X
Meklēt
Meklēt
Print PDF
18.06.2024.

Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Ilustratīvs attēls students
Latvijas Banka studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa mērķis ir veicināt Latvijas un eirozonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus. 

Šogad konkursā iesniegti 33 darbi no 6 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, un Viļņas universitātes Biznesa skolas).

18. jūnijā svinīgā ceremonijā tika apbalvoti Latvijas Bankas 22. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

  • 🥇vienam pirmās vietas ieguvējam – 1500 eiro;
  • 🥈diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 eiro katram darbam;
  • 🥉trim trešās vietas ieguvējiem – 1000 eiro katram darbam.

🔗Ekonomistes Ievas Opmanes prezentācija par konkursu 

    • 🥇1. vieta

      Igors Tatarinovs, Reinis Fals (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Filipsa līkne eirozonā: inflācijas un izlaides starpības prognozēšana, izmantojot izskaidrojamus neironu tīklus 

      Šajā darbā aplūkota "puslodes" neironu tīklu (Hemisphere Neural Networks) izmantošana eirozonas inflācijas un izlaides starpības prognozēšanā Filipsa līknes makroekonomiskā modeļa ietvaros. Šīs metodes izmantošana ir problemātiska, ņemot vērā šā reģiona datu struktūras sarežģītību. Lai prognozētu izlaides starpību un inflācijas komponentus, pētījumā izmanto progresīvu datu priekšapstrādi, mašīnmācīšanās metodes un optimizācijas algoritmus, kā arī mērogo "puslodes" neironu tīklus, paplašinot izpēti ar salīdzinājumu ar tradicionālajiem modeļiem.
      "Puslodes" neironu tīklu modelis ir inovatīva metode, kuru ASV pētījumā 2022. gadā pirmais ieviesa F. G. Kulombs (P. G. Coulombe). Šajā darbā metode pielāgota eirozonai.
      Autori parāda, ka visiem testētajiem "puslodes" neironu tīkla modeļiem ir augstāka inflācijas prognozēšanas precizitāte nekā etalona lineārās regresijas un viendimensijas ARIMA modeļiem un tie palīdz interpretēt rezultātus. Izlaides starpības prognozēšanas rezultāti apliecināja modeļu spēju izsekot vispārējām tautsaimniecības tendencēm. 

      🥈2. vieta

      Luīze Mestere, Anastasija Sergeļa (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Klimata risku vadība: Āfrikas klimata šoku pārrobežu ietekmes uz Eiropas Savienību novērtēšana ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību. Rīgas Ekonomikas augstskola

      Autores aplēš Āfrikas klimata šoku ietekmi uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, pētot tirdzniecības pārmaiņas dažādu produktu kategorijās. Dabas katastrofas kalpo kā eksperimentālais mainīgais (treatment variable), un dati atbilst stāvoklim 1988. gadā. Būtiski plūdi, sausums un vētras tiek novērotas arvien biežāk. Autores izmanto starpību salīdzināšanas (difference-in-difference) pieeju un ietver sešas nobīdes. Runājot par konkrētām ES ārējā importa grupām, katastrofas būtiski negatīvi ietekmē pārtikas produktu, kā arī akmens un stikla izstrādājumu importu, bet tirdzniecības partnera atrašanās vietai ir lielāka ietekme nekā tirgotajai konkrētajai produktu kategorijai. Dienvideiropas valstis ir visvairāk atkarīgas no tirdzniecības ar Āfriku. Eiropas Savienība ir lielākais Āfrikas tirdzniecības partneris.

