Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 14. jūnija ECB Padomes lēmumiem

ECB prezidents Mario Dragi preses konferencē norādīja, ka 2018. gada 1. ceturksnī reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa pieauguma temps samazinājās līdz 0.4% (trijos iepriekšējos ceturkšņos kāpums bija 0.7%). Šis samazinājums atspoguļo iepriekšējos ceturkšņos vērotās ļoti spēcīgās izaugsmes sarukumu, ko pastiprināja lielāka nenoteiktība un daži īslaicīgi piedāvājuma puses faktori gan iekšzemes, gan globālā līmenī, kā arī vājāks ārējās tirdzniecības pieprasījums. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti ir vājāki, taču joprojām liecina, ka turpinās spēcīga un plaši vērojama tautsaimniecības izaugsme. ECB monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesu, turpina stimulēt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu labvēlīgi ietekmē turpmāks nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo līdzšinējās darba tirgus reformas un mājsaimniecību labklājības pieaugumu. Labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabils pieprasījums veicina uzņēmējdarbībā veikto investīciju kāpumu. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka turpināsies plaši vērojamā globālā pieprasījuma izaugsme, stimulējot eiro zonas eksportu.

Šāds vērtējums pamatā atspoguļots Eirosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eiro zonai. Šīs iespēju aplēses paredz reālā IKP gada pieaugumu par 2.1% 2018. gadā, 1.9% 2019. gadā un 1.7% 2020. gadā. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2018. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2018. gadam koriģēta un pazemināta, bet 2019. un 2020. gadam nav mainīta.

Attiecībā uz riskiem – tika norādīts, ka ar eiro zonas izaugsmes perspektīvu saistītie riski joprojām tiek vērtēti kā kopumā līdzsvaroti. Tomēr pieaugusi ar globālajiem faktoriem saistītā nenoteiktība, t.sk. pieaug protekcionisma draudi. Turklāt jāseko līdzi ilgstoša paaugstināta finanšu tirgu svārstīguma riskam.

ECB Padomes lēmumi pārsteidza tirgu. Tirgus reakcija bija spēcīga. Lai gan vairākums analītiķu paziņojumu par jaunu aktīvu pirkšanas programmas samazināšanu un beigām gaidīja jūlija sanāksmē, netrūka arī tādu, kas to gaidīja aizvadītajā, Rīgas sanāksmē, tāpēc no šāda skatu punkta šo paziņojumu par lielu pārsteigumu nevarētu nosaukt. Tomēr paziņojums par to, ka galvenās procentu likmes varētu saglabāties līdzšinējā līmenī līdz 2019. gada vasaras beigām vai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas attīstība joprojām atbilst ECB gaidām par noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, pārsteidza tirgus, kas rēķinājās ar ātrāku likmju kāpumu. Sekojošā investoru reakcija bija pārdot eiro, kas lika eiro vērtībai pret citām valūtām samazināties. Akciju tirgi ziņas par zemākām procentu likmēm ilgāk uzņēma pozitīvi un piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, līdzīgi arī valdību obligāciju vērtība palielinājās, samazinoties gaidām par procentu likmju pieaugumu.

Nākamā ECB Padomes sēde notiks 26. jūlijā.