Kas traucē un kā veicināt zinātnes atklājumu pārnesi uz uzņēmējdarbību?

Zinātnieks, visticamāk, allaž uzskatīs savus izgudrojumus par saulītē iecelšanas vērtiem un purpinās par negausīgajiem uzņēmējiem, kuri tik tīko pēc vieglas peļņas bezriska jomā un labāk ceļ jaunu daudzdzīvokļu māju vai lielveikalu, nevis rūpnīcu grūti izrunājama, kur nu vēl saražojama un pārdodama produkta ražošanai. Zinātniekiem reizēm ir sajūta, ka uzņēmēji viņu izgudrojumus grib nopirkt par kapeikām un valsts instrumentus izmanto tikai izdevumus mazinošu shēmu veidošanai. Savukārt uzņēmējam galvas sāpes sagādā jau saruna ar ķertajiem profesoriem, kuri neko nesaprot no biznesa, dzīvo savā izgudrojumu pasaulē un runā nesaprotamā profesionālo terminu pārblīvētā valodā. Uzņēmējiem šķiet, ka zinātnieki nodarbojas ar bezjēdzīgu un novecojušu zinātni, no starptautiskiem izaicinājumiem izvairās un sadarbībai ir nevaļīgi. Tas, protams, ir pārspīlējums, lai man piedod par to iesaistītās puses, bet šādi izteikumi nudien ir dzirdēti.

Lai cik koši neaprakstītu problēmas vienā vai otrā pusē, šo pušu domāšana, mērķi, temperamenti atšķiras, un zinātnieku un komersantu spējā apvienot savas prasmes un idejas liela loma ir vidutājiem, kas palīdzētu tiem nepazust tulkojumā un izmantotu savus instrumentus sadarbības veicināšanai. Tieši šajā posmā aktīvāk iesaistās arī valsts institūcijas. Un arī te ir savas ķibeles – mūžam mainīgie spēles noteikumi, augsta kadru mainība valsts sektorā, sadrumstalota valsts programmu sistēma ar daudz atbildīgām iestādēm, nespēja  Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodus organizēt vienmērīgi pa gadiem, tā vietā sarīkojot ko amerikāņu kalniņiem līdzīgu (Ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm, 13. un 37. lpp.). Līdzās valsts iestādēm kā vidutājām un valsts atbalsta instrumentiem talkā nāk arī komercializācijas speciālisti, akcelerācijas fondi un dažādas uzņēmumu organizācijas, kuriem ir vēl savs viedoklis par visiem procesiem.

Tātad trīs galvenie jautājumi – zinātnes komercializācija, uzņēmumu vēlme inovēt un kā savienot zinātni un komerciju. Un trīs skatu punkti – zinātnieku, uzņēmēju, vidutāju. Tas paģēr plašu apjomu, tāpēc šajā tēmā piedāvāšu rakstu/blogu sēriju. Iesākšu to ar analītisku ieskatu zinātnes un uzņēmējdarbības sektoros ar nelielu problēmu loka ieskicējumu. Un tam sekos zinātnieku, uzņēmēju un vidutāju viedokļu blogi.

Vai Latvijā ir zinātne, un vai ir komercializējama zinātne?

Zinātnieku produktivitātes novērtēšanai pārsvarā tiek izmantoti dažādi publikāciju un citēšanas indeksi. Laba diskusija par šiem novērtējumiem ir rodama paneļdiskusijā: Kā mērīt zinātnes produktivitāti? Tomēr, ja mēs skatāmies uz zinātni tās komercializēšanas kontekstā, tad publikācijas var nebūt tas labākais mērs, pat pretēji – to nepieciešamība var kavēt atsevišķu produktu iedzīvināšanu, jo, ja zinātnieku/zinātnisko iestādi novērtē galvenokārt pēc publikāciju kvantitātes (pat neskatot citēšanas kā kvalitātes aspektu), tad trūkst motivācijas darboties jomā, kur tās nav nepieciešamas vai pat nav iespējamas. Šo kā šķērsli savā pieredzē minēja SIA SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. To uzsver teju visi šajā rakstā iztaujātie dažādu pušu pārstāvji. Te gan svarīga piebilde – negribētos, lai šo argumentu izmanto tie, kuri nepublicējas zemas pētījumu kvalitātes, nevis objektīva komercnoslēpuma izpaušanas bažu dēļ.

