Globālās pārtikas cenas Covid-19 ēnā

Pirms gada pētījām pārtikas izejvielu globālo cenu transmisiju uz Latvijas patēriņa cenām. Secinājām, ka globālo pārtikas izejvielu cenu pārmaiņas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas inflācijas dinamiku. Globālajām pārtikas cenām pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.9%. Šajā rakstā noskaidrosim, cik lielā mērā pārtikas izejvielu globālo cenu svārstības nosaka Latvijas faktisko inflāciju.

Gaļa

Izdevumi gaļas produktiem veido gandrīz 5% no Latvijas iedzīvotāju patēriņa groza. Gaļas produktu mazumtirdzniecības cena cieši seko gaļas ražotāju cenām Eiropas Savienībā (ES). Vidējā termiņā gaļas ražotāju cenām ir tendence pieaugt – pēdējo 10 gadu laikā tas noteica Latvijas patēriņa cenu kāpumu vidēji par 0.06 pp. gadā. 2019. gadā cūku slimību plašā izplatība Ķīnā būtiski samazināja cūkgaļas piedāvājumu šajā valstī, palielinot pieprasījumu pēc ES ražotās cūkgaļas. Tādējādi cūkgaļas ražotāju cenas ES ievērojami kāpušas un tikai pēdējo mēnešu laikā sāka normalizēties. Gaļas globālo cenu dinamika var paaugstināt Latvijas 2020. gada inflāciju par gandrīz 0.1 pp (1. attēls).

1. attēls. Gaļas ES ražotāju cenu indeksa dinamika un tās ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Gaļas globālo cenu indekss ietver ES ražotāju cenas liellopu gaļai, vistas gaļai un cūkgaļai. Tās ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”.  

Zivis

Zivju globālo cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām nevienā brīdī nav pārsniegusi procenta punkta desmitdaļu. Pirmkārt, zivju globālās cenas ir ļoti svārstīgas: krasiem pieaugumiem pēc dažiem mēnešiem (pirms notiek globālo zivju cenu pilnā transmisija uz patēriņa cenām Latvijā) seko samazinājumi, tāpēc pilnais efekts no cenu pieauguma var nemaz nerealizēties. Otrkārt, izdevumi zivju produktu iegādei aizņem visai nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozā (mazāk par 1%). Arī 2020. gadā globālo zivju cenu svārstību ietekme uz Latvijas inflāciju ir tuva nullei (2. attēls).

2. attēls. Zivju globālo cenu indeksa dinamika un tās ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Zivju globālās cenas ir Nasdaq laša cenu indekss. Tās ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”. 

Graudaugi

ES ražotāju cenas graudaugu produkcijai nosaka Latvijas patēriņa cenas maizes produktiem, olām un alkoholiskiem dzērieniem (kas kopā ieņem 9% no patēriņa groza).

Graudaugu globālajām cenām bija neliela negatīva ietekme uz Latvijas inflāciju 2014.-2017. gadā. Savukārt 2018. gada Eiropas sausās un karstās vasaras dēļ graudaugu raža bija maza, kas gada otrajā pusē palielināja graudaugu globālās cenas; tas palielināja Latvijas 2019. gada inflāciju par 0.1 pp. Tomēr 2019.- 2020. gadā pasaulē graudaugu raža bijusi rekordaugsta un tas samazināja graudaugu cenas. Arī globālo krājumu apjoms graudaugiem ir rekordaugstā līmenī – šajos apstākļos noturīgs cenu kāpums nav gaidāms pat, ja saistībā ar Covid-19 dažas pasaules valstis palielinās savas graudaugu rezerves. Graudaugu globālo cenu ietekme uz 2020. gada inflāciju Latvijā ir tuvu vēsturiski vidējai ietekmei (0.06 pp.; 3. attēls).

3. attēls. Graudaugu ES ražotāju cenu indeksa dinamika un tās ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Graudaugu globālo cenu indekss aprēķināts no ES ražotāju cenām kviešiem, rudziem, miežiem, auzām, kukurūzai un miltiem. Tās ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”. 

Piens

ES ražotāju cenas piena produktiem nosaka Latvijas patēriņa cenas piena produktiem [1] , kas aizņem vairāk nekā 4% no Latvijas iedzīvotāju patēriņa groza. Tieši piena produktu globālo cenu svārstībām iepriekšējos gados bijusi nozīmīga ietekme uz Latvijas patēriņa cenu dinamiku. Piemēram, piena produktu globālo cenu kritums samazināja Latvijas 2015. un 2016. gada inflāciju par 0.3 pp., kamēr 2017. gadā cenu pieaugums palielināja Latvijas inflāciju par vairāk nekā 0.3 pp. Taču šogad piena produktu globālo cenu ietekme uz Latvijas inflāciju mērāma ar otro zīmi aiz komata (4. attēls).

