Ekonomiski būs labāk - cik apcīnīsim vīrusu un mutantus

Centrālās bankas makroekonomisti ikdienā secināto divas reizes gadā kopsavelk plašā un detalizētā pārskatā, kas ietver attīstības scenārijus: kā tautsaimniecībā Covid-19 atskaņas var pastiprināt vai slāpēt sagaidāmas pasaules norises un pašmāju politikas instrumenti.

Tuvā nākotne

Pandēmijas otrajā pavasarī autoru izejas punkts: šis un nākamais gads Latvijā kopumā ekonomiski varētu būt labāks nekā bija prognozēts decembrī. Vakcinēšanās kopā ar valsts atbalstu var atsvabināt krīzē iepauzēto pieprasījumu.

Kopš iepriekšējās prognožu atjaunošanas decembrī, tautsaimniecības izredzes uzlabojušās. Šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu palielināties par 3.3% (decembrī 2021. gadam sagaidījām 2.8%), inflācija - pietuvoties 2% (decembrī šim gadam gaidījām 1.1%, martā jau 1.8%).

Cik tautsaimniecības atlabšana būs noturīga, arī to noteiks Covid-19 frontes iespējas: 2022. gadā mūsu IKP var augt par 6.5%, kas būtu sava veida mikrobums pēc sekmīgas savakcinēšanās. To raisītu arī iepriekš atliktā pieprasījuma vilnis, kas līdz šim slāpējies karantīnās un nedrošībā.

Riski - krustdūrienā

IKP un inflācijas prognožu riski īstermiņā ir vērsti lejup un saistīti ar Covid-19 ierobežošanu, piemēram, ja vakcinēšana strēgs, lēnāk atlabs arī ekonomiskā aktivitāte. Atliktā pieprasījums ietekme uz pakalpojumu cenu pieaugumu arī var būt mazāka, nekā prognozēts. Tomēr vidējā termiņā riski ir augšupvērsti: ja globālo pieprasījumu cels valdību atbalsta naudas, ko daža laba sniedz milzu apjomos, arī Latvijas tautsaimniecībai tas var būt papildu impulss.

Nesenā pagātne: paši jaudājām, vietām veicās, varēja būt drūmāk

Atpakaļskatā uz 2020.gadu: gan pirmais vīrusa vilnis tīri labi ļāvās ierobežoties, gan atbalsts nāca no centrālās bankas un valdības. Sekmīgi pielāgojāmies - kā uzņēmēji, tā patērētāji. Turklāt veiksmīgi sagadījās, ka 2020. gadā izcila bija graudu raža un izaugsme kokrūpniecībā.

Nozaru izaugsme: divas pasaules

Kopumā IKP kritums pirmajā pandēmijas gadā izrādījies mazāks nekā gaidīts.

Grimuši pakalpojumi, sevišķi tie, kurus nevar sniegt attālināti - kritums 2020. gadā -36.8%. Ierobežojumi īpaši skāruši izmitinātājus, ēdinātājus, kā arī kultūras un atpūtas industriju. Tās arī atkopsies lēnāk nekā citas pakalpojumu nozares.

Tikmēr apstrādes rūpniecība darbojusies ņipri. 4. ceturksnī pievienotā vērtība pret iepriekšējo gadu kāpusi par 4%. Sevišķi izcēlušies eksportētāji, t.sk. kokrūpnieki. Par sevi šogad gan atgādina darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums, kas var piebremzēt.

Tiktāl vien īss ieskats. Precīzas nianses "Makroekonomisko Norišu Pārskatā". Turpat lasāms arī par šādām tēmām:

• Vai pamats bažām, ka šogad strauji kāps cenas, ja reiz pavasaris atgriežas ar inflāciju?
• Pasaulē finanšu nosacījumi labvēlīgi, jo valdību un centrālo banku atbalsts ievērojams. Vai Latvijā kreditēšanas tendences pēdējā laikā gatavas pārsteigt?
• Cik lielu valsts finansiālā atbalsta ietekmi uz Latvijas ekonomiku varam gaidīt pandēmijas otrajā gadā?

Latvijas Bankas "Makroekonomisko Norišu Pārskatā” centrālās bankas ekonomisti vērtē norises tautsaimniecības ārējā sektorā – kas mijiedarbojas ar ārvalstīm, eksportā un finanšu tirgos, iekšzemes pieprasījumu un piedāvājumu, izmaksas un cenas, kā arī maksājumu bilances norises. Pārskatā apkopotas arī aktuālās tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes, to scenāriji.