Finanšu tirgus reakcija uz 2024. gada 25. janvāra ECB Padomes lēmumiem

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 25. janvāra sēdē lēma galvenās procentu likmes saglabāt nemainīgas. Līdz šim saņemtā informācija ir apstiprinājusi ECB Padomes iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu. Izņemot ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu ietekmi uz kopējo inflāciju, joprojām vērojama pamatinflācijas krituma tendence.

ECB noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme saglabājas 4.00 %, 4.50 % un 4.75 % līmenī.

ECB Padome arī norādīja, ka, pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, tās galvenās procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam.

ECB Padomes pieeja, nosakot ierobežojošo procentu likmju apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz ienākošajiem ekonomikas datiem. Detalizētāk raugoties, tās lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no:

1. inflācijas perspektīvas novērtējuma, kas iekļauj tautsaimniecības un finanšu datus;
2. pamatinflācijas dinamikas;
3. monetārās politikas transmisijas ātruma un spēka.

&Attiecībā uz aktīvu iegādes programmu (AIP) ECB Padome norāda, ka AIP portfelis tiek samazināts mērenā un prognozējamā tempā, Eirosistēmai vairs atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Savukārt attiecībā uz Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP), kā jau decembra sēdē tika norādīts, paredzēts 2024. gada 2. pusgadā samazināt PĀAIP ietvaros iegādāto portfeli vidēji par 7.5 mljrd. eiro mēnesī, bet atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP portfelī pārtraukt 2024. gada beigās.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eirozonas tautsaimniecība 2023. gada pēdējā ceturksnī, visticamāk, stagnējusi. Jaunākie dati joprojām norāda uz vāju dinamiku tuvākajā nākotnē. Taču daži uz nākotni vērsti aptauju rezultāti norāda uz izaugsmi tālākā nākotnē. Darba tirgus joprojām bijis spēcīgs, tomēr darbaspēka pieprasījums kļūst vājāks, samazinoties vakanču skaitam.

Attiecībā uz inflāciju tika norādīts, ka inflācija decembrī pieauga līdz 2.9 %, jo daži no agrākajiem uz augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanu vērstajiem fiskālajiem pasākumiem izgāja no gada inflācijas aprēķina. Šis kāpums bija vājāks par gaidīto un, izņemot šo bāzes efektu, turpinājās vispārējā inflācijas krituma tendence. Tāpat gaidāms, ka inflācija šā gada laikā turpinās pazemināties.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes riski nosliecas uz negatīvo pusi, savukārt inflācijas riski ir gan augšupvērsti (paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, īpaši Tuvajos Austrumos; risks, ka darba samaksa pieaugtu spēcīgāk, nekā gaidīts), gan lejupvērsti, kas izrietētu no spēcīgākas monetārās politikas transmisijas vai ekonomiskās vides pasliktināšanās ārpus eirozonas.

Papildus ECB norāda, ka valdībām būtu jāturpina ierobežot ar enerģiju saistītos atbalsta pasākumus, lai izvairītos no vidēja termiņa inflācijas spiediena pieauguma. Fiskālā un strukturālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un konkurētspēju, kā arī pakāpeniski samazinātu augstos valsts parāda līmeņa rādītājus.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit. 

ECB Padomes lēmums par procentu likmju nemainīšanu un saglabāšanu līdzšinējā līmenī atbilda finanšu tirgus gaidām. Savukārt finanšu tirgus reakcija liecina, ka pieņemtie lēmumi un preses konferences laikā teiktais kopumā vērtēts vairāk "dūjiski" [1]. 

Preses konferences laikā atbildot uz žurnālistu jautājumiem par procentu likmju iespējamajiem samazinājumiem, ECB prezidente Lagarda norādīja, ka Padome uzskata, ka diskutēt par procentu likmju samazinājumiem ir priekšlaicīgi. Tomēr finanšu tirgi spēcīgāk noreaģēja uz ECB norādi par augstā iekšzemes cenu spiediena mazināšanos. Līdz ar to eiro kurss pret ASV dolāru pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas atkal nedaudz nosvārstījās, tomēr preses konferences  laikā tas sāka strauji samazināties un dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Paralēli ECB ziņojuma iznākšanai un preses konferences laikā tika publiskoti ASV 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītāji, kas bija būtiski labāki, nekā gaidīts, un līdz ar to tiem arī bija ietekme uz eiro un ASV dolāra kursa svārstībām. 

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā š.g. decembrī iecenotā procentu likme samazinājās un dienas beigās bija zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka š.g. decembrī Euribor trīs mēnešu procentu likme būs mazliet virs 2.5 %, kas liek domāt, ka finanšu tirgi sagaida strauju procentu likmju samazinājumu gada otrajā pusē.

Eirozonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā palielinājās un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Savukārt EuroStoxx Banks indekss, kas raksturo eirozonas banku akciju cenas, nosvārstījās pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas un preses konferences laikā, un kopumā dienas beigās nebija būtiski mainījies.

Eirozonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas un preses konference laikā samazinājās tandēmā ar naudas tirgus likmju izmaiņām.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2024. gada 7. martā, un tajā tiks publicētās arī jaunās eirozonas makroekonomiskās prognozes. 

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.