Finanšu tirgus reakcija uz 2019. gada 12. decembra ECB Padomes lēmumiem

Tāpat arī nākotnes perspektīvas netika mainītas, un likmes šajā līmenī vai zemākā saglabāsies līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas perspektīvas virzība uz līmeni, kas ir tuvu, bet zem diviem procentiem.

Par nestandarta monetārās politikas instrumentiem tika atgādināts, ka ar 1. novembri tika atsāktas aktīvu neto iegādes ar mēneša apjomu 20 mljrd. eiro. Aktīvu iegādes programmas paredzētais ilgums saglabāts atvērts un paredzams, ka programma tiks pārtraukta neilgi pirms tam, kad tiks sākta procentu likmju paaugstināšana. 

ECB jaunā prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē teica, ka kopš oktobra beigās notikušās Padomes sanāksmes saņemtie dati joprojām rāda vāju augšupvērstu spiedienu uz inflāciju, tāpat arī ekonomikas izaugsmes dinamika saglabājas vāja, tomēr ir pazīmes, kas liecina par ekonomikas izaugsmes bremzēšanās stabilizāciju. 

Skatoties sīkāk uz ekonomikas gauso izaugsmi, tika norādīts, ka pamatā vājā starptautiskās tirdzniecības dinamika un ilgstošā nenoteiktība turpina nelabvēlīgi ietekmēt eiro zonas apstrādes rūpniecību un kavē investīciju pieaugumu. 

Jaunākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes rāda, ka izaugsme 2019. gadā būs 1.2%, kas ir nedaudz labāka, nekā tika gaidīts septembrī (1.1%). 2020. gadā izaugsme nedaudz pavājināsies un būs 1.1%, iepriekš tika prognozēta 1.2% izaugsme, savukārt 2021. un 2022. gadā ekonomika palielināsies par 1.4%. Tādējādi  2021. gadam prognoze nav mainījusies, savukārt 2022. gadam prognoze iepriekš vēl nebija izteikta. 

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit. 

ECB Padomes lēmumu publiskošanai nebija būtiskas ietekmes uz finanšu tirgiem, savukārt preses konferences laikā tika novērotas nelielas izmaiņas. Īsi pēc preses konferences beigām finanšu tirgos notika straujākas kustības, kuras gan skaidrojamas ar iznākušajām ziņām, ka ASV un Ķīna ir tuvu, lai noslēgtu pagaidu tirdzniecības vienošanos.

Eiro pret ASV dolāru dienas pirmajā pusē svārstījās šaurā koridorā, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas tas nedaudz nostiprinājās, savukārt preses konferences laikā svārstību amplitūda palielinājās. Tomēr pēc preses konferences eiro pavājinājās un dienas beigās bija mazliet zemākā līmenī, nekā dienas pirmajā pusē.

Eiro zonas akciju tirgu raksturojošais indekss EuroStoxx 50 ap pusdienlaiku sāka pakāpeniski pavājināties un uzņemto gaitu turpināja līdz pat ECB prezidentes preses konferences beigām, tomēr īsi pēc tās šis indekss strauji pakāpās augšup, tāpēc ka iznāca pozitīvas ziņas par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām. 

Eiropas Banku akcijas raksturojošais EuroStoxx Banks dienas pirmajā pusē un līdz pat ECB prezidentes preses konferences sākumam būtiski nemainījās.Līdz ar preses konferences sākumu tas sāka nostiprināties, kas skaidrojams ar ECB prezidentes teikto, ka, lai gan izaugsme eiro zonā turpina būt vāja, tomēr ir vērojamas pazīmes, kas liecina par eiro zonas izaugsmes atslābuma stabilizēšanos. Tāpat netika doti jauni signāli par atbalstošas monetārās politikas pastiprināšanu, kā rezultātā procentu likmes varētu samazināties vēl vairāk un tādējādi pasliktinātu banku pelnītspēju. Labāki makroekonomiskie apstākļi un augstākas procentu likmes labvēlīgi ietekmē banku pelnītspēju.

Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas valdību 10 gadu parādzīmju ienesīgumu rekcija bija līdzīga kā banku akciju indeksam. ECB prezidentes teiktais, ka ekonomikas izaugsmes kritumā ir redzamas stabilizācijas pazīmes, un jaunu monetāro politiku mīkstinošu signālu neesamība lika valdības parādzīmju ienesīgumiem palielināties jau preses konferences laikā, savukārt pēc tās pozitīvās ziņas par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām lika ienesīgumiem kāpt vēl augstāk. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 23. janvārī.