Kas nosaka valūtas kursu? Ko iegūstam un zaudējam no eiro kursa izmaiņām?

Kopš 2014. gada jūnija esam piedzīvojuši eiro kursa samazināšanos pret ASV dolāru un citām lielākajām valūtām. Kas ir tie faktori, kas ļauj valūtas kursam svārstīties, kas ietekmē valūtas kursu, un, visbeidzot, kā šīs eiro kursa svārstības ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus un ekonomiku kopumā? Par to šajā rakstā.

Valūtas kursa veidošanās

Vispirms, runājot par valūtas kursu, ir jārunā par režīmu jeb valūtas kursa mehānismu, kādu attiecīgās valsts centrālā banka vai monetārās savienības centrālo banku sistēma īsteno. Valūtas kursa mehānisms var būt robežās no pilnīgi fiksēta valūtas kursa režīma līdz pilnīgi brīvi peldošam.

Fiksēta valūtas kursa mehānisma gadījumā centrālā banka nosaka oficiālo valūtas kursu, kas tiek tradicionāli izteikts pret kādu no pasaules lielākajām valūtām (piemēram, ASV dolāru, eiro vai Japānas jenu) vai arī valūtu grozu (piemēram, SDR).

Lai saglabātu noteikto valūtas kursu, centrālā banka aktīvi iesaistās valūtas tirgū, pērkot vai pārdodot vietējo valūtu. Šo funkciju palīdz īstenot centrālās bankas pārvaldībā esošās ārvalstu valūtas rezerves. Fiksēts valūtas kurss tradicionāli sastopams valstīs, kurās ir vāji attīstīts kapitāla tirgus un uzraudzība. Šādos tirgus apstākļos fiksēts valūtas kurss īstermiņā palīdz saglabāt stabilitāti, taču ilgākā termiņā var novest pie finanšu krīzēm.

Arī tik bieži lietotais vārds "devalvācija" un mazāk populārais "revalvācija" raksturīgi tieši fiksētajam valūtas kursa mehānismam, proti, centrālā banka nolemj, ka vietējās valūtas vērtība ir aizvirzījusies pārāk tālu no tās fundamentālās vērtības vai arī traucē tautsaimniecības attīstībai, un tā ir jādevalvē jeb jānosaka jauna vērtība pret piesaistes valūtu vai valūtu grozu. Parasti vērtības izmaiņas ir ļoti straujas un izraisa paniku tirgus dalībniekos, lai pasargātu savus uzkrājumus vietējā valūtā, investori steidz iegādāties drošākās ārvalstu valūtas, pastiprinot spiedienu uz nacionālo valūtu. 

Savukārt peldoša valūtas kursa mehānisms valūtas kursu ļauj noteikt tirgum – pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām, bet centrālā banka valūtas kursa regulēšanā neiejaucas. Jo attīstītāks valsts kapitāla tirgus, atvērtāka un spēcīgāka ekonomika, jo valūtas kursa režīms parasti ir brīvāks. Tādēļ arī pasaules vadošajās ekonomikās sastopam brīvi peldošus valūtas kursus, piemēram, ASV, Japānā un eiro zonā.   

Protams, valūtas kursa mehānisms nepastāv tikai šajās divās ekstrēmajās formās – iespējamas dažādas šo formu modifikācijas, piemēram, valūtas kurss ir piesaistīts pie kādas valūtas vai valūtu groza, taču tam ir ļauts brīvi atrasties noteiktā intervālā piemēram +/-2.25% no fiksētā valūtas kursa, kā tas ir Dānijā. Kamēr vien svārstības notiek šajā intervālā, centrālā banka neiejaucas, taču, kolīdz valūtas kurss izslīd ārpus šī intervāla, centrālā banka veic intervenci, lai atgrieztu valūtas kursu atpakaļ intervāla robežās.

Vēl tuvāks brīvi peldošajam valūtas kursam ir mehānisms, kad centrālā banka valūtas kursu ļauj noteikt tirgum, taču nosaka valūtas kursa grīdu vai griestus attiecībā pret kādu citu valūtu vai valūtu grozu. Kad valūtas kurss sasniedz šo grīdu vai griestus, centrālā banka iejaucas un veic intervences (līdz 2015. gada janvārim valūtas kursa griestus bija noteikusi Šveices centrālā banka).

