Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī strauji aug

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni vienreizēju faktoru ietekmē ir pieaudzis par 1.2% (izslēdzot sezonalitāti). Tas ir pēdējā laika straujākais IKP pieaugums ceturkšņa laikā, pēdējo reizi tik straujš ceturkšņa pieaugums bija vien 2013. gadā. Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni ir pieaudzis par 2.6%.

Latvijas Bankas operatīvie prognozēšanas modeļi ceturkšņa laikā norādīja uz to, ka izaugsme varētu būt visai strauja. 2. ceturksnī labi rezultāti bija vērojami apstrādes rūpniecībā, kas arī noteica IKP salīdzinoši straujo izaugsmi. Arī enerģētikas izlaide pēc ārkārtīgi neveiksmīgā 1. ceturkšņa nedaudz atkopās. Protams, kā galvenais panākuma avots kārtējo reizi jāmin "KVV Liepājas metalurgs" uzņēmuma faktors. Tieši šā gada 2. ceturksnī redzams tā darbības atsākšanās lielākais efekts, kas tādējādi pozitīvi ietekmēja gan apstrādes rūpniecības izlaides apjomu, gan IKP. Arī ķīmisko vielu ražošanā ir bijis viens lielāks gatavās produkcijas sūtījums, kas nodrošināja apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu aprīlī. Tikmēr IKP izaugsmi ierobežoja vājāks transporta nozares sniegums – ostu un dzelzceļa darbības rādītāji joprojām neiepriecināja. Arī ziņas, kas nāk no būvniecības nozares, galvenokārt liecina par labākajā gadījumā neaugošu nozares izlaidi.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka šā gada IKP iznākums būs tuvs iepriekš prognozētajam – 2.0%. Lai arī 2. ceturkšņa rezultāts ir vērtējams kā ļoti labs un tas, iespējams, varētu nodrošināt dažas desmitdaļas augstāku IKP šajā gadā, tomēr ir jāņem vērā, ka to ir noteikuši vienreizēji faktori apstrādes rūpniecības nozarē. Diezin vai turpmākajos ceturkšņos atradīsies tādi faktori, kas spēs uzturēt IKP izaugsmi tik augstā līmenī. Drīzāk otrādi – ir iespējami kādi negatīvi pavērsieni. Piemēram, nav noslēpums, ka piensaimnieki un zivjrūpnieki šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Savukārt "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas turpmākā darbība joprojām ir miglā tīta. Tāpat nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos attiecībā uz Krieviju. Pēdējo nedēļu Krievijas rubļa vērtība atkal pakāpeniski sākusi mazināties, kā arī nevar izslēgt jaunu sankciju ieviešanu. Tajā pašā laikā ir arī daži pozitīvi faktori, ko vērts pieminēt. Tā kā atalgojuma kāpums joprojām saglabājas salīdzinoši straujš, tas dod "degvielu" iekšējā pieprasījuma pieauguma uzturēšanai. Jautājums gan paliek atklāts par to, cik ilgi atalgojuma kāpums turpinās augt bez noturīgas eksporta un produktivitātes izaugsmes.

Izvērsts IKP, kas ļaus detalizētāk spriest par IKP izaugsmi noteicošajiem faktoriem un izredzēm attiecībā uz turpmāko gadu, tiks publicēts šā gada 31. augustā.