Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 16. marta ECB Padomes lēmumiem

ECB trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas par 50 bāzes punktiem. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, sākot ar 22. martu, būs 3.00%, 3.50% un 3.75% līmenī.

ECB Padome norādīja, ka paaugstinātais nenoteiktības līmenis pastiprina datos balstītas pieejas nozīmīgumu, pieņemot lēmumus par izmaiņām politikas procentu likmēs. Detalizētāk skaidrojot, ko nozīmē datos balstīta pieeja, tā uzsvēra, ka ECB Padome, lemjot par procentu likmēm, skatās uz: 

1. inflācijas perspektīvas novērtējumu, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
2. pamatinflācijas dinamiku;
3. monetārās politikas transmisijas spēku.

Tāpat ECB Padome vērsa uzmanību, ka tā cieši seko līdzi pašreizējai spriedzei finanšu tirgos un ir gatava veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai eiro zonā saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti.

Papildus ECB Padome pieņēma lēmumu par Eirosistēmas aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumu samazināšanas kārtību. Kā tika paziņots decembrī, AIP portfelis laikā no 2023. gada marta sākuma līdz jūnija beigām samazināsies vidēji par 15 mljrd. eiro mēnesī un turpmākais portfeļa samazināšanās temps tiks noteikts vēlāk.

Ar detalizētāku informācija par AIP vērtspapīru samazināšanas kārtību iespējams iepazīties ECB tīmekļvietnē.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2% mērķa līmenī. Kā arī ECB monetārās politikas instrumentu kopums ir pilnā gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu likviditātes atbalstu eiro zonas finanšu sistēmai.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eiro zonas ekonomika 2022. gada ceturtajā ceturksnī stagnēja, tādējādi izvairoties no iepriekš gaidītās ekonomikas sašaurināšanās. Vienlaikus, privātais patēriņš strauji samazinājās, tomēr ECB ekonomikas attīstības prognožu bāzes scenārijs paredz, ka ekonomika sāks atgūties nākamajos ceturkšņos. Tiek norādīts, ka algu pieaugums un krītošās enerģijas cenas daļēji kompensēs iepriekš piedzīvoto pirktspējas samazināšanos. Tāpat tiek izcelts spēcīgais darba tirgus, neskatoties uz ekonomikas aktivitātes pavājināšanos.

Papildus ECB publicēja jaunākās ekonomikas un inflācijas prognozes. Tika norādīts, ka tās tika sagatavotas un pabeigtas marta sākumā pirms spriedzes parādīšanās finanšu tirgos. Inflācijas prognozes visā prognožu periodā, salīdzinot ar decembra prognozēm, tika pārskatītas uz leju. ECB speciālisti prognozē, ka eiro zonā inflācija būs vidēji 5.3 % 2023. gadā, 2.9 % 2024. gadā un 2.1 % 2025. gadā. Savukārt ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka, nekā iepriekš prognozēts, tomēr 2024. un 2025. gadā izaugsmes temps sagaidāms lēnāks, nekā tas tik prognozēts decembrī, attiecīgi 1.0%, 1.6% un 1.6%.

Attiecībā uz riskiem eiro zonas ekonomikas izaugsmei tiek norādīts, ka tie pamatā ir lejupvērsti.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties ECB tīmekļvietnē, savukārt preses konferencē teikto – ECB tīmekļvietnē šeit.

ECB Padomes lēmums par procentu likmju paaugstinājumu atbilda iepriekš ECB signalizētajam, tomēr pēdējo dienu spriedze finanšu tirgos radīja šaubas par ECB apņemšanos paaugstināt politikas procentu likmi par 50 bāzes punktiem. Finanšu tirgi ECB Padomes sniegto signālu, proti, uzsvaru uz datu nozīmību, augstas nenoteiktības apstākļos lemjot par procentu likmēm, vērtēja kā "dūjiskus"[1].

Analītiķi, vērtējot ECB prezidentes teikto, norāda, ka līdz galam nav skaidrs, vai procentu likmju paaugstināšana ir beigusies, tomēr ECB esot ieguvusi papildu vietu elastībai, nākotnē lemjot par procentu likmēm. Vienlaikus ECB prezidente preses konferencē norādīja: ja ECB bāzes scenārijs piepildās un nenoteiktība mazinās, tad ir zināms, ka ECB vēl ir darbs, kas jāpadara. Ar darbu, kas jāpadara, domājot tālāku procentu likmju paaugstināšanu, lai inflācija eiro zonā atgrieztos mērķa līmenī.

Eiro kurss pret ASV dolāru ceturtdien dienas pirmajā pusē mazliet pavājinājās. Pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas tas samazinājās, savukārt preses konferences laikā tas nosvārstījās un dienas beigās atradās tikai mazliet zemākā līmenī, nekā dienas sākumā. 

Naudas tirgus indeksa 3 mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā septembrī iecenotā procentu likme svārstījās un dienas beigās bija zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka septembrī 3 mēnešu Euribor procentu likme būs nedaudz virs 3.3%.

Eiro zonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas nosvārstījās un pēc tam pakāpās augstāk, un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Savukārt EuroStoxx Banks indekss samazinājās, neskatoties uz to, ka ekonomikas perspektīvas vērtējums uzlabojās. Pēc marta sākumā notikušo divu ASV reģionālo banku maksātnespējas šobrīd investori ļoti atturīgi izturas pret visām bankām. 

Eiro zonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā samazinājās, savukārt īsi pēc preses konferences beigām tie pakāpās augstāk, tomēr dienas beigās atradās mazliet zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Eiro zonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgumu samazinājums saistāms ar investoru interpretāciju par to, ka ECB ir šobrīd radījusi sev iespēju būt elastīgākai un piebremzēt ar tālāku strauju procentu likmju paaugstināšanu. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2023. gada 4. maijā.

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.