Bet kādus rādītājus tad aplūkot? Jāteic, ka tāda viena laba raksturojoša rādītāja nav, katram ir savi plusi un mīnusi, tāpēc pēc dažādu rādītāju caurskates piedāvāšu to izlasi (. 1. tabula). Tabula būs nedaudz grūtāk uztverama, bet informācija būs krietni bagātīgāka. Šīs rādītāju izlases veidošanā iedvesmojos no ES apvienotā pētniecības centra pētnieku Pētnieciskās ekselences novērtējuma, kas veidots no vairākiem rādītājiem. Kopumā situācija iezīmējas bēdīga – Latvija gandrīz visos rādītājos ir atpalicēju grupā, bet izceļas Skandināvijas valstis, Vācija, Austrija un Nīderlande. Turklāt pēdējā desmitgadē situācija Latvijā nav būtiski mainījusies, kas secināms, atskatoties uz manu iepriekšējo rakstu par zinātni un pētniecību. 

1. tabula. Pētniecības ekselence – dažādu rādītāju apkopojums

Avots: patenti (vid.2015-2017.g. Eurostat), zinātniskais personāls (vid. 2015-2019.g. Eurostat), publikācijas un citēšana (vid. 2016-2020.g. Scimago), stundas algu izmaksas (vid 2016.-2020.g.) (algu izmaksu daļa darbaspēka izmaksās, neiekļauj nodokļus un sociālās iemaksas), kopējais ieguldījumi P&A (2015.-2019.g.). *Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi. Latvijas Bankas aprēķini.

No šiem datiem un iepriekš minētās pētnieku produktivitātes diskusijas var secināt, ka Latvijā zinātne ir, zinātnisko publikāciju skaits aug, tomēr kāpums iepaliek no citām valstīm. Kopējais zinātnes finansējums ir zems – ieguldījumu līmenis pētniecībā un attīstībā (P&A) uz vienu zinātnisko personālu ir otrs zemākais ES-27 vidū. Zinātniskā personāla skaits relatīvi pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir mazs. Un tieši šis pēdējais faktors, manuprāt, ir būtiskākais klupšanas akmens, jo kopumā publikāciju skaits uz vienu zinātnisko personālu ir vidējs un pārsniedz pat dažu zinātniskajā attīstībā progresīvāku valsti (Vāciju, Austriju, Franciju).  Citēšanas līmenis uz vienu publikāciju gan ir zem vidējā, bet tam var arī būt strukturāli efekti (kādas jomas valstī vairāk attīstītas, katrai nozarei ir savs vidējais citējamības indekss).

Ja reiz zinātniskais personāla skaits ir mazs un kopējie ieguldījumi P&A zemi, tad samērā likumsakarīgs šķiet zemais patentu skaits, kas kā rādītājs varētu labāk raksturot komercializāciju. Diemžēl zinātnieku atalgojums ir nekonkurētspējīgs, un daudzi talantīgi Latvijas izcelsmes zinātnieki savu artavu sniedz nu jau citām valstīm. Salīdzinājumam varam apskatīties stundas algu izmaksas profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - arī tās Latvijai ir valstu salīdzinājumu apakšgalā. Turklāt līdzās finansiālajiem bonusiem, pētniekiem zinātniskās attīstības pirmrindnieču valstīs ir daudz plašākas pētījumu un sadarbības iespējas. No otras puses, zemākas algu izmaksas var piesaistīt citu valstu uzņēmēju zinātniskās izpētes pasūtījumus, arī šādi piemēri ir rodami.

Vai Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj un vēlas uzņemties risku un iedzīvināt inovatīvu ideju?