Eiro kursa svārstības

Pēdējā laikā ievērojamu uzmanību ir pievērsusi eiro kursa pavājināšanās pret ASV dolāru. Kopš 2014. gada jūnija, kad Eirosistēma paziņoja par ievērojamu monetāro stimulu uzsākšanu un pirmo reizi ieviesa negatīvu noguldījumu iespējas likmi, eiro ir pavājinājies attiecībā pret pasaules nozīmīgākajām valūtām (1. attēls). Piemēram, pret ASV dolāru eiro vērtība ir samazinājusies par 17%, pret Japānas jenu par 12%, bet Lielbritānijas mārciņu par 1%. Lai gan varētu šķist, ka eiro vērtība ir ievērojami samazinājusies, ja palūkojamies tālākā pagātnē, redzam, ka tā šobrīd ir ne vien tuvu tai vērtībai, kāda tā bija eiro ieviešanas brīdī. Vēsturiski eiro vērtība ir bijusi pat krietni vien zemāka nekā šobrīd (2. attēls).

Eiro vērtības samazināšanos pret citām pasaules lielākajām valūtām galvenokārt ir noteikusi pieaugošā diverģence atbilstošo centrālo banku monetārās politikas nostājā, kā arī atšķirīgā ekonomiskās izaugsmes dinamika pasaules ietekmīgākajās tautsaimniecībās. Konkrētāk – eiro vērtības samazināšanās pret ASV dolāru un Lielbritānijas mārciņu daļēji atspoguļo gaidas par procentu likmju paaugstināšanu jau tuvākajā laikā ASV un Lielbritānijā, kamēr Eirosistēma turpina pastiprināt monetāros stimulus.

Pēdējos mēnešos Lielbritānijas mārciņas pozīcijas ir vājinājušās līdz ar bažām par Lielbritānijas iespējamos izstāšanos no Eiropas Savienības. Savukārt Japānas jena ir nostiprinājusies, neskatoties uz tās centrālās bankas īstenoto stimulējošo politiku. To virzījis ir tirgus noskaņojums, kas pēdējā laikā ir pasliktinājies galvenokārt globālās izaugsmes perspektīvu pavājināšanās un ieilgušā zemā naftas cenu perioda dēļ. Šādos nenoteiktības apstākļos investori izvēlas ieguldīt mazāku peļņu nesošos, bet drošos aktīvos, kas denominēti drošās valūtās – tādās kā Japānas jena un Šveices franks.  

Atgriežoties pie procentu likmēm, pēdējo divu gadu laikā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome vairākkārt ir lēmusi par galveno procentu likmju samazināšanu eiro zonā. 2014. gada 5. jūnijā tika pieņemts lēmums pirmo reizi noteikt negatīvu noguldījumu iespējas uz nakti likmi eiro zonā – tā tika samazināta līdz -0.10%. Turpmāko mēnešu laikā sekoja vairākas ECB noteikto galveno likmju atkārtotas samazināšanas, tajā skaitā 2016. gada 9. marta lēmums galveno refinansēšanas operāciju likmi samazināt līdz 0.00%.

Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) savu īstenoto monetāro politiku sāka virzīt pretējā virzienā. 2014. gada decembrī tā pārtrauca aktīvu iegādes programmu, bet 2015. gada nogalē pēc deviņu gadu perioda, kad procentu likmes tika saglabātas tuvu pie nulles, pirmo reizi paaugstināja mērķa likmi no 0-0.25% līdz 0.25%-0.50%. FRS pārstāvji ir izteikuši nodomu turpināt procentu likmju paaugstināšanu, iezīmējot diverģenci ECB un FRS monetārās politikas nostājā.

Līdz ar centrālās bankas procentu likmju samazināšanu - sarūk arī ienesīgums jeb peļņa, ko investori nopelna, ieguldot naudas tirgus un fiksētā ienākuma finanšu instrumentos (obligācijās un parādzīmēs). Zemāks ienesīgums investoriem liek meklēt peļņu citur, kur procentu likmes un ienesīgums ir augstāki. Attiecībā uz eiro un ASV dolāra gadījumu - ECB un FRS atšķirīgie monetārās politikas virzieni iezīmē investoru ieguldījuma plūsmu. Kādēļ ieguldīt eiro zonas drošākajās Vācijas obligācijās, kas 10 gadu periodā ik gadu sniedz ienesīgumu 0.2% apmērā, ja var ieguldīt ASV, kur 10 gadu valdības obligācijas sola 1.8% lielu peļņu (3. un 4. attēls)?  

Kad tirgus dalībnieki pārdod savus eiro denominētos aktīvus (piemēram akcijas vai obligācijas, kuri emitēti eiro valūtā), lai tā vietā iegādātos pievilcīgākos - ASV dolāros denominētos aktīvus - investoriem ir jāpārdod eiro un jāiegādājas ASV dolāri. Tas rada pieprasījumu pēc ASV dolāriem, bet samazina pieprasījumu pēc eiro, liekot eiro vērtībai samazināties dolāru izteiksmē. To varam novērot arī statistikas datos. Kopš 2014. gada sākuma ir novērojama tendence, ka eiro zonas rezidentu turējumā esošajam ASV parāda vērtspapīru apjomam ir tendence pieaugt, kamēr, sākot ar 2015. gada otro ceturksni, eiro zonas parāda vērtspapīru apjoms samazinās (5. attēls).

