā, apzinoties, ka bez deficītu un parādu reālas iegrožošanas jauni satricinājumi var vēl nopietnāk graut uzticību kopīgās tautsaimniecības pamatiem.

Pirms apsvērt tādus risinājumus, kas prasītu valstu fiskālo lēmumu suverenitātes tālāku centralizāciju ES, izmantojamas iespējas veikt uzlabojumus pašreizējās kārtības ietvaros. Piemēram, EK paspārnē jau iecerēta padomdevēja institūcija eiro zonas budžetu jautājumos – Eiropas Fiskālā padome (EFP). Taču Latvijas un eiro zonas interesēs EFP būtu labāk veidot kā neatkarīgu uzraugu.

Iespējams, mehānismu varētu uzlabot, arī atgriežoties pie nerealizētās domas par automātiskiem stabilizācijas mehānismiem, piemēram, paredzot, ka dalībvalstis iemaksā ES drošā glabāšanā daļu labas izaugsmes gadu ieņēmumu, lai ekonomikas atplūdu gados tos varētu nenotērētu saņemt atpakaļ.

Meklējot ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas ceļus, EK dod priekšroku lēmumu elastībai  dalībvalstu fiskālajā disciplīnā. Tā ir politiska realitāte, bet tikpat skaidrs, ka tā reizē ir Pandoras lāde, kas draud izļodzīt fiskālo ietvaru un tā var kaitēt eiro zonai. Tas jāņem vērā, formulējot Latvijas pozīcijas šajos jautājumos, lai fiskālo ietvaru uzlabotu un sistēmu padarītu izturīgāku un dzīvotspējīgāku, reizē to iespējami labi sagatavojot arī grūtākiem laikiem, kad lielāki budžeta izdevumi ekonomikas stimulēšanai var būt nepieciešami. ES ir jārod pareiza motivācija, kas mudinātu dalībvalstis īstenot ilgtspējīgu politiku ekonomiskās aktivitātes un politisko ciklu ietvaros.  

3. Tālejošāki risinājumi, apsverot plašāku suverenitātes deleģēšanu fiskālajā jomā, ES reformu vīzijas pagaidām iezīmēti vien virsrakstu līmenī, taču diskusiju par Latvijas interesēm nedrīkst atlikt. Jau pašlaik ES politiskajā diskusijā pietiekami konkrēti izskan tādi iespējami risinājumi kā kopīgots parāds, kopīgs budžets, eiro zonas finanšu ministrs ar veto tiesībām dažādās situācijās u.c.

Rezonēja viedoklis, ka Latvijas valsts pozīcijas iestrādēm jātop savlaicīgi - pirms lēmuma pieņemšanas vilciens jau aizgājis. Tas dotu lielāku iespēju, ka ES lemšanā nonākušie priekšlikumi ņem vērā valsts intereses.

2015. gada 10. decembrī notika Latvijas Bankas rīkotā Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?