Droši vien vairākums interesentu ir dzirdējis, ka ieguldījumu līmenis P&A Latvijā ir zems un bezcerīgi atpaliek no jebkādiem mērķiem, jo īpaši uzņēmumu sektora ieguldījumi - Latvija šajā rādītājā ir negodpilnajā pēdējā vietā ES (2. tabula). Tāpat jau izskanējis, ka daļēji šāda bēdu ieleja skaidrojama ar faktu, ka šo ieguldījumu atskaites ir ļoti sarežģītas un darbietilpīgas- tās attur uzņēmējus atklāt patiesos ieguldījumus. Tomēr diez vai precīza statistika būtiski mainītu starptautisku salīdzinājumu ranžējumu un Latvija no atpalicējiem pakāptos uz pagodinošu vietu. Šīs aptaujas ir vienotas ES un tiklab apgrūtina kā vidējo latvieti, tā vidējo vācieti. Cita lieta, ka citviet ir lielāki un atskaites aizpildītspējīgāki uzņēmumi.

2. tabula. Inovācijas ekselence – dažādu rādītāju apkopojums

Avots: Ieguldījumi P&A (vid.2015-2019.g. Eurostat), inovatīvie uzņēmumi (2018.g. Eurostat). Inovatīvu uzņēmumu definējums.  

Tomēr atskaites būtu mazākā bēda - lielajiem uzņēmumiem ir arī plašākas finanšu iespējas un nodarbināto kapacitāte, lai spētu pētīt un attīstīties – paši saviem spēkiem vai pasūtīt P&A citos uzņēmumos/iestādēs, paši ar saviem līdzekļiem vai aizņemties kredītiestādēs. Un tas ir daudz nozīmīgāks faktors. Dati (Eurostat) ir nepielūdzami: apstrādes rūpniecībā - lielo uzņēmumu grupā (ES-27 vidēji) 82% ir inovatīvi uzņēmumi, vidējo uzņēmumu grupā - 69%, savukārt mazo uzņēmumu grupā - 48% (1. attēls). Latvijā inovatīvo uzņēmumu īpatsvars vidēji ir vēl mazāks, turklāt mazie uzņēmumi būtiski atpaliek – tikai 33% ir inovatīvi.

Nedaudz atgriežoties pie atskaišu tēmas - šo to autorizācijā un atskaišu aizpildīšanā ir tomēr iecerēts uzlabot. Bet vēl svarīgāka ziņa - Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome 2021. gada 30. jūnijā konceptuāli atbalstīja jauna zinātnes bāzes finansējuma modeļa ieviešanu, palielinot snieguma rādītāju īpatsvaru tajā, un P&A ieguldījumu uzskaites pilnveidi uzņēmumos. Iedvesmo arī akcentētā sadarbības veicināšana ar uzņēmējdarbības sektoru saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritātēm. Tomēr, lai kaut ko šajā jomā mainītu, pārmaiņām ir jābūt nudien nozīmīgām, jo kopumā finansējuma summas joprojām ir nepietiekamas straujākam izrāvienam.

Valsts finansējuma iespējas komercializācijas iecerēm

Secinājumi par komercsektoru – situācija izskatās vēl bēdīgāka nekā zinātnes jomā – Latvijā ir pārāk daudz mazu uzņēmumi, kas nejaudā inovēt. Ar šādu negatīvu "bilanci" uzņēmumi paši saviem spēkiem līdz zinātniekiem diez vai tiks, tāpēc nākamais svarīgais posms ir vidutāji, kuriem tad nu ir pavisam izsmalcināts uzdevums – atrast tos dažus zinātniekus un uzņēmumus, kuriem ir vēlēšanās satikties, un piedāvāt komercializācijas projektiem finansējumu un cita veida atbalstu. Komercializācijas jomā Latvijā ir pieejami vairāki valsts un ES fondu finansējumu veidi. Paldies CFLA par atsaucību kopējās situācijas iezīmēšanā:

