"Finanšu Stabilitātes Pārskats". 2017

Svarīgākie sistēmiskie riski Latvijas finanšu stabilitātei saistīti ar ārējās makrofinansiālās vides potenciālo pasliktināšanos un augstas nenoteiktības ieilgšanu. Latvija ir maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, tāpēc ārējie faktori var negatīvi ietekmēt izaugsmi un kredītiestāžu pelnītspēju. Lai gan ārējais pieprasījums sācis augt straujāk, un arī finanšu tirgos stresa līmenis kopumā ir mazinājies, ārējo vidi raksturo augsta nenoteiktība.

Latvijai būtiskas ir finanšu stabilitātes norises mātes banku mītneszemēs. Riski saistībā ar nesabalansētu nekustamā īpašuma tirgus attīstību Zviedrijā un Norvēģijā un/vai riska prēmijas pārvērtēšanu turpina uzkrāties, jo nekustamā īpašuma cenu un mājsaimniecību parāda kāpums turpinās. Riska īstenošanās gadījumā varētu tikt negatīvi ietekmēti mātes banku aizņemšanās nosacījumi finanšu tirgos un caur tirdzniecības un konfidences kanāliem – izaugsme Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Mātes banku un to meitas banku Latvijā finanšu rādītāji ir spēcīgi, un Latvijas meitas banku finansējumā būtiski sarukusi mātes banku finansējuma nozīme.

Kredītiestādēm arvien vairāk savā darbībā izmantojot IT, kā arī attīstoties inovatīviem finanšu tehnoloģiju produktiem, par potenciālu sistēmisku ievainojamību kļūst IT drošības risks finanšu iestādēm. Lai izvērtētu, vai IT drošības risks potenciāli var kļūt par sistēmisku risku Latvijas finanšu sistēmai, šai tēmai veltīts atsevišķs pielikums.

Finanšu ciklā parādās augšupejas pazīmes, bet cikliskie riski Latvijā saglabājas zemi. Ekonomiskās izaugsmes uzlabošanās Latvijā ir labvēlīga iekšzemes aizņēmēju maksātspējai, kreditēšanas attīstībai un kredītiestāžu pelnītspējai.

Kredītiestāžu kopējā noguldījumu atlikumā būtiski sarucis ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars, kas galvenokārt skaidrojams ar stingrāku NILLTF novēršanas prasību ieviešanu un uzraudzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Stingrāku NILLTF prasību ieviešana un uzraudzība, kā arī kredītiestāžu ieguldījumi stingrākā klientu pārbaudē vērtējami kā būtisks solis Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā. Kredītiestāžu likviditātes risks ir ierobežots, jo kredītiestādes uztur augstu likvīdo aktīvu apjomu. Latvijas Bankas veiktie likviditātes stresa testi liecina, ka kredītiestāžu spēja izturēt potenciālos finansējuma aizplūdes šokus saglabājas augstā līmenī.

Ņemot vērā samērā augstos atdeves rādītājus, kredītiestāžu pelnītspējas risks kopumā ir zemāks par vidēju, taču pelnītspējas tendences atšķiras iekšzemes klientu un ārvalstu klientu apkalpojošajās kredītiestāžu grupās. Kredītiestāžu maksātspējas risks sistēmiskā līmenī ir zems, jo kredītiestādēm ir augsti kapitāla pietiekamības rādītāji. Latvijas Bankas makroekonomiskā stresa testa un jutīguma analīzes rezultāti liecina, ka kredītiestāžu spēja absorbēt šokus kopumā ir laba.

Nebanku finanšu sektors turpina strauji attīstīties, taču tā aktīvu īpatsvars Latvijas finanšu sektorā joprojām nav liels. 2016. gadā nebanku finanšu sektora izaugsmi galvenokārt noteica lielāki mājsaimniecību uzkrājumi nākotnes pensijai valsts fondēto pensiju shēmā un privātajos pensiju plānos, kā arī nebanku izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums.

Latvijas Bankas sistēmiski nozīmīgo finanšu tirgus infrastruktūru risku novērtējums liecina, ka TARGET2-Latvija un DENOS nodrošina efektīvu un drošu maksājumu un norēķinu vidi, un to raita darbība veicina finanšu stabilitāti.

Sistēmiskie riski Latvijas finanšu stabilitātei kopumā ir ierobežoti, un Latvijas kredītiestāžu spēja absorbēt potenciālo sistēmisko risku pieaugumu kopumā ir laba, tomēr vairāki pasākumi veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti: 1) nepieciešams izstrādāt uz LSK balstītas 2. pīlāra ietvaros nosakāmas individuālas papildu prasības kredītiestādēm, kuru darbības modelis prasa nodrošināt lielākas likviditātes rezerves; 2) nepieciešams palielināt dalībnieku gada iemaksu FKTK palielināšana proporcionāli NILLTF risku avotam; 3) nepieciešams turpināt aktīvu sadarbību IT drošības risku novēršanas jomā, t.sk. nostiprināt koordinēšanas ietvaru IT drošības risku ierobežošanai un negatīvo seku mazināšanai.

Finanšu stabilitātes pārskatā ietverts tematiskais pielikums par C-SNI kapitāla rezerves kalibrācijas metodi, kā arī tematisks pielikums, kurā apkopoti pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktā apjomīgā MVU un kredītiestāžu apsekojuma rezultāti par šķēršļiem MVU izaugsmei un kreditēšanai.

Finanšu Stabilitātes Pārskats" (ISSN 1691-1199; elektroniskajam izdevumam - ISSN 2500-9710) iznāk reizi gadā latviešu un angļu valodā. 
Sākot ar 2006. gada 1. numuru, izdevums pieejams tikai elektroniskā veidā.