Nozares pandēmijas viļņos

Bet - saka makroekonomisti - ekonomikā valdījušas skarbas asimetrijas: kamēr preču sektors gājis vai “pilnās burās”, īpaši uz eksportu orientētās nozares, tikmēr pakalpojumu sektorā vietām knapi dvašots.

Ir nozares, kas pērn apjomus kāpinājušas vai vismaz turējušās 2019. gada līmenī: apstrādes rūpniecība, mežsaimniecība, lauksaimniecība, IT un citas.

Covid-19 seku tieši ietekmētās jomas ir faktiski “uz pauzes” - būtisks darbības samazinājums izmitinātājiem un ēdinātājiem, izklaidei, mākslai un atpūtas jomai, kā arī transportam.

Kas turpmāk?

Līdzko Covid-19 pandēmijas apkarošanas ierobežojumi būs atcelti un cik vakcinēsimies, tik varam cerēt uz lielu uzrāvienu tautsaimniecībā. Bet atgriešanās pirmskrīzes līmeņos, visticamāk, nebūs zibenīga. Arī pandēmijas seku tieši skartās jomas atkopsies lēnāk. To bilances uzrāda lielus zaudējumus un tādēļ bažas, ka ne visu uzņēmumu nākotne būs saulaina – kā kurš spēs atsākt darbu.

Šī gada sākumā rūpniecības izlaidē kritums - pie vainas piedāvājuma puses faktori. Rūpnieku noskaņojums pakāpeniski pasliktinās: lai gan darbaspēka trūkums mazāks, rūpe visdrīzāk par finansējuma pieejamību, to, cik pieejami izejmateriāli, komplektējošās detaļas, loģistika.

Līdzās tam kā nozīmīgs šķērslis ražotāju dienas kārtībā joprojām ir nepietiekams pieprasījums. Par to ziņots jau kopš 2019. gada.

Dažos vārdos par diviem specifiskiem atzariem – nekustamo īpašumu un būvniecību, kuras esam mazāk apskatījuši pandēmijas kontekstā.

Būvniecības izaugsmi 2020. gadā kopumā (2.6%) nodrošināja tieši ceļu būve - valdības pavasarī piešķirtais papildu finansējums. Palielinājās arī ēku celtniecība - te gan saimniecības ēkas laukos, gan daudzdzīvokļu nami un biroji - un specializētie būvdarbi, bet citās darbu kategorijās gan bijis kritums.

Paaugstināta nenoteiktība par ekonomisko attīstību atbaidījusi vai sabremzējusi privātos investorus. Atsevišķi projekti, kas šobrīd atlikti, saskaras ar izmaksu kāpuma risku un var netikt īstenoti plānotajā apjomā. Tas kavēs nozares izaugsmi vidējā termiņā. Nozares noskaņojums saglabājas stabili negatīvs. Bet, spriežot pēc izsniegtajām būvatļaujām, šogad mēreni būvēsimies tālāk visos segmentos – jaunbūvēs, dzīvojamajās un nedzīvojamajās mājās. Darbu dos arī esošo mītņu uzturēšana kārtībā.

Nekustamo īpašumu nozares pievienotā vērtība noturēta 2019. gada līmenī par spīti krasam kritumam pirmajā pandēmijas vilnī. Šim tirgum šogad prognozē piesardzīgu izaugsmi, jo gandrīz visu nekustamā īpašuma veidu - māju, zemes, dzīvokļu -  pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Pērn vairāk ietekmēts nekustamo īpašumu darījumu skaits, mazāk – cenas. Gluži kā Bokačo Dekamerona laikos, nozari aktivizēja "pamukšana no ligas pilsētā" - pieprasījuma lēciens pēc īpašuma ārpus Rīgas, kā arī valsts mājokļu atbalsta programmas ievērojama paplašināšana. Zemesgrāmatā reģistrēto nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaits Latvijā, Rīgu ieskaitot, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieauga par 2%, Rīgā – par 8%.

Vairāk par nozaru izredzēm un sniegumu pērn var lasīt Latvijas Bankas "Makroekonomisko Norišu Pārskatā”.

Pārskatā centrālās bankas ekonomisti vērtē norises tautsaimniecības ārējā sektorā – kas mijiedarbojas ar ārvalstīm, eksportā un finanšu tirgos, iekšzemes pieprasījumu un piedāvājumu, izmaksas un cenas, kā arī maksājumu bilances norises. Pārskatā apkopotas arī aktuālās tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes, to scenāriji.