• "Praktiskas ievirzes pētījumi". Plānotais finansējums: 113 milj. eiro, t.sk., ES fondu finansējums 97 milj. eiro, nacionālais publiskais valsts budžeta līdzfinansējums 16 milj. eiro un privātais līdzfinansējums – vismaz 9.6 milj. eiro. Kopā izsludinātas piecas projektu iesniegumu atlases kārtas. Šobrīd notiek projektu vērtēšana 5. kārtā. Līdz šim pabeigti 80 projekti par kopējo summu 46 milj. eiro (t.sk., ES fondu finansējums - 38 milj. eiro, valsts budžeta līdzfinansējums - 3 milj. eiro, cits publiskais finansējums - 1 milj. eiro, privātais finansējums 4 milj .eiro).
• 2.1.1. "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros". Pasākuma pirmās, otrās un ceturtās kārtas ietvaros plānotais finansējums ir 79 milj. eiro, t.sk., ES fondu – 63 milj. eiro un privātais līdzfinansējums – vismaz 16 milj. eiro. Pasākuma 1. kārtā finansējuma saņēmējs ir Ekonomikas ministrija, kas īsteno Kompetences centru pārvaldības projektu, ES fondu finansējums – 1 milj. eiro. Līdz šim 2. kārtā projektus pabeiguši 7 kompetences centri par kopējo summu 39 milj. eiro, t.sk., ES fondu finansējums – 22 milj. eiro, privātais finansējums – 17 milj. eiro.
• 2.1.2. "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai". Plānotais finansējums: 35 milj. eiro, t.sk., ES fondu finansējums – 30 milj. eiro, valsts budžeta finansējums – 5 milj. eiro. Programmu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tā ietver trīs apakšprogrammas:

1) Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai. Plānotais finansējums: 16 milj. eiro, ko veido 85 % ES fondu finansējums un 15% valsts budžeta līdzekļi. Kopā atbalstu saņēmis 101 projekts. Līdz šā gada. jūlija beigām noslēgušies pieci projekti un saņemtas četras atsauksmes.

2) Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi un atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Plānotais finansējums: 5 milj. eiro, ko veido 85% ES fondu finansējums un 15% valsts budžeta līdzekļi. Noslēgti 368 Vaučeru līgumi.

3) Jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Plānotais finansējums: 2 milj. eiro, ko veido 85% ES fondu finansējums un 15% valsts budžeta līdzekļi. Atbalstīti 59 jaunuzņēmumi.

• 2.1.4. Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Plānotais finansējums: ES fondu finansējums: 115 milj. eiro, t.sk., ES fondu finansējums – 45 milj. eiro, privātais finansējums – vismaz 70 milj. eiro. Līdz šim divās kārtās pabeigti 20 projekti par kopējo summu 48 milj. eiro, t.sk., ES fondu finansējums – 18 milj. eiro, privātais finansējums – 30 milj. eiro.

Vienlaikus finansējums zinātnei un inovācijām ir pieejams arī ārpus kohēzijas politikas, piedaloties kopējos konkursos ES līmenī, piemēram, Horizon programmās, vai piesakoties uz individuālām, tajā skaitā – jauno zinātnieku ES stipendijām, kur mums veicas salīdzinoši labi. Tikmēr programmu ietvaros Latvija neizceļas uz kopējā, arī ne Baltijas fona. Tomēr pastāv iespēja un cerība, ka mūsu zinātniskie institūti kā partneri ir iesaistījušies citos starptautiskos projektos un savu kapacitāti un pieredzi būvē caur šādiem instrumentiem.

Lai cik sekmīgas būtu šīs programmas (par tām ir gan uzslavas, gan kritika, ko varēs lasīt viedokļu blogos), kopumā finansējums komercializācijai visā plānošanas periodā veido aptuveni 1% no viena gada IKP, kas, sadalot to pa gadiem, būtu vēl nemanāmāks apmērs. Protams, šīs programmas neaptver visu, kas varētu saistīties ar jaunu produktu komercializāciju, bet vienlaikus ne visi projekti ir zinātņietilpīgi. Iespējams, vēl sarakstam būtu jāpievieno arī valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM, kas ar finanšu instrumentiem (aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c.) nodrošina finansējumu valstij prioritārās jomās, t.sk., piemēram, jaunuzņēmumu akceleratoriem. Tomēr tas būtiski kopsummu nemainītu. Arī pašas kopsummas ir jāuztver indikatīvi, jo tās nav akmenī cirstas – var gan veidoties neizpilde, gan tikt pārvirzītas summas no vienas programmas uz citu.

