Ko nozīmē pozitīva neitrāla pretcikliskās kapitāla rezerves pieeja?
Starptautiski pieaug atbalsts aktīvākai banku noturības rezervju veidošanai, tajā skaitā pozitīvas neitrālas pretcikliskās kapitāla rezerves pieejai. Tā nozīmē pozitīvas (augstākas par nulli) pretcikliskās kapitāla rezerves uzturēšanu neitrāla finanšu cikla fāzē, kad cikliskais risks vēl nav paaugstināts. Šāda pieeja ļauj labāk sagatavoties finanšu krīzei.
Kas ir pretcikliskā kapitāla rezerve?
Pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer; turpmāk tekstā – CCyB) koncepts radās pēc globālās finanšu krīzes, kad tapa skaidrs – lai novērstu nozīmīgas finanšu krīzes, nepietiek ar to, ka bankas izpilda tikai minimālās kapitāla prasības. Nepieciešama arī sistēmiska makro līmeņa uzraudzība un atbilstoši instrumenti, kas mazinātu finanšu cikla svārstības un palielinātu banku spēju izturēt satricinājumus.
2010. gadā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, kas nosaka starptautiskus banku uzraudzības standartus, rosināja ieviest CCyB instrumentu.
Lai iedzīvinātu šo konceptu Eiropas Savienības (ES) finanšu sektora uzraudzībā, 2013. gadā ES kapitāla direktīvā [1] papildu daudziem citiem jauninājumiem tika ieviests CCyB instruments. Tika noteikts, ka ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm [2] reizi ceturksnī jāvērtē, vai un cik liela CCyB prasība katrā dalībvalstī nepieciešama. Lemjot par CCyB prasību, jāņem vērā gan noteikti obligātie rādītāji (piemēram, kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences), gan papildu rādītāji, gan kvalitatīvā ekspertu analīze.
Uzkrājot pieredzi, attīstās cits skatījums uz CCyB pielietojumu – pozitīva neitrāla CCyB pieeja
Ar laiku tapa skaidrs, ka kredītu un IKP attiecības novirze tomēr pietiekami labi nesignalizē par cikliskā riska pakāpi un ir diezgan sarežģīti noteikt īsto brīdi, kad tieši sākas pārmērīga cikliska riska uzkrāšanās. Jāņem arī vērā, ka saskaņā ar ES kapitāla direktīvu, CCyB prasībai ir garš spēkā stāšanās laiks (12 mēneši pēc tās izziņošanas [3]).
Gaidot skaidrus signālus par cikliskā sistēmiskā riska pieaugumu un savlaicīgi neceļot CCyB prasību, var izrādīties, ka, krīzei iestājoties, nav uzbūvētas pietiekamas kapitāla rezerves. Turklāt negaidītas krīzes var iestāties arī neatkarīgi no finanšu cikla fāzes (piemēram, tādu negaidītu šoku kā pandēmija, ģeopolitiskie, dabas un tehnoloģiskie satricinājumi dēļ).
Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kura sāka īstenot proaktīvāku pieeju, tas ir, pozitīvu neitrālu CCyB politiku. Drīz tai sekoja Lietuva, Īrija un citas valstis [4].
Saskaņā ar šo pieeju, ja apstākļi to pieļauj (banku bilances ir pietiekami stipras, to kapitalizācija un pelnītspējas izredzes ir labas, un nav kreditēšanu ierobežojošs faktors, kā arī netiek prognozēts, ka saskaņā ar tautsaimniecības attīstības pamata prognozi bankām varētu rasties nozīmīgi zaudējumi), CCyB normu ir iespējams noteikt un uzturēt augstāku par nulli arī tad, ja cikliskais risks vēl nepieaug. Savukārt finanšu krīzes laikā, kā arī atlabšanas periodā pēc finanšu krīzes CCyB norma var tikt samazināta līdz pat nullei (sk. 1. attēlu).
Pandēmijas pieredze mudinājusi arvien vairāk valstu aktīvāk piemērot CCyB prasību
Pandēmijas laikā izgaismojās, cik svarīgas ir papildu kapitāla rezerves, kuras var izmantot finanšu krīzes laikā. Tās valstis, kurās jau bija spēkā esošas CCyB prasības, pandēmijas krīzē tās strauji samazināja līdz nullei vai citam būtiski zemākam līmenim, bet tām, kurās nebija uzbūvētas papildu kapitāla rezerves, nācās iztikt ar mikrouzraudzības prasību ārkārtas atvieglošanu [5].
