Kā novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz norisēm finanšu sistēmā? Turpinājums stāstam par ND-GAIN indeksu.

Klimata riski un ārējā tirdzniecība

Sabiedrībā valda uzskats, ka Eiropā šobrīd un tuvākajās desmitgadēs klimata pārmaiņas nerada būtiskus riskus. ECB/ESRB 2021. gada pētījumā par lielo uzņēmumu klimata risku ekpozīcijām [1] tiek norādīts, ka uzņēmumi Ziemeļeiropā ir mazāk pakļauti klimata riskiem šobrīd un tuvāko 20 gadu laikā, netieši norādot uz zemāku risku līmeni kā Dienvideiropā un citos reģionos. Vienlaikus redzams, ka, piemēram, plūdu riski ir aktuāli gandrīz visā Eiropā, tāpat sagaidāms, ka pakāpeniskā jūras līmeņa celšanās ietekmēs visas piekrastes valstis, un ar ūdens krīzi (water stress)[2] būs lielākā vai mazākā mērā jārēķinās vairākās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Tāpat nav noslēpums, ka daudzas valstis jau tagad izjūt klimata pārmaiņu sekas. Visbūtiskāk tās skar mazāk attīstītās valstis, kurās nav pietiekami daudz resursu efektīvu preventīvu pasākumu nodrošināšanai un negatīvo seku novēršanai. Katru gadu plūdu, vētru, sausuma, kūstošo ledāju un citu dabas kataklizmu dēļ, miljoniem cilvēku ir spiesti pamest savas mājvietas un pat valstis [3].

Klimata risku ietekme uz ekonomiku var būt dažāda. No piedāvājuma puses tā ietekmē darbaspēka migrāciju, strukturālo bezdarbu, samazina kapitāla apjomu un produktivitāti. No pieprasījuma aspekta var vērot traucējumus tirdzniecības plūsmās un maršrutos kā arī jūtamas izmaiņas investīciju plūsmās. Tāpat var novērot izmaiņas izlaidē, algās un cenās, kas gan var atšķirties pa nozarēm. (ECB,2021) [4]

Protams, ne vienmēr klimata pārmaiņas izraisa tikai negatīvas sekas. Piemēram, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, samazinās arī resursu patēriņš, tai skaitā fosilās enerģijas patēriņš. Attiecīgi samazinās arī negatīvās ietekmes apmērs uz vidi un turpmāko klimata pārmaiņu temps. Pozitīvus piemērus var atrast dažādās jomās un nozarēs.

Ja palielinās silto dienu skaits un mitruma līmenis saglabājas normas robežās, lauksaimnieki var izaudzēt vairāk. Tomēr šādi ieguvumi var nākt roku rokā ar problēmām: vienlaikus ar derīgo kultūru attīstību, zeļ arī nezāles un vairojas kaitēkļi, tādējādi vismaz daļēji atsverot ieguvumus. Piemēri pat nav tālu jāmeklē – atcerēsimies Spānijas kailgliemezi, kas ir pabojājis ne vienu vien mazdārziņu.

Kā vēl viens piemērs pozitīvajām klimata pārmaiņu sekām bieži tiek minēta Ziemeļrietumu pārejas [5] plašāka pieejamība kuģošanas ceļiem. Vienlaikus tiek atzīts, ka droša šīs pārejas izmantošana nav garantēta pat pie globālās sasilšanas par 4oC [6], kas atbilst ekstremālākajam globālās sasilšanas scenārijam [7]. Savukārt, ledus segai samazinoties, gaidāms spēcīgāks vējš un lielāki viļņi, nemaz nerunājot par biežākām un postošākām dabas katastrofām visā pasaulē un virkni citu negatīvo seku, kuru apmērus pat nevaram iedomāties.

Kāda šim visam saistība ar ārējo tirdzniecību? Klimata pārmaiņu radītas negatīvas sekas, kuras netiek atbilstoši novērstas vai ierobežotas, kavē ekonomisko attīstību. Ja ekonomiskā aktivitāte kādā valstī samazinās, tā mazāk saražo un patērē, tātad arī mazāk importē vajadzīgās preces un pakalpojumus, un mazāk spēj tos eksportēt.

