Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 15. jūnija ECB Padomes lēmumiem

 ECB trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas par 25 bāzes punktiem. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, sākot ar 21. jūniju, būs 3.50 %, 4.00 % un 4.25 % līmenī.

Skatoties uz priekšu, ECB Padome norādīja, ka arī tās turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. ECB Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Detalizētāk, tās lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no:

1. inflācijas perspektīvas novērtējuma, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
2. pamatinflācijas dinamikas;
3. monetārās politikas transmisijas ātruma un spēka.

 
Papildus ECB Padome atkārtoti apstiprināja, ka vērtspapīru atkārtota ieguldīšana Eirosistēmas aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros tiks pārtraukta, sākot ar 2023. gada jūliju. Kā tika paziņots decembrī, AIP portfelis laikā no 2023. gada marta sākuma līdz jūnija beigām samazināsies vidēji par 15 mljrd. eiro mēnesī.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. Kā arī ECB monetārās politikas instrumentu kopums ir pilnā gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu likviditātes atbalstu eiro zonas finanšu sistēmai.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eiro zonas ekonomika, samazinoties privātajam un valsts patēriņam, pēdējo mēnešu laikā ir stagnējusi. Visticamāk, īstermiņā ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja, bet šā gada laikā tā pieaugs. Apstākļi dažādās tautsaimniecības nozarēs ir neviendabīgi. Apstrādes rūpniecībā aktivitāte turpina pavājināties, kas daļēji skaidrojams ar mazāku globālo pieprasījumu un stingrākiem finansēšanas nosacījumiem eiro zonā, savukārt pakalpojumu nozare joprojām ir noturīga. ECB prezidente arī norāda, ka darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Šā gada 1. ceturksnī eiro zonā tika radīts gandrīz viens milj. jaunu darba vietu, un aprīlī bezdarba līmenis bija vēsturiski zemā līmenī (6.5 %).

Papildus ECB publicēja jaunākās ekonomikas un inflācijas prognozes. ECB speciālisti prognozē, ka eiro zonā inflācija būs vidēji 5.4 % 2023. gadā, 3.0 % 2024. gadā un 2.2 % 2025. gadā. Savukārt pamatinflācija, kas ir mazāk svārstīga un neiekļauj enerģijas un pārtikas cenas attiecīgajā periodā, tiek prognozēta 5.1 % šogad, 3.0% nākamgad un 2.3% 2025. gadā. 

Ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad būs nedaudz vājāka, nekā martā prognozēts, tomēr 2025. gadā izaugsmes tempa prognoze saglabāta nemainīga. Tātad šogad eiro zonas izaugsme tiek lēsta 0.9 % apmērā, nākamajos divos gados attiecīgi 1.5 % un 1.6 % apmērā.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes un inflācijas perspektīva joprojām ir ļoti nenoteikta un ir virkne risku, kas var ietekmēt gan ekonomikas izaugsmes, gan inflācijas prognozes abos virzienos. 

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit. 

ECB Padomes lēmums par procentu likmju paaugstinājumu atbilda finanšu tirgu gaidām. Vienlaikus finanšu tirgus mazliet pārsteidza ECB inflācijas prognozes, kas tika pārskatītas uz augšu visā prognožu horizontā un bija pamats finanšu tirgiem pārcenot savas gaidas par procentu likmēm uzreiz pēc ECB Padomes ziņojuma publicēšanas.

Kopumā finanšu tirgi ECB Padomes ziņojumu vērtēja kā "vanadzisku" [1]. Tomēr pēc ECB prezidentes preses konferences bija vērojams "dūjisks" novērtējums, neskatoties uz ECB prezidentes sniegtajiem signāliem, ka, nekam būtiski nemainoties, sagaidāms, ka ECB Padome turpinās procentu likmju paaugstinājumu arī jūlija sēdē un tālākie lēmumi būs atkarīgi no ienākošajiem datiem. Pēc ECB prezidentes preses konferences finanšu tirgus daļēji pārcenoja savu sākotnējo reakciju, kas liek domāt, ka finanšu tirgus skatījums uz inflācijas attīstību nesakrīt ar ECB prognozēto.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ECB prezidente kliedēja bažas un norādīja, ka, neskatoties uz salīdzinoši lielām gaidāmajām Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) atmaksām jūnijā, ECB skatījumā bankas ir laikus zinājušas par gaidāmajām atmaksām un spējušas pielāgot savus finansēšanas plānus. 

Eiro kurss pret ASV dolāru ceturtdien dienas pirmajā pusē mazliet nostiprinājās. Īsi pirms ECB Padomes ziņojuma publiskošanas tas pavājinājās, savukārt pēc ziņojuma publiskošanas tas strauji nostiprinājās un dienas beigās bija būtiski augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Papildus jau minētajiem ECB Padomes lēmumiem ietekme uz eiro un ASV dolāra kursu bija arī ASV sākotnējo bezdarba pieteikumu skaita pieauguma datu publicēšanai, kas laika ziņā sakrita ar ECB preses konferenci. 

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā septembrī iecenotā procentu likme palielinājās un dienas beigās bija augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka septembrī trīs mēnešu Euribor procentu likme būs nedaudz virs 3.9 %.

Eiro zonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas samazinājās, tomēr preses konferences laikā tas pakāpās augstāk un dienas beigās atradās mazliet zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Savukārt EuroStoxx Banks indekss samazinājās pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas un dienas beigās bija zemākā līmenī nekā dienas sākumā. 

Eiro zonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas palielinājās, savukārt preses konferences laikā samazinājās un dienas beigās bija mazliet zemākā līmenī nekā dienas sākumā. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2023. gada 27. jūlijā. 

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.