Finanšu tirgus reakcija uz 2024. gada 6. jūnija ECB Padomes lēmumiem

ECB noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir attiecīgi 3.75 %, 4.25 % un 4.50 % līmenī.

Papildus ECB Padome uzsver, ka, nosakot procentu likmes tā arī turpmāk pieņems lēmumus atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros un iepriekš neapņemsies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā jeb, vienkāršoti sakot, nākotnes gaidu virzīšanas instrumentu esošajos augstas nenoteiktības apstākļos šobrīd izmantot nav plānots.

Attiecībā uz aktīvu iegādes programmu un Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu ECB Padome vēlreiz apstiprināja jau iepriekš nolemto.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī. 

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eirozonas tautsaimniecība pēc piecu ceturkšņu ilgas stagnācijas 2024. gada 1. ceturksnī pieaugusi par 0.3 %. Pakalpojumu sektorā notiek izaugsme un vērojamas ražošanas stabilizācijas pazīmes, saglabājoties zemiem rādītājiem. ECB sagaida, ka turpināsies tautsaimniecības atveseļošanās, jo darba samaksas kāpums un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās palielina reālos ienākumus. Spēcīgākam eksportam arī vajadzētu veicināt izaugsmi turpmākajos ceturkšņos, pieaugot globālajam preču un pakalpojumu pieprasījumam.

Jaunākās ECB IKP prognozes rāda, ka tautsaimniecības izaugsmes temps palielināsies un šajā gadā tas sasniegs 0.9 %, savukārt nākamajos divos gados pakāpsies attiecīgi līdz 1.4 % un 1.6 %.

Attiecībā uz inflāciju tika norādīts, ka, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi.

Jaunākās ECB inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam tika pārskatītas uz augšu, savukārt 2026. gadam saglabāta nemainīga attiecīgi 2.5 %, 2.2 % un 1.9 %.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes riski īstermiņā ir līdzsvarā, savukārt vidējā termiņā tie joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Tajā pašā laikā inflācijas riski ir gan augšupvērsti (paaugstināta ģeopolitiskā spriedze; risks, ka darba samaksa pieaugtu spēcīgāk, nekā gaidīts), gan lejupvērsti, kas izrietētu no spēcīgākas monetārās politikas transmisijas vai ekonomiskās vides pasliktināšanās ārpus eirozonas.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit. 

ECB Padomes lēmums samazināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem atbilda finanšu tirgus gaidām, tomēr vienlaikus finanšu ekspertu skatījumā šis bija "vanadzisks" [1] procentu likmju samazinājums. Šādu finanšu ekspertu vērtējumu un atbilstošu finanšu tirgus reakciju var skaidrot ar jaunākajām inflācijas prognozēm, kas tuvākajiem diviem gadiem ir pārskatītas uz augšu.

Eiro kurss pret ASV dolāru pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas palielinājās, tomēr preses konferences laikā  tas samazinājās un dienas beigās nebija būtiski mainījies. 

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā š.g. decembrī iecenotā procentu likme pēc ECB padomes ziņojuma publiskošanas palielinājās un dienas beigās ir augstākā līmenī nekā dienas sākumā. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka š.g. decembrī Euribor trīs mēnešu procentu likme būs mazliet zem 3.37 %, kas liek domāt, ka finanšu tirgi turpina gaidīt vēl divus procentu likmju samazinājumus līdz gada beigām. 

Eirozonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas samazinājās, tomēr preses konferences laikā un līdz dienas beigām tas atguvās un atradās līmenī, kas būtiski neatšķīrās no dienas sākuma.  

Savukārt EuroStoxx Banks indekss, kas raksturo eirozonas banku akciju cenas, palielinājās gan pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas, gan preses konferences laikā un kopumā dienas beigās atradās ausgtākā līmenī nekā dienas sākumā. Iespējama lēnāka procentu likmju samazināšanās varētu mazāk negatīvi ietekmēt banku procentu ienākumus, savukārt izaugsmes atgūšanās, uz ko norādīja ECB prezidente, var pozitīvi ietekmēt aizņēmēju finanšu stāvokli. 

Eirozonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas un preses konferences laikā palielinājās un dienas beigās atradās augstākā līmenī nekā dienas sākumā.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2024. gada 18. jūlijā.

[1] Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.