Klimata pārmaiņu ietekme dažādos valstu reģionos var atšķirties, tāpat arī dažādas nozares tiek ietekmētas atšķirīgi. Pastāv varbūtība, protams, ka divu valstu savstarpējās tirdzniecības attiecības klimata riski neietekmē, bet, lai par to pārliecinātos, ir nepieciešami ļoti detalizēti dati. Tādēļ šajā rakstā tiek pieņemts, ka konkrētās valsts risku vērtējums ir vienlīdzīgi sadalīts pa reģioniem un nozarēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var pieņemt – ja Latvija ārējā tirdzniecībā sadarbojas ar valsti, kurā ir augsti klimata riski, pastāv lielāka varbūtība, ka ar laiku vai noteiktos apstākļos tie izraisīs eksporta un importa samazinājumu. Tādējādi kopējais Latvijas klimata risku līmenis ārējās tirdzniecības attiecību dēļ palielinās. Ir spēkā arī pretēja sakarība – sadarbojoties ar valsti, kurā klimata risku līmenis ir zems, arī Latvijai ir iespēja samazināt savu kopējo klimata risku līmeni.

Izmaiņas ārējā tirdzniecībā un kredītrisks

Kas notiek ar kredītrisku, ja notiek izmaiņas ārējā tirdzniecībā? Apskatīsim atsevišķi eksportu un importu, iztirzājot kā pozitīvo, tā negatīvo ietekmi.

Sāksim ar pozitīvo. Ja klimata riski mūsu ārējās tirdzniecības partnervalstī ir zemi, ekonomiskā attīstība nav traucēta, arī eksporta iespējas pieaug, nodrošinot uzņēmumiem ienākumus, un līdz ar to arī spēju nomaksāt savas parādsaistības noteiktajā laikā.

Līdzīgi ir ar importa partnervalstīm – ja klimata riski tajās ir zemi, mums nepieciešamie produkti un pakalpojumi tiek saražoti kā līdz šim vai pat pieaugošā apjomā. Citiem apstākļiem saglabājoties nemainīgiem, tas var izraisīt arī cenu kritumu, padarot importu izdevīgāku. Tātad mūsu uzņēmumi var strādāt kā līdz šim vai paplašināt darbību un tiem nerodas papildu problēmas kredītu atmaksāšanā.

Apskatot negatīvo ietekmi, paveras jau vairākas iespējas. Eksporta gadījumā jārēķinās ar to, ka pieprasījums valstī ar augstiem klimata riskiem var samazināties. Līdz ar to samazinās arī mūsu uzņēmumu iespējas eksportēt uz attiecīgo valsti. Tātad rodas nepieciešamība meklēt jaunus noieta tirgus, kas īslaicīgi var radīt arī kredītu norēķinu problēmas.

Eksportā jārēķinās arī ar iespēju, ka valstī ar augstiem klimata riskiem uzņēmumiem var rasties problēmas ar maksājumu veikšanu noteiktajos termiņos. Tas savukārt mūsu uzņēmumiem rada īstermiņa problēmas savu saistību izpildē. Šo problēmu var mazināt, izmantojot eksporta kredīta garantijas.

Mūsu importa partnervalstīs, kurās klimata riski ir augsti, ar laiku var samazināties ražošanas apjomi, tātad mūsu uzņēmumiem būs pieejams mazāks produktu daudzums importam no konkrētās valsts. Ja līdzvērtīgus produktus ir iespējams iegādāties citās valstīs, tad problēmas  neradīsies. Tomēr to ne vienmēr var izdarīt pietiekami ātri, turklāt arī cenu līmenis citās valstīs var izrādīties augstāks, sadārdzinot importu.

