Starptautiskais Valūtas fonds: pandēmijas sekas attīstītajām tautsaimniecībām var būt mērenas

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) globālās ekonomikas izredžu pārskats (pilns aprīļa sākumā publicētā World Economic Outlook teksts angliski) tā sagaida, zinot, ka vairums attīstīto valstu salīdzinoši strauji veic vakcinēšanu un valdības plaši atbalsta uzņēmējus un iedzīvotājus uz budžeta tēriņu un aizņemšanās rēķina.

Taču attīstības valstis un zemu ienākumu valstis, kur vakcīnu nav tik daudz un valdību finanses nedrošas, ekonomiskās aktivitātes sarukums skāris vairāk. Tās vidējā termiņā būs cietušas smagāk. Vīrusa laikā tur plānākas palikušas arī izglītošanās iespējas. Sagaidāms, ka pasaulē stipri pieaugs ienākumu nevienlīdzība un kā ēst vajadzēs starptautisku sadarbību daudzās jomās, ne norobežošanos.

SVF prognozes aprīlī

Globālā ekonomika 2020. gadā varētu būt sarukusi par 3.3%, lēš SVF, bet šogad var sagaidīt globālā kopprodukta pieaugumu par 5.9%. Tam sekotu mērenāks 2022. gads ar 4.4%. Kopumā gaidāms, ka Covid-19 recesija atstās mazākas pēdas nekā 2008. gada lielā finanšu krīze.

Attīstītās valstis līdz 2024. gadam izaugsmē ģenerēs vienu procentu mazāk, salīdzinot ar trajektoriju, ko varēja prognozēt pirms pandēmijas. Atskatoties un salīdzinot, pēc 2008. - 2009. gada globālās krīzes plaisu starp to, kas varēja būt, bet nenotika, lēsa uz visiem 10%.

Prezentējot pārskatu, SVF galvenā ekonomiste Gita Gopinata pievērsās arī atsevišķiem reģioniem un valstīm. Šķiet, ka ASV tautsaimniecība izbrauks bez skrambas bamperī, Eiropā aina paraiba, bet arī tīri cerīga. Mūsu kontinenta smagāk skartie gali būs iedzinējos attīstītajām ekonomikām vien pāris īsus gadus, orientējoši līdz 2024.gadam. Attīstības zemju līgā ņipri augs Indija un Ķīna.

Covid-19 krīzes ietekme nav viendabīga

Pārskatā nenogurstoši uzsvērts - atsevišķas zemes un sabiedrības grupas skartas vairāk. Jaunieši, mazāk izglītotie, sievietes, neformāli nodarbinātie visvairāk izjūt kritumu nodarbinātībā un ienākumos.  

Visvairāk izlaide sarukusi valstīs, kas atkarīgas no tūrisma un jēlvielu eksporta un tajās, kurām pandēmijā maz telpas politikas reakcijai uz krīzi. Piemēram, kad nav izveidoti uzkrājumi valsts budžetā un valdība maz tiek pie aizņemšanās, tad klibo arī iespējas atbalstīt ārstniecību un iztikšanu tiem, kas Covid-19 sekās paliek bez darba un līdzekļiem.

Turpmākā attīstība – ko paturēt acīs

Notikumu gaita, SVF spriež, būs atkarīga:

• no veselības krīzes risinājuma, tai skaitā – vai vakcīnas darbosies uz jauniem vīrusa variantiem jeb tie pandēmiju stieps garumā;
• no politiku īstenošanas – cik efektīvi tās spēs ierobežot tautsaimniecības postījumus, lai rētojums nepaliek neizdzēšams;
• no finansiālajiem apstākļiem un izejvielu cenām – kā attīstīsies; un no tautsaimniecību spējas pielāgoties.

Vēlamā politika

SVF ieskatā valstu reakcija uz krīzi - dažādās to politikas, protams, pieskaņojamas konkrētajai situācijai – kurā posmā valstī pandēmija, cik spēcīgi atkopjas ekonomika un kādas ir tās strukturālās īpatnības, piemēram, cik plaši ir iespējams strādāt attālināti, cik izplatīts ir jauniešu bezdarbs, cik liela ir ienākumu nevienlīdzība.