Knaps zinātniskā personāla pulks, daudz mazražīgu uzņēmumu un citi secinājumi

Lai kādas zinātniskās attīstības uzlabošanās pazīmes ir novērojamas Latvijā, tomēr zinātniskā personāla pulks ir pārāk knaps. Vēl bēdīgāka aina iezīmējās komercializējamas zinātnes jomā, kur publikācijas kā visplašāk izmantotais zinātnieka/pētniecības iestādes/augstskolas novērtējuma mērs var iešaut komercializācijas kājā, demotivējot zinātniekus tērēt laiku publikācijās neiekļaujamiem projektiem. Tātad te ir zināma izšķiršanās jau valsts politikas līmenī un jāmeklē risinājumi, lai kaza ir dzīva un vilks ir paēdis. Proti, jāizmanto vairāk novērtējumam vai kādiem bonusiem arī ideju komercializācijas aspekts. Te gan atkal varētu būt iebildes no fundamentālās zinātnes puses, jo ir jomas, kuras ir nepieciešamas kultūras saglabāšanai un citiem mērķiem un nav komercializējamas. Vismaz man ir grūti iedomāties, kā te varētu spēkoties Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kas šogad publiskotajā zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā līdzās Latvijas Organiskās sintēzes institūtam saņēma augstāko atzīmi. Tomēr bez komercijas nebūs nodokļu maksājumu, bet bez nodokļiem nevarēs uzturēt nedz kultūru, nedz citas valstiski svarīgas jomas.

Esmu jau nepagurusi teikusi, ka viena no Latvijas bēdām ir pārāk daudz mazi mazražīgi, attīstībā iestrēguši uzņēmumi. Cits jautājums – jaunuzņēmumi, augošu zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošana ir kā tautsaimniecības organismam nepieciešama minerālvielu deva, to rašanos var un vajag veicināt, un atbildes – kā - var rast aptaujāto vidutāju atbildēs, turklāt neaizmirstot ne vien par to rašanos, bet arī tālāku attīstīšanu. Tāpat nedrīkstam aizmirst par lielajiem uzņēmumiem, nevajadzētu paļauties, ka viņiem ir lielāka jauda pašiem tikt galā, viņu iespējas un ambīcijas ir lielākas un arī inovatīvu produktu ražotņu iedzīvināšanas atdeve nodarbinātībā, darba samaksā, budžeta ieņēmumos būs apjomīgāka. Kas vēl svarīgāk – šīs jaunās ražotnes rada iespējas augt arī zinātnes kapacitātei, zinātniekiem paplašinās sadarbības iespējas, rodas jaunas idejas, jauni impulsi citiem produktiem.

Gan zinātnes pusē ir unikāli starptautiski konkurētspējīgi risinājumi, gan uzņēmēju pusē ir uz attīstību un ilgtspēju vērsti savas jomas entuziasti - nav daudz, bet ir. Tomēr ne vienmēr viņi satiekas, tāpēc vidutājiem un valsts politikai ir nozīmīga loma šīs sadarbības veicināšanā un attīstības stimulu nodrošināšanā. Katram risinājumam ir savi plusi un mīnusi, katrai pārstāvju pusei būs savi argumenti. Darbība, risks vienmēr būs ar iespējām kā vinnēt, tā kļūdīties, ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī valsts politikā. Šobrīd būtu ļoti svarīgi ieklausīties visās iesaistītajās pusēs un izvērtēt pilnveides iespējas, jo vairāk tādēļ, ka tuvojas nākamais ES fondu finansējuma periods ar apjomīgām finansējuma iespējām un jāliek kopā galvas – kā un ko darīt sekmīgāk.

Zinātnieku viedoklis

Uzņēmēju viedoklis

Vidutāju viedoklis