Ja uzņēmuma naudas plūsma tad vairs neatbildīs plānotajam, var rasties maksājumu problēmas. Ja importa valstī ražošanas apjomi samazinās strauji (vai mūsu uzņēmumi netiek tur uzskatīti par prioritāriem klientiem), var kavēties jau nopirktu produktu piegādes. Ja uzņēmumu rīcībā nav pietiekami daudz krājumu, tad var tikt traucēts ražošanas process, un līdz ar to arī - spēja pildīt  saistības, vispirms pret klientiem,  pēc tam arī pret bankām.

Apstākļos, kad pieprasījums ir nemainīgs vai pieaug, samazināts piedāvājums izraisa cenu pieaugumu. Gadījumos, kad importa sadārdzinājumu nav iespējams pārnest uz cenām, samazinās uzņēmuma rīcībā esošie līdzekļi un var rasties problēmas saistību izpildē, tai skaitā - veikt kredītu maksājumus.

Šie ir būtiskākie kanāli klimata risku pārnesei uz kredīta riskiem starptautiskās tirdzniecības ietvarā. Analizējot detalizētu informāciju, varētu vērtēt arī to, kas notiktu, ja, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ kādā no valstīm tiktu pārtraukta konkrēta resursa ieguve vai  produkta ražošana. Nozīmīgi var būt arī piegādes ķēžu traucējumi, kas ne vienmēr ir saistīti ar mūsu eksporta vai importa partnervalstīm. Spilgts piemērs tam ir 2021.-2022. gada globālā piegādes ķēžu krīze, kas attīstījās COVID-19 pandēmijas ietekmē [8]. Tomēr šos aspektus atstāsim citai reizei.

Pakāpenisko klimata pārmaiņu fizisko risku vērtējuma tendences

Novērtējot pakāpenisko klimata pārmaiņu fizisko risku Latvijai un Latvijas banku uzņēmumu kredītporfelim, kopējais ND-GAIN indekss pārrēķināts tā, lai tā vērtības svārstītos robežās no 0 līdz 10. Turklāt zemākās vērtības norāda uz zemāku risku līmeni.

Rezultāti liecina, ka riski Latvijai kopš 2000. gada pakāpeniski samazinās (sk. att.). Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Latvija ārējās tirdzniecības ietvarā sadarbojas ar valstīm, kurām vidējais svērtais risku vērtējums ir zemāks nekā Latvijai. Tādējādi, koriģējot Latvijas vērtējumu, risku līmenis samazinās.

1. attēls. ND-GAIN pakāpenisko klimata pārmaiņu fizisko risku vērtējums

Šis secinājums zināmā mērā sasaucas ar domu par eksportu kā Latvijas attīstības dzinējspēku . Eksportējot ir iespējams ne tikai veicināt tautsaimniecības attīstību, bet arī samazināt riskus klimata jomā.

Rūpīgāk ieskatoties 1. attēlā, var pamanīt, ka 2015. gadā risku samazināšanās tendence ir apstājusies. Tas liek domāt, ka ir nepieciešama izlēmīgāka rīcība, pielāgojoties klimata pārmaiņām un cenšoties tās mazināt. Un ne tikai valstiskā, bet arī individuālā līmenī. Kā teicis Rainis: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”

Latvijas banku uzņēmumu kredītportfelim risku vērtējums ir nedaudz augstāks nekā koriģētais Latvijas vērtējums, kur ņemta vērā arī ārējās tirdzniecības ietekme. Galvenais iemesls ir tas, ka banku kredītportfelī lielāks īpatsvars ir nozarēm, kas ir vairāk orientētas uz iekšējo tirgu, nevis ārējās tirdzniecības darījumiem.

Vērtējot uzņēmumu kredītportfeli jāatceras arī tas, ka aprēķinos tiek pieņemts, ka kredītņēmēju raksturojums nozaru griezumā ir tāds pats kā vidēji valstī. Piemēram, ja kādā no nozarēm kredītus ņem tikai eksportētāji, tas klimata riska vērtējumā nav ņemts vērā. Pilnīgākam uzņēmumu kredītportfeļa risku vērtējumam nepieciešama detalizētāka informācija.