      🥈2. vieta 

      Abigeila Keirāne, Jekaterina Šagejeva (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      Latvijas darba tirgus zem mikroskopa: minimālās algas ietekme uz ienākumu atšķirībām dažādās profesijās

      Autores analizē minimālās algas pieauguma ietekmi uz darba samaksas atšķirībām dažādās profesijās Latvijā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta 2020.–2023. gada datus un piemērojot starpību salīdzināšanas metodoloģiju. Konstatējumi liecina, ka 2021. gada minimālās algas pieaugums nedaudz palielināja darba samaksu zemāk atalgotās profesijās, savukārt 2023. gada pieaugums nodrošināja būtiskāku pozitīvu ietekmi uz darba samaksas atšķirību samazināšanu, neradot negatīvu ietekmi uz nodarbinātību. Pētījumā aplūkota minimālās algas nozīme ēnu ekonomikas novēršanā. Autores secina, ka progresīva darba samaksas politika ir dzīvotspējīgs rīks ienākumu nevienlīdzības samazināšanā un uzsver plašāku ekonomisko un sociālo reformu nepieciešamību. 

      🥉3. vieta 

      Polīna Karaseva, Ilze Katrīna Lumpova (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      Ķīnas svītrošana no ES vienādojuma: importa aizstāšana Covid-19 pandēmijas laikā 
      Izmantojot radošu pieeju, lai pētītu Eiropas Savienības spēju dažādot importa avotus un pārorientēties no Ķīnas importa Covid-19 pandēmijas laikā, autores pēta ES dalībvalstu spēju atteikties no Ķīnas importa potenciālas riska mazināšanas politikas gadījumā. Autores izstrādā aizstāšanas indeksu, kas kalpo kā valsts ievainojamības noteikšanas rādītājs riska mazināšanas gadījumā. Autores konstatē, ka ES palielināja importu no alternatīviem partneriem, kad Ķīna pandēmijas dēļ slēdza darbvietas. Importa aizstāšanas efekts bija spēcīgāks ES dalībvalstīs, kuras iepriekš paļāvās uz Ķīnas homogēnajām precēm un kapitālprecēm, savukārt heterogēnās preces un galapatēriņa produktus bija grūtāk aizstāt. Autores secina, ka daudzām ES dalībvalstīm būs grūti atteikties no Ķīnas importa riska mazināšanas gadījumā. Tikai divas valstis tiek klasificētas kā zema riska valstis, balstoties uz preču diferencēšanu, bet trīs valstis – kā zema riska valstis, balstoties uz preču galapatēriņu. Autores argumentē, ka viņu darba rezultāti veicina diskursu par ES riskiem, kuri ir saistīti ar pārāk lielu paļaušanos uz vienu ārējo piegādātāju. Tie liecina, ka dažādošana patiešām var šādus riskus mazināt, taču tā var būt problemātiska dažās produktu kategorijās. 

      🥉3. vieta 

      Ieva Vitaitīte (Ieva Vitaitytė; Viļņas Universitātes Uzņēmējdarbības augstskola)
      Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū veikto ieguldījumu ienesīgumu ietekmējošu rādītāju noteikšana 
      Autores mērķis ir noteikt faktorus, kuri ietekmē ieguldījumu komerciālā nekustamā īpašuma ienesīgumu Baltijas valstīs. Autore aplūko faktorus, kas pasaules mērogā būtiski ietekmējuši komerciālo nekustamo īpašumu ienesīgumu, un piedāvā Baltijas tirgus ienesīguma modeļus. Autore konstatē, ka mazumtirdzniecības segmenta ienesīgumu galvenokārt noteica IKP, bezdarbs, Covid-19 pandēmija un ieguldījumu apjomi. Mazumtirdzniecības modelim ir pozitīvs nemainīgs parametrs, kas, pārējiem nosacījumiem esot nemainīgiem, liecina par paaugstinātu ieguldījumu risku. Ņemot to vērā, autore iesaka nodalīt tradicionālo mazumtirdzniecību no daudzfunkcionāliem projektiem. Autore konstatē arī to, ka rūpniecības segmenta ienesīgumu ietekmē inflācija, ĀTI, IKP, noma, ieguldījumu apjomi un sertificēti krājumi. Turklāt autore secina, ka nekustamā īpašuma ilgtspēja pievieno pārdošanas prēmiju biroju segmentā un rūpniecības segmentā. Balstoties uz īstermiņa modelēšanu un pieejamajām prognozēm, autore arī secina, ka ir gaidāms Baltijas biroju segmenta un rūpniecības segmenta ienesīguma sarukums, savukārt mazumtirdzniecības ienesīgumam vajadzētu palielināties.

