Finanšu tirgus reakcija uz 2023. gada 4. maija ECB Padomes lēmumiem

ECB Padome atkārtoti norādīja, ka tālākas izmaiņas procentu likmēs būs tieši atkarīgas no ienākošajiem datiem.

ECB trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas par 25 bāzes punktiem. Attiecīgi noguldījumu iespēja uz nakti, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, sākot ar 10. maiju, būs 3.25 %, 3.75 % un 4.00 % līmenī.

ECB Padome atkārtoti norādīja, ka tālākas izmaiņas procentu likmēs būs tieši atkarīgas no ienākošajiem datiem. Detalizētāk skaidrojot, ko nozīmē datos balstīta pieeja, tā uzsvēra, ka ECB Padome, lemjot par procentu likmēm, skatās uz:

1. inflācijas perspektīvas novērtējumu, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
2. pamatinflācijas dinamiku;
3. monetārās politikas transmisijas spēku.

Papildus ECB Padome norādīja, ka vērtspapīru atkārtota ieguldīšana Eirosistēmas aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros tiks pārtraukta, sākot ar 2023. gada jūliju. Kā tika paziņots decembrī, AIP portfelis laikā no 2023. gada marta sākuma līdz jūnija beigām samazināsies vidēji par 15 mljrd. eiro mēnesī.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. Kā arī ECB monetārās politikas instrumentu kopums ir pilnā gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu likviditātes atbalstu eiro zonas finanšu sistēmai.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka ar 4. maija lēmumu ECB neapstājas likmju celšanas procesā un ka ECB Padomei vēl priekšā daudz darba. Tāpat ECB prezidente uzsvēra, ka inflācijas perspektīva joprojām pārlieku ilgi saglabājas pārāk augsta un ka ECB Padome plāno turpināt likmju celšanu. Turklāt, sasniedzot pietiekami ierobežojošu līmeni, likmes tiks saglabātas augstas tik ilgi, cik nepieciešams.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eiro zonas tautsaimniecība 2023. gada 1. ceturksnī pieaugusi par 0.1 %. Tika atzīmēts, ka pieaugusi tautsaimniecības noturība zemāku enerģijas cenu, piegādes problēmu mazināšanās un mājsaimniecībām un uzņēmumiem sniegtā fiskālās politikas atbalsta rezultātā. Uzņēmumu un patērētāju konfidence pēdējo mēnešu laikā stabili atjaunojusies, bet iezīmējas atšķirības starp tautsaimniecības nozarēm. Tāpat tiek izcelts spēcīgais darba tirgus, kas labvēlīgi ietekmē mājsaimniecību ienākumus. Valdības tika mudinātas fiskālo politiku vērst uz tautsaimniecības produktivitātes uzlabošanu un pakāpenisku augstā valsts parāda līmeņa samazināšanu.

Atšķirībā no iepriekšējiem ECB Padomes paziņojumiem, šoreiz netika ietverta norāde, ka “tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu apdraudošie riski pamatā ir lejupvērsti”, ko finanšu tirgus dalībnieki uztvēra kā pozitīvu norādi attiecībā uz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu.

Attiecībā uz inflāciju gan tika saglabāta norāde, ka cenu spiediens joprojām ir spēcīgs un ka inflācijas perspektīvu joprojām apdraud būtiski augšupvērsti riski, kuri ietver ilgstošu inflācijas gaidu paaugstināšanos virs ECB mērķa līmeņa, spēcīgāku darba samaksas vai peļņas maržu kāpumu un enerģijas un pārtikas cenu kāpumu, ko varētu izraisīt Krievijas kārš pret Ukrainu. Pie lejupvērstiem riskiem pieder finanšu tirgu spriedzes atjaunošanās, kas varētu izraisīt straujāku inflācijas kritumu, nekā prognozēts.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eiro zonas banku sektors pierādījis savu noturību finanšu tirgu spriedzes apstākļos, kas izveidojās pirms iepriekšējās sanāksmes. Tāpat tika atzīmēts, ka jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums norāda uz vispārējo kredītu standartu stingrības pieaugumu, kas ir spēcīgāks, nekā tika paredzēts iepriekšējā apsekojumā, un liecina, ka kreditēšanas dinamika var vēl vairāk pavājināties.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties ECB tīmekļvietnē, savukārt preses konferencē teikto – ECB tīmekļvietnē šeit.

ECB Padomes lēmums par procentu likmju paaugstināšanas palēnināšanos daļēji atbilda tirgus dalībnieku gaidām, jo attiecībā uz šo sanāksmi tirgus dalībnieku viedokļi, līdzīgi kā ECB Padomes locekļu viedokļi, dalījās par 25 un 50 bāzes punktu palielinājumu. Finanšu tirgi ECB Padomes paziņojumu uztvēra kā “dūjisku”, taču vēlāk, preses konferences laikā, ECB prezidente Kristīne Lagarda pastiprināja “vanadziskus” signālus, tādā veidā nobalansējot ECB Padomes nostāju.

Tirgus analītiķi, vērtējot ECB Padomes lēmumu, norāda, ka likmju celšanas palēninājums ir nozīmīgs pavērsiens gaidās par ECB Padomes turpmākajām darbībām un tuvina brīdi, kad ECB Padomes pārtrauks likmju palielināšanu.

Eiro kurss pret ASV dolāru ceturtdien dienas pirmajā pusē bija stabils. Pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas tas samazinājās, reaģējot uz to, ka ECB Padomes pieņemtie lēmumi bija nedaudz “dūjiskāki”, nekā tirgus dalībnieki bija gaidījuši. Preses konferences laikā eiro kurss pret ASV dolāru nedaudz nostiprinājās, reaģējot uz ECB prezidentes “vanadziskajiem” komentāriem, taču dienas beigās tas turpināja samazināties.

Naudas tirgus indeksa 3 mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā septembrī iecenotā procentu likme samazinājās un dienas beigās bija par nepilniem 15 bāzes punktiem zemāks nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd gaida, ka septembrī 3 mēnešu Euribor procentu likme būs nedaudz virs 3.6 %.

Eiro zonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas pakāpās nedaudz augstāk, un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Savukārt EuroStoxx Banks indekss samazinājās, ASV reģionālo banku izraisītajam satricinājum joprojām turpinot negatīvi ietekmēt arī eiro zonas banku sektoru.

Eiro zonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru 10 gadu ienesīgumi pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas nedaudz samazinājās, preses konferences laikā atkal pieauga, savukārt preses konferences nobeigumā samazinājās un turpināja samazināties arī pēc preses konferences, dienas beigās atrodoties par 5-8 bāzes punktiem zemāk nekā dienas sākumā. Eiro zonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgumu samazinājums saistāms ar tirgus dalībnieku gaidu pielāgošanos lēnākam procentu likmju kāpumam nākotnē.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2023. gada 15. jūnijā.

Avots grafikiem: Refinitiv