Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 14. septembra ECB Padomes lēmumiem

Papildus ECB Padome norādīja, ka, pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī.
 
ECB trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas par 25 bāzes punktiem. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, sākot ar 20. septembri, būs 4.00 %, 4.50 % un 4.75 % līmenī.

ECB Padome arī norādīja, ka tās turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam. ECB Padomes pieeja, nosakot ierobežojošo procentu likmju apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz ienākošajiem ekonomikas datiem. Detalizētāk raugoties, tās lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no:

1. inflācijas perspektīvas novērtējuma, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
2. pamatinflācijas dinamikas;
3. monetārās politikas transmisijas ātruma un spēka.

Attiecībā uz aktīvu iegādes programmu (AIP) ECB Padome norāda, ka AIP portfelis tiek samazināts mērenā un prognozējamā tempā, Eirosistēmai vairs atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Savukārt attiecībā uz Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu Padome paredz arī turpmāk atkārtoti ieguldīt šīs programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka tautsaimniecības izaugsme turpmākajos mēnešos saglabāsies ierobežota. Šā gada 1. pusgadā tautsaimniecība pamatā stagnēja, un jaunākie rādītāji liecina, ka tā bijusi vāja arī 3. ceturksnī. Mazāks eiro zonas eksporta pieprasījums un stingro finansēšanas nosacījumu ietekme kavē izaugsmi. Arī pakalpojumu nozarē, kas līdz šim bijusi noturīgāka, izaugsme sākusi palēnināties. Tomēr laika gaitā tautsaimniecības izaugsmes tempam vajadzētu kļūt straujākam, jo gaidāms reālo ienākumu pieaugums, ko stiprinās inflācijas sarukums, darba samaksas kāpums un spēcīgais darba tirgus, un tas veicinās patēriņa izdevumu nostiprināšanos.

ECB jaunākās tautsaimniecības izaugsmes prognozes tika būtiski pazeminātas, salīdzinot ar jūnija prognozēm, un tagad paredz 0.7 % izaugsmi 2023. gadā, 1.0 % izaugsmi 2024. gadā un 1.5 % izaugsmi 2025. gadā.

Attiecībā uz inflāciju ECB prezidente norādīja, ka inflācija turpina samazināties, bet joprojām gaidāms, ka tā pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Ārējo faktoru, to skaitā enerģijas cenu ietekmē, inflācija pakāpeniski mazinās, bet iekšzemes inflācija saglabājas spēcīga.

Jaunākās inflācijas prognozes rāda, ka eiro zonai vidējais inflācijas līmenis 2023. un 2024. gadā būs augstāks, nekā tika gaidīts jūnija prognozēs, savukārt 2025. gadā tiek gaidīta zemāka inflācija attiecīgi 5.6 %, 3.2 % un 2.1 %.

Tāpat ECB norāda, ka, enerģijas krīzei atkāpjoties, valdībām bez kavēšanās un saskaņoti jāierobežo attiecīgie atbalsta pasākumi. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no inflācijas spiediena pastiprināšanās vidējā termiņā, tādējādi radot nepieciešamību pēc vēl spēcīgākas monetārās politikas reakcijas.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes riski nosliecas uz negatīvo pusi, savukārt inflācijas riski ir gan augšupvērsti, kas iekļauj augstākas enerģētikas un pārtikas cenas, gan lejupvērsti, kas izrietētu no spēcīgākas monetārās politikas transmisijas vai ekonomiskās vides pasliktināšanās ārpus eiro zonas.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit. 

ECB Padomes lēmums par procentu likmju paaugstinājumu daļēji atbilda finanšu tirgus gaidām, jo pirms ECB Padomes sēdes finanšu tirgiem nebija pilnīga pārliecība, ka procentu likmes šajā ECB Padomes sēdē tiks paaugstinātas. Tomēr, neskatoties uz procentu likmju paaugstinājumu un ECB Prezidentes atturēšanos pasludināt jauno procentu likmju līmeni par pīķi, finanšu tirgi ECB Padomes ziņojumu vērtēja kā "dūjisku" [1]. Galvenokārt uzskatot, ka ECB Padomes norādītais, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī, nozīmē, ka procentu likmes, visticamāk, ir sasniegušas pīķi. 

Papildus arī pazeminātās ECB tautsaimniecības izaugsmes prognozes šim un nākamajiem gadiem guva lielāku uzmanību par inflācijas prognozēm un līdz ar to pastiprināja “dūjisko” noskaņojumu finanšu tirgos, kas lika pārcenot gaidas par ilgāka termiņa procentu likmēm uz leju. 

Eiro kurss pret ASV dolāru ceturtdien dienas pirmajā pusē būtiski nemainījās. Pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas tas strauji pavājinājās un dienas beigās bija būtiski zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Papildus jau minētajiem ECB Padomes lēmumiem ietekme uz eiro un ASV dolāra kursu bija arī labajiem ASV mazumtirdzniecības datiem, kas laika ziņā sakrita ar ECB preses konferenci. 

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā decembrī iecenotā procentu likme pakāpās augstāk un dienas beigās bija mazliet augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka decembrī Euribor 3 mēnešu procentu likme būs 4.0 %.

Eiro zonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā palielinājās un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Arī EuroStoxx Banks indekss, kas raksturo eiro zonas banku akciju cenas, palielinājās pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas un dienas beigās bija būtiski augstākā līmenī nekā dienas sākumā. 

Eiro zonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas samazinājās. Tomēr preses konferences vidū parāda vērtspapīru ienesīgums pakāpās uz augšu, kas, iespējams, saistīts ar ECB Prezidentes mēģinājumu norādīt, ka pilnībā “durvis aizvērtas” tālākiem procentu likmju paaugstinājumiem tomēr nav, bet tiek uzskatīts, ka šobrīd nozīmīgāks varētu būt laiks, cik ilgi procentu likmes saglabāsies jaunajā līmenī, lai sasniegtu ECB inflācijas mērķi savlaicīgi. Kopumā dienas beigās gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi bija zemākā līmenī nekā dienas sākumā.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2023. gada 26. oktobrī. 
 

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu