"Finanšu Stabilitātes Pārskats". 2016

Galvenie Latvijas finanšu stabilitātes sistēmiskie riski saistīti ar ārējo makrofinansiālo vidi. Ārējo risku pieaugumu galvenokārt nosaka globālās izaugsmes riski – izaugsmes palēnināšanās un nesabalansētība attīstības valstīs, kas mazina attīstīto valstu izredzes uz noturīgu izaugsmes atjaunošanos. Ārējo nenoteiktību pastiprina arī politisko risku pieaugums gan Eiropā, gan pasaulē kopumā. Neraugoties uz īstenotajiem makrouzraudzības pasākumiem, lielāko mātesbanku mītneszemēs turpina uzkrāties finanšu stabilitātes riski saistībā ar nekustamā īpašuma tirgus nesabalansēto attīstību un augsto mājsaimniecību parāda līmeni. Latvijas tautsaimniecības attīstība ir palēninājusies, taču iekšzemes aizņēmēju kredītspēja kopumā turpina uzlaboties.

Saskaņā ar Latvijas Bankas veiktā makroekonomiskā stresa testa un jutīguma analīzes rezultātiem kredītiestāžu spēja absorbēt kredītriska pieaugumu ir augsta, jo kredītiestādes kopumā ir labi kapitalizētas. Arī likviditātes stresa testu rezultāti liecina, ka kredītiestāžu spēja absorbēt potenciālos likviditātes šokus ir laba, jo kredītiestādēm ir augsti likviditātes rādītāji. Lai gan kredītiestādēm ir labi pelnītspējas rādītāji, tomēr palielinās ar to turpmāko pelnītspēju saistītie riski, īpaši ņemot vērā sarūkošo ienākumu bāzi. Vājas kreditēšanas ieilgšana ierobežo kredītiestāžu nākotnes ienākumus un tautsaimniecības izaugsmes potenciālu.

Nebanku finanšu sektora straujo izaugsmi sekmē lielāki mājsaimniecību uzkrājumi pensiju fondos, kā arī nebanku finanšu iestāžu izsniegto kredītu (galvenokārt finanšu līzinga nefinanšu sabiedrībām) pieaugums. Turpina pieaugt arī nebanku finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna izsniegto aizdevumu apjoms. Savukārt apdrošināšanas sabiedrību izaugsme palēninās. Zemu procentu likmju vides ietekmē nedaudz pieaug dzīvības apdrošināšanas sabiedrību ilgtermiņa pelnītspējas risks. Lielāks svārstīgums pasaules finanšu tirgos 2015. gadā noteicis apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu ieguldījumu ienesīguma samazināšanos. Kopumā nebanku finanšu sektora aktīvu īpatsvars Latvijas finanšu sektorā joprojām ir samērā neliels.