4. attēls. Piena produktu ES ražotāju cenu indeksa dinamika un tās ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Piena produktu globālo cenu indekss aprēķināts no ES ražotāju cenām svaigpienam, pilnpiena pulverim, vājpiena pulverim, sviestam un sieram. Tās ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”. 

Cukurs

Cukura pasaules cena nosaka Latvijas patēriņa cenas saldumiem, kā arī pārtikas produktu kategorijai “cita pārtika” – izdevumi šo abu produktu grupu iegādei kopā aizņem vairāk nekā 2% no Latvijas iedzīvotāju patēriņa groza. Jo lielāka ir cukura raža (kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem cukura lielākajā eksportētājvalstī – Brazīlijā), jo zemākas ir cukura globālās cenas. Savukārt augsta naftas cena palielina cukurniedru izmantošanu bioetanola ražošanā, kas samazina saražotā cukura apjomu, palielinot cukura globālo cenu.

Cukura visai ilgais glabāšanas termiņš nosaka lēnu globālo cenu transmisiju uz patēriņa cenām. Piemēram, lai gan visu 2019. gadu cukura globālā cena bija augstāka nekā 2018. gada attiecīgajā mēnesī, cukura globālo cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām bija negatīva (atspoguļojot pirms tam notikušo cukura globālās cenas kritumu). Šogad cukura globālo cenu ietekme uz Latvijas inflāciju ir tuva nullei (5. attēls).

5. attēls. Cukura globālo cenu dinamika un tās ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Cukura globālo cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”. 

Kafija

Izdevumi kafijas iegādei veido 1% no Latvijas iedzīvotāju vidējā patēriņa groza. Kafijas mazumtirdzniecības cena Latvijā visai cieši saistīta ar kafijas pupiņu pasaules cenu. Tāpat kā cukura gadījumā – lielākais kafijas ražotājs un eksportētājs ir Brazīlija – abu produktu cenas ietekmē mainīgie laika apstākļi šajā valstī un to cenas mēdz mainīties vienā virzienā. Turklāt – Brazīlijas nacionālas valūtas (reāla) vērtības samazinājums pret ASV dolāru var īslaicīgi novirzīt iekšzemes patēriņam domāto kafiju (un cukuru) uz eksportu, tādējādi samazinot pasaules cenu.

Iepriekšējo divu gadu laikā kafijas globālo cenu ietekme uz Latvijas inflāciju bijusi negatīva. Šogad globālo kafijas cenu ietekme uz Latvijas inflāciju ir tuva nullei (6. attēls).

6. attēls. Kafijas globālo cenu dinamika un tās ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Kafijas globālo cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”. 

Kopsavilkums

Mēs apskatījām sešu galveno pārtikas izejvielu – graudaugu, gaļas, piena, zivju, cukura un kafijas – globālo cenu dinamiku un novērtējām to ietekmi uz Latvijas inflāciju. Pārtikas izejvielu globālās cenas ir viens no faktoriem, kas noteica ļoti zemu inflāciju 2015. - 2016. gadā, kā arī ievērojamu inflācijas pieaugumu 2011. un 2017. gadā.

Savukārt 2020. gadā pārtikas izejvielu globālo cenu ietekme uz Latvijas inflāciju nav būtiska (ap 0.1 pp.; sk. 7. un 8. attēlu).  Tādējādi mēs neatradām nekādu pamatu bažām par it kā strauju pārtikas cenu pieaugumu vai “pārtikas krīzi”.

Piemēram, rekordaugsta graudaugu raža kombinācijā ar rekordaugstiem graudaugu krājumiem padara to noturīgu cenu kāpumu par mazticamu scenāriju pat, ja Covid-19 sakarā dažas pasaules valstis paplašinās savas graudaugu rezerves. Tas nozīmē, ka pārtikas mazumtirdzniecības cenas Latvijā var turpināt palielināties par ierastiem pāris procentiem gadā – darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma dēļ.

Lai gan atsevišķu produktu cenas īstermiņā var strauji pieaugt specifisku faktoru ietekmē (piemēram, pēdējā gada laikā augstā pieprasījuma dēļ būtiski auga griķu cena; savukārt piegādes ķēžu traucējumi palielināja dažu importēto augļu cenas), šis cenu kāpums ir īslaicīgs, un to ietekmi uz kopējo inflācijas rādītāju kompensē citu pārtikas preču cenu samazinājums (kāpostiem, sīpoliem, sviestam, vistas gaļai utt.).

7. attēls. Pārtikas izejvielu globālo cenu ietekme uz Latvijas gada inflāciju (pp.)

Piezīme. Pārtikas izejvielu globālo cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”.

8. attēls. Pārtikas izejvielu globālo cenu ietekme uz pārtikas patēriņa cenām un kopējo inflāciju Latvijā (pp.)

Piezīme. Pārtikas izejvielu globālo cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām balstīta uz Latvijas Bankas pētījumu Nr. 1/2020 “Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai”.

Atsauce

[1] Tajā skaitā sviestam, kas Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) klasifikācijā ietverts pārtikas komponentē “eļļas un tauki”.