Novērtējot pielāgošanos klimata izmaiņām pa nozarēm, izmantojot kopējā ND-GAIN indeksa vērtības, būtiskas atšķirības nav vērojamas. Starpība starp augstāko un zemāko vērtējumu 2019. gadā bija 0,3 punkti jeb 8,4%. Te jāatceras, ka izejas pozīcijas visās nozarēs ir vienādas, bet atšķirības nosaka iesaiste eksporta-importa attiecībās ar valstīm, kuru riska līmenis var būt augstāks vai zemāks.

Nobeigumā

Var secināt, ka fizisko klimata risku līmenis, kas saistīts ar pakāpeniskām klimata izmaiņām, Latvijā nav liels ne valsts mērogā, ne banku uzņēmumu kredītportfeļa mērogā. Tomēr risku samazināšanās tendences apstāšanās liek domāt par jaunu pasākumu plānošanu, vēl apņēmīgāk domājot par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to apmēra samazināšanu gan valsts, gan finanšu sektora, gan katras mājsaimniecības līmenī.

Klimata indekss ir noderīgs kā viens no elementiem klimata risku analīzē. Tas ļauj ātri novērtēt klimata risku tendences gan valstī kopumā, gan banku uzņēmumu kredītporfelī, ņemot vērā ārējās tirdzniecības ietekmi. Tomēr precīzākam un detalizētākam vērtējumam izmantojamas citas pieejas un metodes.

Šajā rakstā klimata indekss analizēts, pamatojoties uz kopējā ND-GAIN indeksa vērtējumiem. Analīzi var veikt arī, izmantojot citus ar klimata pārmaiņām saistītos rādītājus. Piemēram, nākamajā rakstā varēsiet izlasīt par klimata pārmaiņu snieguma indeksu, kas ļauj vērtēt pārejas riskus.

[1] ECB/ESRB (2021) Climate-related risk and financial stability. https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/ecb.climateriskfinancialstability202107~87822fae81.en.pdf

[2] nepietiekams daudzums atbilstošas kvalitātes ūdens  visu vajadzību apmierināšanai, kas galvenokārt ir saistīts ar ūdens patēriņa palielināšanos (vietējām un tūristu vajadzībām), ar sausuma periodiem attiecīgajā valstī, ar ūdens daudzuma un kvalitātes samazināšanos upēs, kas ieplūst no citām valstīm, ar augsnes blīvuma palielināšanos, kas kavē pazemes ūdeņu atjaunošanos, ar dzeramā ūdens kvalitātes samazināšanos plūdu dēļ, kā arī ar nepietiekami attīstītu infrastruktūru, piemēram, lai nogādātu ūdeni visiem lielo pilsētu iedzīvotājiem.

[3] https://disasterdisplacement.org/the-platform/the-context

[4] ECB (2021) Climate change and monetary policy in the euro area. Occasional Paper Series No.271 https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecb.op271~36775d43c8.en.pdf

[5] Ziemeļrietumu pāreja (Northwest Passage) ir jūras ceļš, kas Kanādas ziemeļos savieno Atlantijas okeānu un Kluso okeānu, šķērsojot Kanādas Arktisko arhipelāgu

[6] Mudryk et al. (2021) Impact of 1, 2 and 4 °C of global warming on ship navigation in the Canadian Arctic. Nature Climate Change, 11, 673–679. https://doi.org/10.1038/s41558-021-01087-6 https://www.nature.com/articles/s41558-021-01087-6

[7] Collins et al. (2013) Long-term Climate Change: Projections, Commitments and Irreversibility. In: Climate Change 2013: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fifth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change. Cambridge University Press, Cambridge, United Kingdom and New York, NY, USA. https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/WG1AR5_Chapter12_FINAL.pdf

[8] Grynspan (2022) Here's how we can resolve the global supply chain crisis. https://unctad.org/news/blog-heres-how-we-can-resolve-global-supply-chain-crisis