Eiro zonas uzņēmēju aptauja martā-aprīlī: uzlabojumi vien gada otrajā pusē

Piebremzēt gaidas likušas mājsēdes un citi ierobežojumi, ko diktē Covid-19 saslimstības līmeņi, kā arī vakcinēšanas lēnums.

Šie faktori joprojām smagi bremzē pakalpojumu jomas, kuras paredz sociālu kontaktēšanos klātienē.

Ražotāji, savukārt, nesūdzas par pieprasījuma trūkumu - aptaujātajiem problēmas ar komponentiem, piemēram, pusvadītājiem, kā arī ar transportu un loģistiku.

Ja sastrēgumu Suecā vai visi piefiksējām, taču mazāk izdaudzināts, bet nopietns esot arī kuģu konteineru trūkums. Šīs ražotāju problēmas 2. ceturksnī pat pastiprināšoties. Pakāpeniska uzlabošanās tiek cerēta gada otrajā pusē.

Aptauja sniedz arī specifisku ieskatu cenu attīstībā: ja rūpnieki ziņo par pieaugošam pārdošanas cenām, tad pakalpojumu sektorā tas manāms vāji. Tepat arī uzņēmēju skats uz algām, kuras sagaida kāpjam normālā solī vai mērenāk, ņemot vērā pandēmijas efektus.

Izejmateriālu deficīts un šaurās vietas transportā un loģistikā šogad dzinušas augšā materiālu cenas. Tuvākajos mēnešos tās varētu sasniegtu maksimumu un mēreni kristies, sagaida uzņēmēji, kā tas jau esot vērojams kravu transporta cenās, sevišķi jūras transportā.

Pārdošanas cenas rūpniecības ražojumiem tas jau cēlis, jo pircēju vairāk interesējis garantēti saņemt vajadzīgo, nekā mēģināt nokaulēt cenu.

Patēriņa preču cenu kāpums šogad sagaidāms lielāks nekā ierasts.

To darītu pārejošu mazumtirdzniecības spiediens, pierasot lielākas komisijas nekā pērn. Tikmēr vairumā pakalpojumu sektora pārdošanas cenas turas stabilas, bet uz patērētājiem orientētos pakalpojumu sektoros tās vājas un tiek spiestas lejup.

Ekonomikas biļetens iznāk astoņas reizes gadā un piedāvā vispusīgu ekonomisko un monetārās politikas norišu pārskatu.