Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 22. jūlija ECB Padomes lēmumiem

Jaunā nākotnes perspektīva par procentu likmēm skan šādi: “Padome sagaida, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka inflācija sasniegusi 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un uzskatīs, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabili saglabātos 2% līmenī. Tas var ietvert arī pārejas periodu, kurā inflācija nedaudz pārsniedz mērķa līmeni.”

Papildus ECB Padome ziņo, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas tās 2% mērķa līmenī.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eiro zonas ekonomika turpina atveseļošanos. Tika minēts, ka arvien vairāk cilvēku ir vakcinēti, un lielākajā daļā eiro zonas valstu mazinās ierobežojošo pasākumu stingrība. Tomēr pandēmijai joprojām ir būtiska ietekme uz ekonomiku, īpaši, ņemot vērā, ka vīrusa delta variants ir augošas nenoteiktības avots.

Attiecībā uz riskiem tika norādīts, ka tie saglabājas līdzsvaroti. No vienas puses, ekonomikas izaugsme varētu pārspēt ECB gaidas, ja patērētāju izdevumi pieaugs straujāk, savukārt, no otras puses, ja pandēmija saasinās vai izrādīsies, ka piedāvājuma trūkums ieilgs, aizkavējot ražošanu, ekonomikas izaugsme var būt vājāka.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

Finanšu tirgus reakcija uz ECB Padomes lēmumiem bija mērena. Ņemot vērā, ka mēneša sākumā tika izziņota jaunā ECB stratēģija, tad šajā sēdē finanšu tirgi jau gaidīja izmaiņas nākotnes perspektīvās par procentu likmēm, kas arī apstiprinājās. Sākotnējā rekcija uz ECB Padomes preses paziņojumu bija atbilstoša vēl atbalstošākai monetārajai politikai, savukārt preses konferences laikā, finanšu tirgi pakāpās atpakaļ tuvāk iepriekšējiem līmeņiem. Šādu finanšu tirgus reakciju sākotnēji var skaidrot ar to, ka izmaiņas nākotnes perspektīvās par procentu likmēm norāda uz to, ka likmes esošajā līmenī visticamāk saglabāsies ilgāk, kā to paredzēja iepriekšējā nākotnes perspektīva par procentu likmēm. Toties preses konferences laikā ECB prezidentes teiktais kopumā norādīja uz to, ka eiro zonas ekonomikā turpinās atveseļošanās un, neskatoties uz bažām par vīrusa delta paveidu, riski turpmākai ekonomikas izaugsmei saglabājas līdzsvaroti.

Eiro kurss pret ASV dolāru sākotnēji, pēc ECB preses paziņojuma publicēšanas, nosvārstījās un pirms preses konferences sākuma atradās zemākā līmenī nekā dienas pirmajā pusē. Turpinājumā preses konferences laikā eiro nostiprinājās, savukārt pēc preses konferences dienas beigās atgriezās dienas pirmās puses līmenī un kopumā būtiski nebija mainījies.

Eiro zonas akciju tirgu raksturojošais EuroStoxx 50 indekss pēc preses paziņojuma publicēšanas būtiski nemainījās, preses konferences sākuma daļā samazinājās un dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Līdzīga dinamika bija arī eiro zonas banku akcijas raksturojošajam EuroStoxx Banks indeksam. Lai gan zemākas procentu likmes ilgākā periodā banku akcijas atšķirībā no citu sektoru akcijām ietekmē pretēji, tomēr izskatās, ka spēcīgāka ietekme uz akciju indeksiem šoreiz bija bažām par vīrusa delta paveida izplatīšanos.

Valdību parāda vērtspapīru tirgos izmaiņas nākotnes perspektīvās nozīmēja likmju samazināšanos, savukārt preses konferences laikā ECB prezidentes teiktais par ekonomikas atkopšanos un riskiem ekonomikas izaugsmei lika ienesīgumiem pakāpties augstāk, tomēr dienas beigās tie atkal samazinājās un atradās zemākā līmenī nekā dienas pirmajā pusē. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 9. septembrī.