Vēl viens faktors, kas palielina naudas daudzumu eiro zonas tautsaimniecībā un liek eiro kļūt lētākam, ir Eirosistēmas 2014. gadā uzsāktā Paplašinātā aktīvu iegādes programma (PAPP). Tās ietvaros Eirosistēma lielos apjomos iegādājas investoru turējumā esošos finanšu aktīvus jeb, citiem vārdiem sakot, iemaina tos pret naudu. Kā zināms, daļa šīs naudas tālāk par kredītiestāžu kontiem netiek (to varam novērot arvien pieaugošajā eiro zonas kredītiestāžu likviditātē), taču liela daļa šīs naudas arī nonāk reālajā ekonomikā kredītu veidā. Tas nozīmē, ka naudas kļūst vairāk, līdz ar to arī tā kļūst lētāka, – un tas rezultējas eiro vērtības samazinājumā pret citām valūtām.

Kā lēts eiro ietekmē Latviju?

Taču kā eiro kursa pavājināšanās pret ASV dolāru ietekmē Latvijas ekonomiku un iedzīvotājus? Visvairāk mūs kā Latvijas iedzīvotājus satrauc kursa pārmaiņu ietekme uz mūsu pirktspēju. Jāatzīst, ja veidojam vairākumu, kas savus ienākumus Latvijā gūst eiro valūtā un arī lielāko daļu no tās tērē tepat, tad par valūtas kursa svārstībām mums daudz uztraukties nevajadzētu. Ja ienākumu valūta sakrīt ar izdevumu valūtu, valūtas risks nepastāv, un valūtas kursa svārstības mūs it kā būtiski neietekmē.

Bet kā ir ar importa precēm? Jā, šeit valūtas kursa svārstības mūsu iemīļoto produktu cenas var izmainīt. Ja eiro kurss ir pavājinājies attiecībā pret importētājvalsts valūtas kursu, tad, pārrēķinot no ārvalstu valūtas uz eiro, preču cenām eiro būtu jākļūst dārgākām. Bet kā tad ir ar Latvijas importu?  Statistika rāda, ka lielākā importa daļa nāk no eiro zonas valstīm (2015. gadā 57%, 6. attēls), kas nozīmē, ka šeit valūtas kursa risks nepastāv un mūsu pirktspēju tieši neietekmē. Otrs lielākais importētājs ir Polija (11%), kam seko Krievija (8%), Zviedrija (3%) un citas valstis. ASV, kuras valūtas kursam tiek pievērsta īpaši liela uzmanība, ierindojas tikai 14. vietā ar tikai 2% devumu kopējā importa struktūrā.

Ja pieņemam, ka darījuma valūta sakrīt ar darījuma partnervalsts nacionālo valūtu un paskatāmies, kā šajā pašā periodā ir mainījusies eiro vērtība pret attiecīgo galveno partnervalstu valūtām, bilde kļūst pavisam citādāka. Pret otro lielāko importētāja valūtu – Polijas zlotu – kopš 2014. gada jūnija eiro vērtība ir pieaugusi par 3.8% (7. attēls), tāpat eiro ir nostiprinājies pret Krievijas rubli (56.5%) un ir praktiski nemainīgs pret Zviedrijas kronu (0.8%) un Dānijas kronu (-0.3%).

Skatoties uz importa struktūru, mūsu pozīcijas attiecībā pret importētājvalstīm ir kļuvušas izdevīgākas. Lai arī importa dati vērtējami ar piesardzību, jo bieži vien par darījuma valūtu tiek izvēlēta kāda no lielākajām tirdzniecības valūtām – eiro vai ASV dolāru (2014. gadā 62% darījumu norēķinu valūta bija eiro, pēc Eurostat datiem), apstiprinājumu, ka mūsu pozīcijas attiecībā pret importētājiem ir kļuvušas izdevīgākas, gūstam, raugoties arī uz Latvijas tirdzniecības nosacījumu (terms of trade) rādītāju. Varam vērot, ka kopš 2014. gada jūnija sākotnēji šis rādītājs samazinājās, taču kopš pagājušā gada būtiski uzlabojies (8. attēls), sasniedzot četru gadu augstāko līmeni. No tā varam secināt, ka kopš pēdējās ECB stimulu programmas uzsākšanas, eksporta cenas ir palielinājušās attiecībā pret importa cenām.

