Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 12. marta ECB Padomes lēmumiem

Pirmkārt, tiks īstenotas papildu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (LTRO), lai nodrošinātu tūlītēju likviditātes atbalstu eiro zonas finanšu sistēmai.
 
Otrkārt, laika periodā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam tiks piemēroti ievērojami labvēlīgāki nosacījumi visām šajā periodā veiktajām ilgāka termiņa refinansēšanas mērķa operācijām (TLTRO-III), lai papildus stimulētu komercbankas turpināt izsniegt kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
 
Treškārt, tika nolemts, ka līdz gada beigām tiks veiktas papildu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. eiro apjomā, kas pastiprinās ECB klātbūtni uzņēmumu parāda vērtspapīru tirgū, savukārt līdzšinējā aktīvu iegādes programma paliks nemainīga un ECB turpinās aktīvu neto iegādes ar mēneša apjomu 20 mljrd. eiro. Aktīvu iegādes programmas paredzētais ilgums saglabāts atvērts, un paredzams, ka programma tiks pārtraukta neilgi pirms tam, kad tiks sākta procentu likmju paaugstināšana.
 
Ceturtkārt, attiecībā uz procentu likmēm tika nolemts, ka tās tiek saglabātas nemainīgas. Attiecīgi galvenā refinansēšanas procentu likme, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme ir 0.00, 0.25 un -0.50 procenti. Arī nākotnes perspektīvas netika mainītas, un likmes šajā vai zemākā līmenī saglabāsies līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas perspektīvas virzība uz līmeni, kas ir tuvu, bet zem diviem procentiem.

Papildus monetārajiem lēmumiem ECB banku uzraugs lēma tiešā pārraudzībā esošajās komercbankās piemērot elastīgu uzraudzības pieeju, tā papildus uzlabojot komercbanku spēju atbildēt uz Covid-19 radīto ekonomisko ietekmi. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē teica, ka kopš iepriekšējās sēdes janvāra beigās Covid-19 izplatība radījusi būtisku pasaules un eiro zonas valstu ekonomiku izaugsmes perspektīvas pasliktināšanos un paaugstinātu tirgus svārstīgumu. Pat ja Covid-19 ietekme izrādīsies pārejoša, tā būtiski ietekmēs ekonomisko aktivitāti. Pasākumi, kas tiek ievēroti, lai ierobežotu vīrusa izplatību, rada pārrāvumus piegāžu ķēdēs, kas savukārt palēninās produkcijas izlaidi un samazinās iekšzemes un ārējo pieprasījumu. Paaugstinātā nenoteiktība negatīvi ietekmē arī izdevumu plānus un to finansēšanu.

ECB arī aicina valdības un citas politiku noteicošās institūcijas laikus veikt mērķtiecīgus pasākumus publiskās veselības aprūpes problēmu risināšanai, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību un mazinātu tā ekonomisko ietekmi. Īpaši nepieciešami vērienīgi un koordinēti fiskālās politikas atbildes pasākumi, lai atbalstītu apdraudētos uzņēmumus un to darbiniekus.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

Finanšu tirgus reakcija bija spēcīga, ņemot vērā, ka pirms sēdes finanšu tirgos bija izveidojušās lielas gaidas par gaidāmajiem ECB lēmumiem.

Dienas pirmajā pusē eiro sāka pavājināties pret ASV dolāru, vēlāk pēc ECB lēmuma publiskošanas tas nostiprinājās, tad atgriezās iepriekšējā līmenī un svārstījās šaurā koridorā, tomēr preses konferences laikā sāka strauji pavājināties. Šāda eiro un ASV dolāra cenu svārstību dinamika saistīta ar to, ka dienas pirmajā pusē finanšu tirgi gaidīja, ka ECB ievērojami pastiprinās jau tā ļoti stimulējošo monetāro politiku, savukārt, kad iznāca preses paziņojums par pieņemtajiem lēmumiem, parādījās vilšanās, ka noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme nav tikusi samazināta, kā finanšu tirgi gaidīja. Pasākumu kopums neļāva investoriem viennozīmīgi saprast, kā vērtēt ECB pieņemtos lēmums, tomēr beigās eiro sāka pavājināties.

EURIBOR trīs mēnešu nākotnes līgumu tirgus likmes pakāpās augstāk, ņemot vērā, ka iecenotais procentu likmju samazinājums nematerializējās. 

Akciju tirgos jau dienas pirmajā pusē bija straujš cenu samazinājums un arī pēc ECB lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā turpinājās iepriekš uzņemtais kurss. Šāda tirgus reakcija liecināja, ka tirgi bija iecenojuši spēcīgākus stimulus. Arī atsevišķi apskatot banku akciju indeksu rezultātu, redzams, ka tas kopā ar pārējo tirgu turpināja samazināties. 

Apskatot finanšu tirgus reakciju valstu parāda vērtspapīru tirgos, redzams, ka ienesīgumi ir palielinājušies. Daudz straujāk ienesīgums kāpis Itālijai un Spānijai, savukārt Vācijas vērtspapīru kāpums bija salīdzinoši niecīgs un vairāk svārstījies uz vietas rekordzemos līmeņos. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 30. aprīlī.