Pieaugošs skaits valstu izvēlas aktīvāku papildu kapitāla rezervju būvēšanu. Pozitīva neitrāla CCyB politika tiek īstenota Lietuvā, Igaunija, Zviedrijā, Čehijā, Nīderlandē, Īrijā, Kiprā. Ārpus Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) - arī Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Honkongā (no nākamā gada). Proaktīvu agrīnu celšanu ciklā īsteno arī Dānija, Norvēģija, Islande. Lai gan pašreizējie makrofinansiālie apstākļi ir sarežģīti un cikliskais sistēmiskais risks nepieaug, vairākas valstis turpina palielināt noturību ar papildu kapitāla rezervju prasībām. Augstāka par nulli CCyB prasība ir noteikta lielākajā daļā EEZ valstu (sk. 2. attēlu).
Starptautiskais atbalsts pozitīvai neitrālai CCyB politikai
Starptautiskās iestādes pauž atbalstu aktīvākai papildu kapitāla rezervju izveidei, tajā skaitā pozitīvai neitrālai CCyB politikai.
2022. gada oktobrī Bāzeles Banku uzraudzības komiteja publicēja pozīciju [6], ka, pārskatot gūto pieredzi ar CCyB izmantošanu, tā atbalsta proaktīvāku CCyB izmantošanu: “Pēdējos gados vairākas valstis ir mainījušas pieeju attiecībā uz CCyB noteikšanu, paredzot kā pamatu jau laicīgi noteikt šo normu pozitīvu, kas pēc Bāzeles Banku uzraudzības komitejas viedokļa ir uzskatāms par piemērotu vispārēju elastību kopējā Bāzeles III ietvarā. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja atbalsta un saskata ieguvumus atbildīgo iestāžu spējai brīvprātīgi noteikt pozitīvu ciklā-neitrālu CCyB normu.”
Pārskatot gūto pieredzi ar makrouzraudzības instrumentu pielietošanu, arī Eiropas Centrālā banka secinājusi: “Veidojot kapitāla rezerves normālos laikos, ar zemām izmaksām notiek apdrošināšanās pret sistēmiskiem riskiem, kas ir sarežģīti novērtējami, bet var izmaksāt ļoti dārgi, kad tie īstenojas.” [4]. “Eiropas Centrālā banka atbalsta papildu makrouzraudzības telpas izveidi ar lielāku apjomu atbrīvojamu kapitāla rezervju, kas, cita starpā, nodrošināma gan ar pozitīvu neitrālu CCyB normu, gan proaktīvāku CCyB normas pielietošanu praksē” [7].
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieskatā “nepieciešams palielināt atbrīvojamā makrouzraudzības kapitāla rezervju apjomu, kas sasniedzams ne tikai ar ātrāku un aktīvāku CCyB pielietošanu, bet arī atbildīgo iestāžu iespēju ieviest pozitīvu neitrālu CCyB normu” [8].
Arī Starptautiskā Valūtas fonda pētnieki secinājuši, ka “ar šo pieeju varētu risināt arī laika nobīdi, kas kavē noturības veidošanu un ciklisko sistēmisko risku novērtēšanai raksturīgo nenoteiktību” [9].
Kopsavilkums
Palielinot CCyB prasību agrāk finanšu ciklā, ir lielāka iespēja nostiprināt banku noturību. Finanšu krīzes laikā pieejamās kapitāla rezerves palielina banku spēju absorbēt zaudējumus un turpināt sniegt finanšu pakalpojumus. Kapitāla prasību palielināšana laikā, kad bankām ir laba peļņa un brīvprātīgās kapitāla rezerves, būtiski mazina iespējamos negatīvos blakusefektus, kas saistīti ar kapitāla prasību palielināšanu, un izmaksā daudz mazāk, salīdzinot ar cenu, ko var nākties maksāt, riskiem īstenojoties.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES ( 2013. gada 26. jūnijs ) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013L0036
[2] Latvijā tā ir Latvijas Banka (līdz 2023. gadam tā bija Finanšu un kapitāla tirgus komisija). Papildu informācija par CCyB – Latvijas Bankas tīmekļvietnē
[3] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.⁵ panta piekto daļu, Latvijas Banka ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku termiņu nekā 12 mēneši no prasības izziņošanas dienas
[4] A positive neutral rate for the countercyclical capital buffer – state of play in the banking union (europa.eu)
[5] Our response to the coronavirus pandemic (europa.eu)
[7] ECB response to the call for advice of the European Commission on the macroprudential review (europa.eu)
[8] Review of the EU Macroprudential Framework for the Banking Sector - Response to the call for advice (europa.eu)
[9] Calibrating Macroprudential Policies in Europe Amid Rising Housing Market Vulnerability (imf.org)
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa