Ekspertu saruna "Vai Latvijas tautsaimniecība ir sasniegusi griestus?"

Pirmskrīzes laikā bija populāri pievērst uzmanību ar dažādiem aprēķiniem vai solījumiem, cik gadu Latvijai nepieciešams, līdz pietuvosimies Rietumeiropas vai Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju. Pēc Latvijas ekonomikas pārkaršanas un atkritiena esam atguvuši pirmskrīzes līmeni. Taču vai ar krīzes laikā veiktajām reformām un atgūto konkurētspēju pietiek, lai Latvijas labklājība tuvotos attīstītāko Eiropas valstu līmenim? Attīstība nav automātiska, un Latvijas ekonomika pašlaik atrodas būtisku izvēļu priekšā. Par nepieciešamajām reformām, veidiem, kā vidēju ienākumu valsts var veikt kvalitatīvu lēcienu, ko tas prasa no uzņēmējiem un ko no valsts – par to diskutēsim Latvijas Bankas rīkotajā Ekspertu sarunā.

Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs. Ieguvis starptautiskās ekonomikas maģistra grādu Dienviddānijas Universitātē Odensē.

Darbu Latvijas Bankā uzsāka 1998. gadā, laikā no 2007.līdz 2009. gadam bija Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Valūtas fondā. Darba pieredze Latvijas Bankā galvenokārt saistīta ar Latvijas monetārās politikas vadību gan pirms, gan pēc iestāšanās Eirosistēmā, papildu tam tiek pētīti ar starptautiskās konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes saistīti problēmjautājumi.

Dr. Tatjana Verjē – neatkarīga ekonomiste un eksperte ar starptautisku pieredzi Eiropas Komisijā, Vācijas Fondu biržā(Deutsche Börse) un citos starptautiskos uzņēmumos un projektos. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē, pēc tam ENPC Starptautiskajā biznesa skolā (Francijā). Ekonomikas un finanšu zinātņu doktores grādu ieguvusi Eiropas Biznesa Universitātē (Vācijā). Aktīvi piedalās sabiedriskās diskusijās par Latvijas ilgtermiņa attīstību, tostarp, sniedzot ekspertīzi digitālās ekonomikas un augstākas pievienotās vērtības radīšanas jautājumos. Pētnieciskie darbi publicēti pasaules vadošajos akadēmiskajos izdevumos. Grāmatas "Finanšu Fitness" autore.

Juris Pūce partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs, pasniedzējs Latvijas Universitātē, ekonomikas apskatnieks radio SWH un Rīga TV24. Vairākus gadus ieņēmis valsts sekretāra amatu Ekonomikas ministrijā, iepriekš strādājis augstākās izglītības un zinātnes jomā. Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādus vadības zinātnē un tiesību zinātnē.

Dr. oec. , Dr.h.c. Juris Binde, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidents, ilggadējs SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents, no 2004. gada valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors. 2007. gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis ekonomikas doktora grādu uzņēmējdarbības vadībā. 45 zinātnisko publikāciju un trīs rūpniecisko paraugu autors. Rīgas Tehniskās universitātes Goda doktors.

Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Darbu Ekonomikas ministrijā uzsāka 1999. gadā un laika posmā līdz 2007. gadam vadīja Rūpniecības departamentu un Investīciju un finanšu departamentu. Pēc tam septiņus gadus strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Kopš 2015. gada februāra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka tiešā pakļautībā ir gan vairāki ministrijas departamenti, gan  ministrijas padotībā esošas iestādes: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un Centrālā statistikas pārvalde.

D.M. soc. Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, biznesa augstskolas "Turība" līdzīpašnieks un dibinātājs, aktīvi darbojas arī citās ar ekonomikas attīstību saistītās organizācijās, pieredzējis izglītības nozares profesionālis un uzņēmējs. Bijis Augstākās izglītības padomes loceklis. Akadēmisko izglītību ieguvis Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmijā, piedalījies vairākās zinātniskās konferencēs, izstrādājis zinātniskās publikācijas par mūsdienu izglītības sistēmu un līderību. Regulāri pauž viedokli Latvijas plašsaziņas līdzekļos par globālās un vietējās ekonomikas jautājumiem, izglītības un uzņēmējdarbības mijiedarbības problēmām un uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstību.

Ekspertu sarunas "Vai Latvijas tautsaimniecība ir sasniegusi griestus?" prezentācijas

Mārtiņš Bitāns: Tautsaimniecības attīstība: kur esam?

Doc. Tatjana Verjē: Kā dabūt grūdienu tautsaimniecības produktivitātes kāpumam?

Juris Pūce: Ko varam nekautrēties pārņemt no citām valstīm?

Dr.oec., Dr.h.c. Juris Binde: Soļi uz priekšu: uzņēmēji un valsts

Raimonds Aleksejenko: Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība

2015. gada 11. jūnijā notika Latvijas Bankas rīkotās Ekspertu sarunas: Vai Latvijas tautsaimniecība ir sasniegusi griestus?

Secība:

• Ievads: Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs
• Moderatora uzruna: D.M. soc. Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, biznesa augstskolas "Turība" līdzīpašnieks un dibinātājs (no 4 min 10 sek)
• Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs (no 9 min 17 sek)
• Dr. Tatjana Verjē, ekonomiste (no 37 min 02 sek)
• Juris Pūce, partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs (no 55 min 44 sek)
• Dr. oec., Dr.h.c. Juris Binde, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, ilggadējs SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents (1 h 11 min 40 sek)
• Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks (1 h 29 min 24 sek)
• Diskusija (1 h 46 min 45 sek)
• Noslēgums

2015. gada 11. jūnijā notikušās ekspertu sarunas mērķis bija aktualizēt diskusiju par nepieciešamajām reformām, uzdevumiem, kas veicami uzņēmējiem un valstij, lai Latvijas kā vidēju ienākumu valsts ekonomika un ienākumi pārredzamā nākotnē tuvotos attīstītāko valstu līmenim.

Augsta līmeņa eksperti un vadības pārstāvji no Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kopā ar ekonomistiem vispirms konstatēja faktorus, kas traucē straujākai izaugsmei. Tas deva iespēju konstruktīvai diskusijai par veicamajiem soļiem. Vadošā ekonomikas politikas veidotāja institūcija - Ekonomikas ministrija - iepazīstināja ar tām darbībām, kas jau tiek vērstas uz ilgtermiņa izaugsmes paātrināšanu, taču prezentācijās un diskusijā izskanēja vairāki darbības virzieni, bez kuriem straujāka ekonomikas izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

Galvenie secinājumi un veicamie soļi

1.  Augstas pievienotās vērtības ražotāju, pakalpojumu sniedzēju pieaugums ir priekšnoteikums algu pieaugumam tautsaimniecībā. Tomēr šis nav un nebūs automātisks process, bet gan valstī īstenotās ekonomiskās politikas loģisks rezultāts, kas, ļoti iespējams, no politikas veidotājiem prasīs veikt arī īstermiņā nepopulārus, tomēr ilgtermiņā valsts attīstībai nepieciešamus soļus. Diskusijā satikās pretēji viedokļi par to, vai tam nepieciešamie valsts atbalsta instrumenti ir virzāmi prioritārām nozarēm un projektiem, kas orientējas uz augstu ražīgumu un pievienoto vērtību, vai ļaut šim procesam izšķirties pašu uzņēmēju "dabiskas atlases" ceļā. Katrā ziņā šī ir atsevišķa diskusija, kas jānoved līdz kopējai izpratnei par izvēlēto modeli.
    
2. Produktivitātes kāpināšana, kas aptver ne tikai ražojošās nozares, bet visus tautsaimniecības sektorus, tai skaitā valsts pakalpojumus, ir obligāts ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums.
   
   Tādējādi tam nepieciešama valsts stratēģija un augsta līmeņa līderība. Tām nepieciešama organizatoriska struktūra, kas apzina produktivitātes problēmas un formulē, virza pārmaiņas. Iespējams virzītājspēks ir jaunievēlētā Valsts prezidenta atjaunot iecerētā Stratēģiskās analīzes komisija, kas būtu vērsta uz nozīmīgu reformu izstrādi un virzīšanu. Jebkurā gadījumā jāparedz Ministru prezidenta un iesaistāmo ministriju atbildība.
    
3. Skaidra un ilgi apzināta Latvijas problēma ir vājā izglītības un pētniecības sazobe ar uzņēmējdarbību un valsts attīstību. Nepieciešama skaidra stratēģija un taktika ar izmērāmiem mērķiem izglītībā un pētniecībā. Šis darbs, viena no izglītības reformas sastāvdaļām, būtu nosakāma par vienu no valdības, tai skaitā Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju prioritātēm, ar uzņēmēju organizācijām kā aktīvu tā virzītājspēku.

Latvijas Banka uzņemas uzturēt šo diskusiju, un tuvākajos gados atkārtoti veikt nākamo publisko apspriedi, lai novērtētu, kā veicies iepriekš minēto soļu veikšanā.