Iekšzemes kopprodukta divas sejas jeb sezonālās un kalendārās izlīdzināšanas nozīme

2016. gada 29. jūlijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunākos iekšzemes kopprodukta (IKP) datus. Lai arī tas bija tikai IKP ātrais novērtējums, datu publikācija šoreiz sabiedrībā izraisīja jautājumus, jo dažādas institūcijas tos traktēja dažādi [1], [3]. Varētu pat teikt - pretēji.

Protams, var teikt, ka institūcijas neko nejēdz, kā to atsevišķi sociālo tīklu komentētāji arī steidzās darīt, bet šoreiz ir zināmi iemesli, kādēļ datu interpretācija nebūt nav viennozīmīga.

Proti, neizpratni raisīja situācija, ka daži ekonomikas analītiķi (t.sk. es pats) uzstāja uz to, ka jaunie ekonomikas dati ir vērtējami ar mīnus zīmi, daži – ka ar plus zīmi. Atsevišķos gadījumos, kad ekonomisti apraksta kādu notikumu vai datus, tiešām ir zināma vieta debatēm un interpretācijai, bet šoreiz situācija lieliski pierāda, ka ekonomikas zinātnē nav melnu un baltu krāsu.

1. attēls. IKP dinamika, salīdzināmajās cenās

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

* IKP ātrais novērtējums

Analizējot IKP, parasti tiek izšķirti divi rādītāji – gada pieauguma temps (g/g) un ceturkšņa pieauguma temps (c/c). Ko tie nozīmē?

• Ceturkšņa pieauguma temps. Tas sniedz informāciju par to, cik šajā ceturksnī ekonomika ir pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (piemēram, 2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tautsaimniecības pieauga par 0.4% salīdzinājumā ar 2016. gada 1. ceturksni). Lai korekti attēlotu ekonomisko situāciju, šajā gadījumā parasti tiek lietoti sezonāli izlīdzināti dati (ar statistisku metožu palīdzību tiek likvidēti sezonalitātes radītie efekti). Kādēļ ir nepieciešams lietot sezonālo izlīdzināšanu? Jo daudzās laika rindās, tajā skaitā IKP, dažādu iemeslu dēļ pastāv sezonalitāte (laika apstākļi, svētki, raža u.c. iemesli). Piemēram, Latvijā 4. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte vienmēr ir būtiski lielāka par 1. ceturksni. Tāpēc salīdzināt šos ceturkšņus, izmantojot neizlīdzinātus datus, būtu visai bezjēdzīgi. Šajā gadījumā palīgā nāk sezonālā izlīdzināšana, kas ļauj salīdzināt šos nebūt ne līdzīgos ceturkšņus savā starpā.
• Gada pieauguma temps. Tas sniedz informāciju par to, cik šajā ceturksnī ir augusi tautsaimniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Piemēram, kā ir attīstījusies tautsaimniecība 2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni. Tomēr šajā gadījumā ir divi visai plaši pielietoti koncepti.
  • Sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati. Lai izvairītos no tā, ka tiek salīdzināti ceturkšņi ar dažādu dienu skaitu un/vai darba dienu skaitu, ar statistisko metožu palīdzību tiek veikta korekcija. Piemēram, pēdējās CSP datu relīzes gadījumā sezonāli un kalendāri izlīdzinātais IKP gada pieaugums ņem vērā to, ka 2016. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2015. gada atbilstošo periodu bija par 1 kalendāro dienu (29. februāris) un 2 darba dienām vairāk. Varētu šķist, ka tas taču nekas nav, tomēr patiesībā ietekme ir visai būtiska, kā to var redzēt 1. attēlā.
  • Neizlīdzināti dati. Neizlīdzināto datu gadījumā netiek veiktas nekādas dienu/darba dienu skaita korekcijas, kas nozīmē, ka, ja kādā ceturksnī ir vairāk dienu/darba dienu, nekā ceturksnī, pret kuru salīdzina, tad arī IKP, protams, ir augstāks.

Lasītājam noteikti rodas loģisks jautājums - kurš rādītājs ir pareizāks? Un kā var būt, ka, raugoties it kā uz vienu un to pašu rādītāju, var sanākt pretēji secinājumi? Viena vai otra IKP gada pieauguma tempa izmantošanu nosaka institūciju dažādie mērķi, ko tās mēģina sasniegt, analizējot konkrēto rādītāju. Lai pragmatiski novērtētu ekonomisko izaugsmi, vērts lietot sezonāli un kalendāri izlīdzinātos datus. Tie ļauj salīdzināt, cik daudz pievienotās vērtības radīts vienādi ilgā laika posmā. Ja šogad ir par vienu kalendāro dienu un dažām darba dienām vairāk nekā iepriekšējā gadā, tad nevar teikt, ka strādājam ražīgāk, bet gan vairāk.

Var rasties jautājums – ja ekonomiskajai analīzei labāk lietot sezonāli un kalendāri izlīdzinātus datus, tad kādēļ vajadzīgi neizlīdzinātie? Tie ir svarīgi brīdī, kad, piemēram, nepieciešams plānot ieņēmumus un izdevumus (jo tie būs atkarīgi no faktisko dienu skaita periodā). Tomēr to lietošana ekonomiskajā analīzē atsevišķos brīžos (kad vērojami lieli kalendārie efekti) ir ļoti apgrūtinoša. Tā, pasakot, ka 2016. gada 2. ceturksnī ekonomika ir augusi par 2.1% (pēc neizlīdzinātiem datiem), netiek atklāts, ka, lai to sasniegtu, strādājām vairāk/ilgāk. Attiecīgi rodas mānīga ekonomikas izaugsmes "bilde". Ja ņem vērā kalendāro efektu, ekonomika tomēr ir augusi būtiski lēnāk – vien par 0.7%.

Vai šajā reizē kalendārie efekti ir uzskatāmi par kaut ko ekstraordināru? Nebūt nē, līdzīga situācija atkārtojas katrus četrus gadus. 2. attēlā redzama starpība starp sezonāli un kalendāri izlīdzināto un neizlīdzināto IKP gada pieaugumu kopš 1996. gada. Kā redzams, tad līdzīga starpība, kāda novērojama šobrīd, ir bijusi arī iepriekš. Teorētiski ilgtermiņā abu rādītāju vidējo rezultātam vajadzētu izlīdzināties, tas ir, to starpībai ir jābūt tuvai nullei. Un faktiskajos datos tā arī ir – ilgtermiņā rādītāji izlīdzinās.

2. attēls. IKP kalendāri izlīdzināto un neizlīdzināto gada pieauguma tempu starpība, procentu punkti

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

* IKP ātrais novērtējums

Jā, šīs lietas var šķist sarežģītas cilvēkiem, kas ikdienā nedarbojas ar dažādiem statistikas konceptiem, taču ekonomistiem tā ir ikdiena. Galvenais ir, lai dažādās statistikas metodes, dalījumi un griezumi netraucētu sniegt datu lietotājam precīzu un skaidru informāciju par tautsaimniecības stāvokli. Tomēr dažreiz dažādu iemeslu dēļ informācija tiek interpretēta dažādi. Tādēļ, tāpat kā, lasot jebkuru masu mediju, lasītāja uzdevums ir kritiski vērtēt sniegto informāciju un analizēt, ko tās radītāji vēlas ar to pateikt.