Protams, varam teikt, ka tie ir tikai statistikas dati un reālajā dzīvē esam daudz atkarīgāki no pasaulē ietekmīgākās valūtas. Ja vēlamies ceļot uz ASV vai citām valstīm, kuras izmanto ASV dolārus, protams, mums jārēķinās ar ievērojamu izmaksu pieaugumu, salīdzinot ar laiku aptuveni pirms diviem gadiem. Arī kādreiz tik iemīļotie pirkumi interneta veikalos, ar kuriem jānorēķinās ASV dolāros, kļuvuši daudz dārgāki. Taču šie produkti lielākoties ir aizvietojami ar produktiem mūsu lietotajā valūtā – ja nevēlamies saskarties ar valūtas kursa radītiem zaudējumiem, ceļojuma galamērķim varam izvēlēties kādu no eiro zonas valstīm, tā varam pilnībā sevi pasargāt sevi no jebkādiem valūtu svārstību riskiem. Vai arī varam izvēlēties galamērķi, kur valūtas kurss ir pavājinājies attiecībā pret mūsu eiro.

Kas attiecas uz pirkumiem internetā, varam izvēlēties piegādātājus kādā no eiro zonas valsts uzturētām platformām. Tādā veidā mēs ne vien pasargāsim sevi no valūtas kursa radītiem zaudējumiem, bet arī atbalstīsim vietējos ražotājus.

Valūtu svārstības un ražotāji

Ja pievēršamies ražotājiem, tad no teorijas izriet, ka, vietējai valūtai kļūstot lētākai, mūsu saražoto produktu cena ārvalstu valūtā arī kļūst lētāka. Tas nozīmē, ka mēs šos produktus varam saražot lētāk nekā mūsu ārvalstu konkurenti. Zemākas cenas palīdz produktus veiksmīgāk realizēt ārvalstu tirgos un tātad palīdz mūsu eksportētājiem.

Skatoties uz Latvijas eksporta struktūru, kurā dominē tirdzniecība ar eiro zonas valstīm (49%), varam secināt, ka valūtas kursa svārstību ietekme arī uz eksportu kopumā ir ierobežota. Aptuveni pusi no mūsu eksporta mēs pārdodam tādā pašā valūtā, kā saražojam, tādā veidā izslēdzot valūtas kursa risku.

Protams, pēdējā laikā galvas sāpes mūsu eksportētājiem ir sagādājusi tirdzniecība ar Krieviju, kas sankciju rezultātā ne vien ievērojami samazinājusies, bet Krievijas rubļa vājināšanās rezultātā eksportējošie uzņēmumi spiesti saskarties ar lieliem zaudējumiem valūtas konvertācijas rezultātā. Protams, uzņēmumi var izmantot dažādus paņēmienus, lai samazinātu valūtas risku. Finanšu tirgū pieejami dažādi instrumenti, kas paredzēti šādiem mērķiem. Taču, ja uzņēmums nevēlas iesaistīties papildu darījumos, viens no paņēmieniem ir aizņemties valūtā, kurā gaidāmi ieņēmumi. Kredīta atmaksas naudas plūsmu plāno tā, lai to varētu segt ar ieņēmumiem ārvalstu valūtā, tā izvairoties no valūtas konvertācijas. Tāpat uzņēmumi var slēgt piegādes līgumus un pieprasīt norēķinus vietējā valūtā (kā to saskaņā ar Eurostat datiem jau dara vairāk nekā puse uzņēmumu, kas eksportē ārpus ES), tā valūtas kursa risku pārnesot uz pircēju.

Jāatceras arī tas, vai un cik ļoti valūtas kursa pavājināšanās ietekmēs reālo eksporta un importa statistiku, nosaka daudzu faktoru kopums. Piemēram, eksporta un importa preču pieprasījuma elastība, globālās ekonomikas attīstības tendences. Ja globālās ekonomikas attīstība ir gausa un nestabila, kā tas ir šobrīd, tad galu galā eksporta pieaugums var arī izpalikt.

Eiro ir peldoša valūta, kuras vērtību nosaka pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība. Pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un to mijiedarbības rezultātā valūta var kļūt pievilcīgāka vai mazāk pievilcīga, taču nobeigumā vēlreiz vēlos atgādināt, ka Eirosistēma, īstenojot monetāro politiku, nemērķē valūtas kursa kustību vienā vai otrā virzienā. Kaut arī, pazeminot procentu likmes un īstenojot ekspansīvu monetāro politiku, valūtas kurss izjūt spiedienu un samazinās, tas ir tikai monetārās politikas blakusefekts, nevis pašmērķis.