Finanšu tirgus reakcija uz 2024. gada 11. aprīļa ECB Padomes lēmumiem

ECB noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme saglabājas 4.00 %, 4.50 % un 4.75 % līmenī.

Papildus ECB Padome uzsver, ka, nosakot procentu likmju līmeni un ilgumu, kādā tās atradīsies konkrētajā līmenī, ECB arī turpmāk pieņems lēmumus atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros un iepriekš neapņemsies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā jeb, vienkāršoti sakot, nākotnes gaidu virzīšanas instrumentu esošajos augstas nenoteiktības apstākļos šobrīd izmantot nav plānots.

Attiecībā uz aktīvu iegādes programmu un Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu ECB Padome vēlreiz apstiprināja jau iepriekš nolemto.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eirozonas tautsaimniecības aktivitāte 1. ceturksnī joprojām bija vāja. Izdevumi par patēriņa pakalpojumiem ir noturīgi, bet apstrādes rūpniecības uzņēmumi saskaras ar vāju pieprasījumu, un ražošanas pieaugums joprojām ir neliels, īpaši energoietilpīgās nozarēs. Aptauju dati liecina par pakāpenisku atveseļošanos šā gada laikā, ko noteiks pakalpojumi. Gaidāms, ka šo atveseļošanos veicinās reālo ienākumu pieaugums zemākas inflācijas, darba samaksas kāpuma un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās rezultātā.

Attiecībā uz inflāciju tika norādīts, ka vairākums pamatinflācijas rādītāju februārī turpināja samazināties, apstiprinot, ka pakāpeniski sarūk cenu spiediens. Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz ECB mērķa līmenim nākamajā gadā.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes riski nosliecas uz negatīvo pusi, savukārt inflācijas riski ir gan augšupvērsti (paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, īpaši Tuvajos Austrumos; risks, ka darba samaksa pieaugtu spēcīgāk, nekā gaidīts), gan lejupvērsti, kas izrietētu no spēcīgākas monetārās politikas transmisijas vai ekonomiskās vides pasliktināšanās ārpus eirozonas.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit. 

ECB Padomes lēmums par procentu likmju nemainīšanu un saglabāšanu līdzšinējā līmenī atbilda finanšu tirgus gaidām, un sekojošā finanšu tirgus reakcija, kas bija ļoti ierobežota, tomēr vairāk rādīja, ka pats preses paziņojums par lēmumiem ir bijis vairāk uz "dūjisko" [1] pusi, savukārt preses konference – ļoti neitrāla.

Eiro kurss pret ASV dolāru pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas nedaudz samazinājās, savukārt preses konferences laikā tas mazliet pakāpās, tomēr dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Būtiska loma uz izmaiņām finanšu tirgos joprojām ir ASV, kur jaunākie inflācijas dati turpina negatīvi pārsteigt, kas savukārt aizvien vairāk palielina iespējas, ka notiks ECB un Federālo Rezervju sistēmas īstenotās monetārās politikas divereģence dažādos virzienos. To, ka tā varētu notikt, netieši arī apstiprina ECB prezidente, atbildot uz žurnālistu jautājumu un norādot, ka ECB īsteno savu monetāro politiku un nav atkarīga no FRS. 

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā š.g. decembrī iecenotā procentu likme pēc ECB padomes ziņojuma publiskošanas nosvārstījās un dienas beigās nebija būtiski mainījusies. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka š.g. decembrī Euribor trīs mēnešu procentu likme būs mazliet zem 3.20 %, kas liek domāt, ka finanšu tirgi turpina gaidīt vairākus procentu likmju samazinājumus gada otrajā pusē.

Eirozonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas palielinājās, reaģējot uz norādi, ka pēc lielākas pārliecības gūšanas procentu likmes varētu sākt samazināties. Preses konferences laikā tas saglabājās nemainīgs, tomēr īsi pēc preses konferences beigām samazinājās un dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. 

Savukārt EuroStoxx Banks indekss, kas raksturo eirozonas banku akciju cenas, samazinājās gan pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas, gan preses konferences laikā un kopumā dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Iespējama procentu likmju samazināšanās varētu negatīvi ietekmēt banku procentu ienākumus, savukārt vājā izaugsme, uz ko norādīja ECB prezidente, var negatīvi ietekmēt aizņēmēju finanšu stāvokli, kas tad arī noteica banku akciju nelielo samazinājumu. 

Eirozonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas samazinājās, tomēr preses konferences noslēdzošajā daļā atgriezās iepriekšējā līmenī un dienas beigās nebija būtiski mainījušies salīdzinot ar dienas sākumu.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2024. gada 6. jūnijā.

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.