      🥉3. vieta 

      Olivers Strastins (Oliver Strastin), Rasmuss Strastins (Rasmus Strastin) (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ietekme uz uzņēmumu ekonomisko sniegumu 
      Autori savā pētījumā analizē to, kā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) 3. posma ieviešana ietekmē ES apstrādes rūpniecības uzņēmumu īstermiņa ekonomisko sniegumu. Darbs ir ļoti spēcīgs gan datu, gan metodoloģijas ziņā. Tajā apvienotas divas datu kopas: Eiropas Savienības darījumu žurnāls un ORBIS uzņēmumu finanšu pārskati, kā arī izmantotas tieksmes vērtējuma saskaņošanas un starpību salīdzināšanas metodoloģijas. Secinājumi neatklāj būtisku ES ETS 3. posma ietekmi uz aplūkoto uzņēmumu ekonomiskā snieguma rādītājiem. Tas liecina, ka šie uzņēmumi spēja efektīvi pielāgoties tiesiskajam regulējumam un tas neizraisīja to ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Vienlaikus ierobežotu datu dēļ nav iespējams pilnībā noteikt, vai tas attiecas uz visu veidu uzņēmumiem. Kopumā šis pētījums bagātina literatūru par emisiju maksimālās robežvērtības un tirdzniecības sistēmu efektivitāti un ekonomiskajām sekām un norāda uz vides jomas regulējuma potenciālu politikas mērķu sasniegšanai bez negatīvas ietekmes uz uzņēmumu sniegumu.

      🏅Atzinības raksts

      Markuss Baltais, Evita Sondore (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      Reālās pasaules aktīvu žetonizācijas ekonomiskās ietekmes potenciāls 
      Šā pētījuma autori pievēršas reālās pasaules aktīvu (RPA) žetonizācijas bruto ieguvumu kvantificēšanai. RPA žetonizācija var būtiski mainīt tirdzniecību, glabāšanu un norēķinus, padarot esošos tirgus efektīvākus. Šī ir jauna pētniecības joma – autori apzinās to, ka nav nekādas izmantojamas metodoloģijas, tāpēc tā ir izstrādāta pilnīgi no jauna. Lēstais potenciālais ekonomiskais guvums no RPA žetonizācijas, kas nodrošinātu efektivitātes palielināšanu, visā pasaulē ir aptuveni 2.4 trlj. ASV dolāru gadā. Lielākos guvumus gan proporcionālā, gan absolūtā ziņā sniedz ārvalstu valūtas kurss. To nosaka esošā neefektivitāte, aktīvu kategorijas lielums un augsts apgrozījums. Ja žetonizāciju samazina līdz pašreizējām trajektorijām, reālie gada bruto guvumi no RPA žetonizācijas būtu no 31 mljrd. ASV dolāru līdz 130 mljrd. ASV dolāru līdz 2030. gadam. Šā pētījuma autori pievēršas tikai bruto guvumiem. Tomēr jāuzsver, ka vispirms jāveic visaptverošs saistīto risku izvērtējums un tikai pēc tam var sniegt politikas ieteikumus un izteikt aicinājumus veicināt RPA žetonizācijas ieviešanu.

      🏅Atzinības raksts

      Ilze Verpakovska (Latvijas Universitāte) 
      Ilgtermiņa bezdarba risku ietekmējošie faktori Latgales reģionā 
      Autore pēta ilgtermiņa bezdarba jautājumu, pievēršoties Latgales reģionam un apzinot faktorus, kas veicina augsto bezdarbu šajā reģionā. Autore konstatē, ka ilgtermiņa bezdarba risks Latgales reģionā ir augstāks bezdarbniekiem vīriešiem, kuri nav precējušies vai kuriem nav kopdzīves partnera, kuri ir nelatvieši, kuriem ir zems vai vidējs izglītības līmenis, kuri ietilpst vecuma grupā 50–64 un iepriekšējā darbavietā veikuši vienkāršu darbu. Tiek secināts, ka šie faktori ietekmē ilgtermiņa bezdarba risku ne tikai Latgalē, bet arī citos reģionos. Turklāt autore konstatē, ka tikai Rīgā un Pierīgas reģionā statistiski ir daudz zemāks ilgtermiņa bezdarba risks nekā Latgales reģionā. Tomēr kopējā bezdarba risks visos pārējos reģionos ir daudz zemāks nekā Latgales reģionā. 

