Inflācijas “socioloģija”

Izmantojot Eurostat mājsaimniecību budžeta apsekojumu, analizēti patēriņa grozi dažādos ieņēmumu grupās un konkrētām ienākumu saņēmēju kvintilēm aprēķināts to faktiskais inflācijas līmenis, zinot, kā atšķiras attiecīgajā rocības līmenī tēriņu struktūra. Atšķiras arī dažāda ienākuma ļaužu spēja amortizēt dzīves dārdzības kāpumu uz ietaupījumu vai aizņemšanās rēķina. Sīkāk skat: The impact of the recent rise in inflation on low-income households (europa.eu)

Starpība starp pārtikušo un mazāk rocīgo kvintiļu faktiski izjusto inflācijas likmi pēc Eurostat apsekojuma datiem krasi palielinājusies - tā 2022. gada septembrī bijusi 1.9 procentpunkti, kas ir lēciens no 0.1 procentpunkta 2021. gada septembrī. Turklāt, zemu ieņēmumu mājsaimniecība notērē lielāku ieņēmumu daļu, ietaupa mazāk un tai mazāk brīvu līdzekļu, nekā pārtikušākai; skaidrs arī - tad mazākas ir iespējas, dārdzībai augot, izlīdzēties uz ietaupījumu rēķina.

Lielāku kopējā patēriņa daļu mazāk rocīgais novirza pirmās nepieciešamības lietām: pārtikai, elektrībai, gāzei un apkurei, bet mazāku daļu izdevumiem transportam, izklaidei, maltītēm ārpus mājas un mājsaimniecības precēm (skat. attēlu).

Piezīmes: “Citas pirmās nepieciešamības lietas” ietver izdevumus veselībai, komunikācijām, izglītībai, ūdensapgādei un ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem. “Neobligātais” ietver apģērbu un apavus, mēbeles, saimniecības preces un regulārus mājokļa uzturēšanas pasākumus, izklaidi un kultūras pasākumus, restorānus un viesnīcas, dažādas preces un pakalpojumus, kā arī mājokļa remontu. Stabiņi kārtoti pēc ienākumu kvintilēm, sākot ar zemāko kreisajā pusē.

Saskaldot sastāvdaļās faktiskās inflācijas atšķirību starp ienākumu kvintiļēm, redzams, ka “elektrība, gāze un citi degvielas veidi”, un arvien lielākā mērā arī pārtika, ir tās, kas uzkurina inflācijas līmeni mazāk pārtikušās mājsaimniecībās. Enerģijas cenu pieaugums, kas izjūtams transporta izmaksās (benzīns, dīzeļdegviela, bet arī aviodegviela tūrisma braucieniem) šo starpību nedaudz sadeldē.

Pārtikušākas mājsaimniecības turklāt konkrētā preču grupā mēdz izvēlēties dārgāko galu, piemēram, iegādājoties zīmolu preces, nevis anonīmus ražojumus, kas, starp citu, viņiem pie vajadzības ir arī papildus ietaupīšanas iespēja, pārejot uz lētāku produkciju. Mazturīgai mājsaimniecībai, kas jau iztiek ar lētākajiem ražojumiem, iespēja taupīt aizvietojot, iet secen.

Kopsavelkot

Enerģijas un pārtikas inflācija atšķirīgi smagi skar dažādu ienākumu mājsaimniecības, vēl vairāk izceļot atšķirības. Eiro zonas valstu valdības jau spērušas soļus, lai mīkstinātu triecienu mazāk aizsargātajiem, bet pagaidām visas dažādās ienākumu grupas, bet jo sevišķi mazturīgie tās vērtē kā nepietiekamas. Tas liek domāt, ka pastāv neizmantotas iespējas atbalsta pasākumu vēl precīzāk tēmēt mazāk pārtikušajiem, secina ekonomisti.

▶️Par situāciju Latvijā lasiet rakstā "Inflācijas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās"