IKP izaugsme gada nogalē piebremzē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto ātro novērtējumu 2015. gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni nemainījās. Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni IKP (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) pieaudzis par 2.6%. Šie dati nozīmē, ka 2015. gadā kopumā Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par aptuveni 2.6% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Pēc pilnā IKP novērtējuma publicēšanas var būt izmaiņas dažu procenta desmitdaļu robežās).

2015. gada 4. ceturkšņa rezultāts sagādā vilšanos – IKP saglabājies iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Tik vāja ceturkšņa izaugsme Latvijas tautsaimniecībā nav bijusi kopš 2013. gada 2. ceturkšņa. Tomēr nevarētu teikt, ka šāds rezultāts ir liels pārsteigums. Pieejamā operatīvā statistika jau liecināja, ka 4. ceturkšņa rezultāts varētu būt nedaudz vājāks, nekā ierasts. Pirmkārt, jāizceļ apstrādes rūpniecības salīdzinoši vājais pēdējā laika sniegums. Šobrīd ir pieejamā informācija par 4. ceturkšņa 2 mēnešiem liecina, ka apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt samazinājusies. Arī mazumtirdzniecībā rādītāji ir bijuši ne tik labi, kā cerēts. Arī ostu un dzelzceļa operatīvā statistika 4. ceturksnī nav uzrādījusi pozitīvas tendenču maiņas transporta nozarē. Vienīgā izteikti pozitīvā nozare 4. ceturksnī varētu būt bijusi enerģētika, kas, pateicoties lieliem ražošanas apjomiem koģenerācijā, uzrādīja būtisku izlaides apjoma pieaugumu. Paliek atklāts jautājums par pakalpojumu nozarēm, kur lielāko lomu spēlē nekustamā īpašuma nozare un sabiedrisko pakalpojumu nozares, šie dati būs pieejami IKP pilnajā novērtējumā.

Kā lai vērtē 2.6% IKP pieaugumu 2015. gadā? Ja raugāmies pēdējo gadu attīstības un konverģences (ienākumu līmeņa tuvināšanās) kontekstā, tad viennozīmīgi – neapmierinoši. Tomēr, ja ņem vērā notikumus ārējā vidē, kurus Latvija var ietekmēt ļoti minimāli, tad – visnotaļ apmierinoši. Galvenais attīstību ierobežojošais faktors 2015. gadā bez šaubām ir bijis sarežģītā ģeopolitiskā situācija. Latvijas ekonomika no tā cieta gan tiešā (sankciju un Krievijas ekonomikas vājināšanās skartie uzņēmumi), gan netiešā veidā (atliktās uzņēmumu investīcijas). Arī eiro zonas salīdzinoši vājā izaugsme neveicināja Latvijas tautsaimniecības straujāku izaugsmi. No ārējiem faktoriem pozitīvi var izcelt naftas cenu samazinājuma pozitīvo ietekmi uz patēriņu. Lai arī 2015. gadā daļēji atsāka darboties "KVV Liepājas metalurgs", joprojām pastāv liela nenoteiktība par to, ar kādu jaudu un vai vispār uzņēmums turpinās darboties. Tomēr skaidrs, ka bez metalurģijas atdzimšanas Liepājā ekonomikas izaugsme 2015. gadā būtu bijusi tuvāka 2%, nekā 3%.

Kas mūs sagaida 2016. gadā? Pagaidām nekas neliecina, ka 2016. gads ekonomiskās izaugsmes ziņā varētu būt ievērojami labāks. Lai arī gribētos ticēt pozitīvajam scenārijam, tomēr nozaru griezumā grūti atrast tās jomas, kas varētu noteikt straujāku IKP izaugsmi.  Apstrādes rūpniecībā ar problēmām saskaras virkne apakšnozaru (pārtikas rūpniecība, būvmateriālu, apģērbu, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana u.c.). Vērojot pēdējos notikumus, ir bažas arī par to, vai un kādā tieši kapacitātē turpinās darboties "KVV Liepājas metalurgs". Būvniecības nozarē dzīvojamā fonda būvniecību joprojām ietekmēs nerezidentu sektora samazināšanās, kā arī atsevišķos gadījumos iespējami ES fondu līdzekļu plūsmas pārrāvumi. Arī transporta nozarē, īpaši ostās un dzelzceļā, nav gaidāms straujš pieaugums. Vienīgi salīdzinoši pozitīvi var vērtēt tirdzniecības un, ja veiksies ar laika apstākļiem, tad arī enerģētikas jomas perspektīvas. Pozitīvu pienesumu sniegs arī atsevišķas pakalpojumu nozares, bet diez vai to pienesums varēs būtiski paātrināt IKP izaugsmi (salīdzinājumā ar 2015. gadā pieredzēto).

Latvijas Bankas pašreizējā IKP pieauguma prognoze 2016. gadam ir 2.7%. Joprojām daudz būs atkarīgs no norisēm ārējā vidē. Eiropai jau tuvākajā laikā ir jārisina migrantu krīze, kas ir ļoti sarežģīts uzdevums, īpaši politiski. Tāpat atklāts paliek jautājums par globālajām naftas cenām. No vienas puses zemas naftas cenas pozitīvi ietekmē tautsaimniecības, kas ir naftas produktu importētājas. Bet jāatceras, ka ir virkne tautsaimniecību, t.sk. Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū (piemēram, Krievija un Norvēģija), kuru ekonomikas ir tiešā veidā atkarīgas no naftas ieņēmumiem. Papildu tam svarīgi būs arī tas, vai jaunā valdība veiks kādas ekonomiskās politikas kursa izmaiņas.

Jāatgādina, ka šodien publicētais IKP ātrais novērtējums daļēji balstās uz operatīvo informāciju, daļēji uz ekonometrisko modeļu rezultātiem. Pilnais IKP novērtējums, kas ļaus ieskatīties IKP izaugsmes sadalījumā gan nozaru, gan izlietojuma komponenšu griezumā, tiks publicēts šā gada 29. februārī.