Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 21. janvāra ECB Padomes lēmumiem  

Pandēmijas ārkārtas aktīvu pirkšanas programmas (PEPP) kopējais apjoms saglabājas 1850 miljardi eiro, un programma turpināsies līdz 2022. gada marta beigām.

Attiecībā uz jau ierastāko aktīvu pirkšanas programmu (APP) – tika ziņots, ka neto aktīvu iegādes turpināsies, kā iepriekš plānots ik mēnesi 20 miljardu eiro apjomā. Savukārt attiecībā uz procentu likmēm tika lemts, ka visas galvenās procentu likmes saglabājas nemainīgas.

Tāpat Padome turpinās nodrošināt augstu likviditātes apjomu arī ar refinansēšanas operāciju palīdzību. Īpaši trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (TLTRO-III) bankām joprojām ir ļoti pievilcīgs finansējuma avots, un veicina banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Papildus ECB Padome ziņo, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz tās mērķi.

ECB prezidente Kristīna Lagarda preses konferencē norādīja, ka ekonomiskās norises dažādos tautsaimniecības sektoros joprojām ir nevienmērīgas un jauno sociālo kontaktu un mobilitātes ierobežojumu nelabvēlīgā ietekme pakalpojumu nozarē izpaužas smagāk nekā rūpniecības nozarē. Kopumā saņemtie dati apstiprina ECB iepriekšējo bāzes scenārija novērtējumu, saskaņā ar kuru gaidāma spēcīga pandēmijas īstermiņa ietekme uz tautsaimniecību un ilgstoši vāja inflācijas dinamika.

Attiecībā uz riskiem, kas apdraud eiro zonas izaugsmes perspektīvas, ECB prezidente norādīja, ka tie joprojām ir lejupvērsti, tomēr nedaudz mazinājušies. Ziņas par globālās tautsaimniecības attīstību, vienošanās par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām un vakcinēšanas kampaņas sākums vieš optimismu, bet pašreizējā pandēmija un tās ietekme uz ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem joprojām ir lejupvērsta riska avots.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

ECB Padomes 21. janvāra lēmumi vairāk vai mazāk sakrita ar finanšu tirgus gaidām, kā rezultātā svārstības finanšu tirgos bija mērenas.

Eiro kurss pret ASV dolāru sākotnēji pēc ECB preses ziņojuma publicēšanas nosvārstījās un pakāpās augstāk. Tas daļēji skaidrojams ar ECB piebildi par PEPP izmantošanas apjomu, kas sākotnēji izskatījās kā ierobežojošs monetārās politikas signāls, tomēr preses konferences laikā ECB prezidente uzsvēra, ka arī sekojošais teikums ziņojumā par to, ka programma var tikt palielināta nepieciešamības gadījumā, ir vienlīdz svarīgs, un pēc būtības galvenais ECB PEPP apakšmērķis ir saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Papildus ECB prezidente arī norādīja, ka ECB Padome turpina sekot līdzi valūtas kursam un tā ietekmei uz vidējā termiņa inflāciju, kas savukārt ļāva eiro atkal samazināties pret ASV dolāru. Kopumā dienas beigās eiro bija nedaudz nostiprinājies pret ASV dolāru.

Akciju tirgi, reaģējot uz ECB Padomes preses ziņojumu, samazinājās, tomēr kritums, salīdzinot ar iepriekšējo dienu kāpumiem, ir mērens.

Valdību parāda likmes vērtspapīru tirgos pakāpās īsi pēc ECB lēmuma publiskošanas. ECB plāni par PEPP apjoma izmatošanu vistiešāk ietekmē valdību parāda vērtspapīru ienesīgumus. ECB prezidentes teiktais par vienlīdz lielu iespējamību neizmantot pilnu PEPP apjomu vai rekalibrēt programmu nepieciešamības gadījumā atkarībā no finansēšanas nosacījumiem ļāva ienesīgumiem mazliet samazināties, tomēr dienas beigās gan tā saucamie etalona valstu parāda vērtspapīru, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi bija nedaudz augstāki nekā dienas pirmajā pusē.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 11. martā.