Situācija katrai valstij sava un pieejas var atšķirties, pat ievērojami. Sevišķi, ja attīstītās valstis žiglāk nekā citi tiek pie priekšrocībām, ko dod plaša mēroga vakcinācija. Kad tā sasniegta un veselības aizsardzības brīvās jaudas atpakaļ pirms-Covida līmenī, var atcelt ierobežojumus.

• Kamēr pieturas pandēmija. Politikā fokusējamies uz krīzes pārvarēšanu, un prioritāte izdevumiem veselībai. Fiskālais atbalsts iespējami precīzi mērķēts, un centrālās bankas monetārā politika atbalstoša, reizē paturot acīs riskus finanšu stabilitātei.
• Kad ekonomika atkopjas. Laiks ar politikas pasākumiem paaugstināt ražošanas jaudas, piemēram, valsts investīcijas, un palielināt stimulus ražošanas resursu efektīvai sadalei.
• Viscaur. Nedrīkst ignorēt arī ilgtermiņa uzdevumus - ražīguma celšanu, politikas ietvaru uzlabošanu un pielāgošanos klimata izmaiņām un to mīkstināšanu.

Attīstīto valstu centrālajām bankām SVF pārskatā piekodināts, ka sevišķi svarīga būšot to skaidra komunikācija un norādes par sagaidāmo rīcību ar naudas politikas instrumentiem. Te stāsts par to, lai lielās valstis, kuras straujāk ekonomiski atkopjas, protas procentu likmes atsākt celt pa bišķītim un pakāpeniski, iepriekš brīdinot saimnieciski grīļīgākos. Tiem jebkurā gadījumā arī savs ieguvums no saimnieciskas atkopšanās attīstītajās ekonomikās kā ASV, Eiropa. 

Palīdzi kaimiņam dzēst mežu

SVF uzsver, ka bez starptautiskas sadarbības nevarēs jēdzīgi tikt galā ne ar pandēmiju pasaulē, ne dzīves līmeņa celšanu zemu ienākumu valstīs, ne stīvēšanos par starptautisko tirdzniecību un tehnoloģijām. Par sadzīvošanu ar klimata pārmaiņām nemaz nerunājot.

Piemēram, kopā jāfinansē starptautiskās sadarbības shēma COVAX, kuras mērķis ir  palīdzēt saražot vakcīnas visiem un darīt tās pieejamas visā pasaulē. Un starptautiskajai sabiedrībai, lasi – "biezākām valstīm" jāprotas neizslēgt no starptautiskas aizņemšanās iespējām nabadzīgās, kam jādzēš veselības finansējuma un sociālā atbalsta ugunsgrēki.

Nesenie panākumi nodokļu politikas starptautiskā regulēšanā  attīstāmi, koncentrējoties uz nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos, tai skaitā uzņēmumu, sevišķi globālo spēlētāju vairīšanos nomaksāt peļņas nodokli, to pārspēlējot uz citām jurisdikcijām.

Par ko spriež WEO lasītāji pasaulē

SVF regulārie izdevumi arvien uzšķiļ diskusijas dažādās ekonomiskās domas skolās, dažādos socmediju burbuļos pasaulē – kurp ekonomiskajā domāšanā stūrē Fonda drednauts.

Šobrīd karstā tēma – vai laiks bažīties, ka naudas nepieredzētā pumpēšana tautsaimniecībā kā ASV, tā Eiropā pārlieku atmodinās inflāciju? SVF vēsts mierinoša: planētas mēroga sakarības un spēki cenām neļaus izsprukt no valdību un centrālo banku kontroles.

SVF divas reizes gadā publicē ziņojumus par tautsaimniecības stāvokli pasaulē: World Economic Outlook, Global Financial and Stability Report un Fiscal Monitor. Publicēšana pieskaņota Fonda pilnvarnieku sanāksmēm pavasarī un rudenī. World Economic Outlook raksturo vispārējo globālās tautsaimniecības stāvokli un prognozē tālāko attīstību, bet abi pārējie analizē finanšu stabilitātes un fiskālās politikas jautājumus.

SVF sniedz valstīm finansiālo palīdzību un regulāri novērtē ekonomisko situāciju un riskus globāli un dalībvalstīs, sniedz ieteikumus politikas veidotājiem, kā mazināt riskus un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Latvijas Banka koordinē SVF jautājumus Latvijā.