Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 2. februāra ECB Padomes lēmumiem

ECB trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas par 50 bāzes punktiem. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespēja uz nakti procentu likme, sākot ar 8. februāri būs 2.50%, 3.00% un 3.25% līmenī.  

ECB Padome norādīja, ka tā sagaida, ka likmes tiks paaugstinātas arī turpmāk. Ņemot vērā pamatinflācijas spiedienu, Padome paredz, ka nākamajā monetārās politikas sanāksmē martā tā paaugstinās procentu likmes vēl par 50 bāzes punktiem un tad novērtēs monetārās politikas turpmāko virzību. Tajā pašā laikā ECB Padome arī norāda, ka turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm tiks pieņemti atbilstoši inflācijai un ekonomikas perspektīvai katras sanāksmes ietvaros.

Papildus ECB Padome pieņēma lēmumu par Eirosistēmas aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumu samazināšanas kārtību. Kā tika paziņots decembrī, AIP portfelis laikā no 2023. gada marta sākuma līdz jūnija beigām samazināsies vidēji par 15 mljrd. eiro mēnesī un turpmākais portfeļa samazināšanās temps tiks noteikts vēlāk.

Ar detalizētāku informācija par AIP vērtspapīru samazināšanas kārtību iespējams iepazīties šeit.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2% mērķa līmenī.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka saskaņā ar Eirostat provizorisko ātro novērtējumu eiro zonas tautsaimniecība 2022. gada 4. ceturksnī pieaugusi par 0.1%. Lai gan šis rezultāts pārsniedz Eirosistēmas speciālistu decembra prognozes, tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte kopš 2022. gada vidus būtiski palēninājusies, un gaidāms, ka tuvākajā laikā tā saglabāsies vāja.

Ierobežota globālā aktivitāte un liela ģeopolitiskā nenoteiktība, īpaši sakarā ar Krievijas neattaisnojamo karu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, turpina darboties kā eiro zonas izaugsmi kavējoši faktori. 

Taču piegāžu problēmas pamazām izzūd un ir izdevies lielākā mērā nodrošināt gāzes pieejamību. Uzņēmumi joprojām strādā pie uzkrājušos pasūtījumu izpildes un noskaņojuma rādītāji uzlabojas. Papildus izlaides apjoms pakalpojumu sektorā ir bijis noturīgs. Paredzams, ka arī darba samaksas kāpums un nesenais enerģijas cenu kritums mazinās pirktspējas zudumu, ar ko daudzi iedzīvotāji saskārušies augstās inflācijas dēļ. Tas savukārt veicinās patēriņu.

Kopumā tautsaimniecība izrādījusies noturīgāka, nekā gaidīts, un, domājams, atveseļosies turpmāko ceturkšņu laikā.

Attiecībā uz riskiem eiro zonas ekonomikas izaugsmei tiek norādīts, ka tie ir kļuvuši līdzsvarotāki, savukārt inflācijas prognožu riski arī ir kļuvuši līdzsvarotāki, īpaši īstermiņā.

Pilns ECB Padomes lēmums un preses konferencē paustais.

ECB Padomes lēmums par procentu likmju paaugstinājumu atbilda finanšu tirgus gaidām, tomēr finanšu tirgi ECB Padomes sniegtos signālus, proti, līdzsvarotāki riski gan eiro zonas tautsaimniecības, gan inflācijas prognozēm, vērtēja kā "dūjiskus" [1]. 

Eiro kurss pret ASV dolāru dienas pirmajā pusē būtiski nemainījās. Pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas, tas nosvārstījās, savukārt līdz ar ECB preses konferences sākumu pavājinājās un dienas beigās atradās zemākā līmenī, nekā dienas sākumā. 

Naudas tirgus indeksa 3 mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā pēc gada iecenotā procentu likme samazinājās un šobrīd finanšu tirgi sagaida, ka 3 mēnešu Euribor procentu likme šī gada decembrī būs mazliet zem 3.3%.

Eiro zonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas pakāpās augstāk un dienas beigās atradās augstākā līmenī, kā dienas sākumā. Savukārt EuroStoxx Banks indekss samazinājās neskatoties uz to, ka ekonomikas perspektīvas vērtējums uzlabojās. Pēc izmaiņām ECB ekonomikas un inflācijas perspektīvu risku novērtējumā finanšu tirgi sagaida ātrāku procentu likmju paaugstināšanas izbeigšanu, kas savukārt nozīmē, ka banku neto procentu ieņēmumi varētu būt mazāki, kā finanšu tirgus iepriekš vērtēja. 

Eiro zonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi būtiski samazinājās, iztrūkstot jauniem ciešākas monetārās politikas pārsteigumiem, uzmanību liekot uz signāliem par līdzsvarotākiem riskiem. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2023. gada 16. martā. 
 

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuri atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet "labajos laikos" – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.