Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 27. jūlija ECB Padomes lēmumiem

ECB trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas par 25 bāzes punktiem. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, sākot ar 2. augustu, būs 3.75 %, 4.25 % un 4.50 % līmenī.

ECB Padome norādīja, ka arī tās turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. ECB Padomes pieeja, nosakot ierobežojošo procentu likmju apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz ienākošajiem ekonomikas datiem. Detalizētāk raugoties, tās lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no:

1. inflācijas perspektīvas novērtējuma, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
2. pamatinflācijas dinamikas;
3. monetārās politikas transmisijas ātruma un spēka.

Attiecībā uz aktīvu iegādes programmu (AIP) ECB Padome norāda, ka AIP portfelis tiek samazināts mērenā un prognozējamā tempā, Eirosistēmai vairs atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Savukārt attiecībā uz Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu Padome paredz arī turpmāk atkārtoti ieguldīt šīs programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām.

Papildus ECB Padome arī pieņēma lēmumu mainīt atlīdzības lielumu par obligātajām rezervēm, piemērojot 0 % likmi. ECB Padome norāda, ka šis lēmums saglabās monetārās politikas efektivitāti un vienlaikus mazinās kopējo procentu apjomu, kas centrālajām bankām jāmaksā par rezervēm, lai īstenotu atbilstošo monetārās politikas nostāju.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka īstermiņā eiro zonas ekonomikas perspektīva ir pasliktinājusies, kas lielā mērā skaidrojams ar vājāku iekšzemes pieprasījumu. Augstā inflācija un stingrāki finansēšanas nosacījumi ierobežo tēriņus. Tas īpaši nelabvēlīgi ietekmē rūpniecības izlaidi, kuru mazina arī vājš ārējais pieprasījums. Vērojamas arī mājokļu un uzņēmumu ieguldījumu sarukuma pazīmes, savukārt pakalpojumi saglabā lielāku noturību. Paredzams, ka tuvākajā laikā tautsaimniecības aktivitāte saglabāsies vāja.  Tajā pašā laikā darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Bezdarba līmenis maijā saglabājās vēsturiski zemā līmenī (6.5 %), un tiek radītas daudzas jaunas darba vietas, īpaši pakalpojumu sektorā. Vienlaikus uz nākotni vērstie rādītāji liecina, ka šī tendence turpmākajos mēnešos var kļūt lēnāka

Enerģijas krīzei atkāpjoties, valdībām bez kavēšanās un saskaņoti jāierobežo attiecīgie atbalsta pasākumi. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no inflācijas spiediena pastiprināšanās vidējā termiņā, tādējādi radot nepieciešamību pēc vēl spēcīgākas monetārās politikas reakcijas.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes un inflācijas perspektīva joprojām ir ļoti nenoteikta un ir virkne risku, kas var ietekmēt gan ekonomikas izaugsmes, gan inflācijas prognozes abos virzienos. 

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

ECB Padomes lēmums par procentu likmju paaugstinājumu atbilda finanšu tirgu gaidām. Tomēr kopumā finanšu tirgi ECB Padomes ziņojumu vērtēja kā vairāk "dūjisku"[1], , jo pirms ECB Padomes sēdes finanšu tirgos bija liela pārliecība, ka septembrī sekos vēl viens procentu likmju paaugstinājums par 25 bāzes punktiem, tomēr ECB prezidentes vēlme saglabāt elastību un uzsvērtais par datos balstīto pieeju šo finanšu tirgus pārliecību mazināja.

Eiro kurss pret ASV dolāru ceturtdien dienas pirmajā pusē mazliet nostiprinājās. Pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas tas strauji pavājinājās un dienas beigās bija būtiski zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Papildus jau minētajiem ECB Padomes lēmumiem ietekme uz eiro un ASV dolāra kursu bija arī ASV 2. ceturkšņa IKP datu publicēšanai, kas laika ziņā sakrita ar ECB preses konferenci. 

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā decembrī iecenotā procentu likme nosvārstījās un dienas beigās bija mazliet zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka decembrī trīs mēnešu Euribor procentu likme būs 3.9 % (27. jūlijā Euribor trīs mēnešu likme bija 3.7 %).

Eiro zonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā palielinājās un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Savukārt EuroStoxx Banks indekss samazinājās pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas, tomēr dienas beigās nebija būtiski mainījies, salīdzinot ar dienas sākumu. Izmaiņas obligāto rezervju atlīdzībā mazinās banku ieņēmumus, tomēr kopumā šī ietekme būs ierobežota. 

Eiro zonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas un preses konferences laikā samazinājās, tomēr īsi pēc preses konferences beigām ienesīgumi sāka strauji palielināties un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Izmaiņas parāda vērtspapīru ienesīgumos pēc preses konferences beigām lielā mērā saistāmi ar ASV iznākušajiem ekonomikas datiem, kas rāda spēcīgāku ekonomikas izaugsmi, nekā analītiķi gaidīja.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2023. gada 14. septembrī.

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.