      🏅Atzinības raksts

      Matīss Jānis Rekerts, Sirle Sārevēli (Sirle Saareväli) (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      Privātā kapitāla aktivitāte Baltijā: ietekme uz portfeļa uzņēmumu finanšu rādītājiem 
       
      Pētījumā izskatīta privātā kapitāla ieguldījumu ietekme uz uzņēmumu finanšu rādītājiem. Lai gan dati iegūti no dažādiem avotiem, tie bija nedaudz ierobežoti. Privātā kapitāla iesaiste rada pastiprinātu kopējo aktīvu palielināšanos triju gadu laikā pēc ieguldījumu veikšanas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, tomēr tā rada mazāku īstermiņa pelnītspēju. Lielāki privātā kapitāla ieguldījumi var izraisīt lielāku īstermiņa pelnītspējas samazināšanos. Tūlīt pēc ieguldījuma veikšanas privātā kapitāla uzņēmumi, šķiet, pievēršas aktīvu iegūšanai un talantīgu darbinieku piesaistei, lai nodrošinātu ilgtermiņa veiksmi, bieži izmantojot uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu. Autori negūst pierādījumus tam, ka privātā kapitāla pārņemšana izraisa darbinieku atlaišanu un palielina bezdarbu. 

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2024. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2024. gada konkursu (turpmāk – konkurss).

      2. Konkursā var piedalīties:
      2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);
      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eirosistēmas centrālo banku 
      darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eirosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eirosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu. 

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz bakalaura darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā. Ja konkursa darba radīšanā izmantots mākslīgais intelekts, darbā jānorāda, kādiem uzdevumiem un kā tas darīts.

      5. Konkursa darbā jāapskata aktuāla ar Baltijas un eirozonas tautsaimniecību saistīta tēma. 

      6. Konkursa darbs jāiesniedz Latvijas Bankai no 2024. gada 13. maija līdz 2024. gada 31. maijam tiešsaistē tīmekļvietnē www.makroekonomika.lv. 

      7. Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde, nerezidentiem arī dzimšanas datums), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. 

      8. Pēc 2024. gada 31. maija Latvijas Bankā saņemtie konkursa darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (turpmāk – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu. 

      11. Komisijai ir tiesības nevērtēt konkursam iesniegto darbu, ja tajā netiek apskatīti ar Baltijas un eirozonas tautsaimniecību saistīti jautājumi. 

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2024. gada 14. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās, 3 (trīs) trešās vietas un 3 (trīs) veicināšanas prēmijas ieguvējus.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):
      13.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 1500 eiro;
      13.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 eiro katram darbam;
      13.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 1000 eiro katram darbam;
      13.4. trim veicināšanas prēmiju ieguvējiem – 350 eiro katram darbam.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt vai samazināt to skaitu.

      15. Ja godalgotajam konkursa darbam ir divi vai vairāk autoru, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Iesniegto un pienācīgi izstrādāto konkursa darbu autoriem kā balva var tikt pasniegta kāda no Latvijas Bankas eiro kolekcijas monētām. Ar balvu pasniegšanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      17. Konkursa rezultāti, t. sk. godalgotie konkursa darbi, tiks publiskoti Latvijas Bankas tīmekļvietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2024. gada 28. jūnijam. Konkursa darbi, kuri netiks godalgoti, pēc konkursa noslēguma netiks saglabāti.

      18. Iesniegto konkursa darbu autoru norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šā konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Latvijas Banka, reģ. Nr. LV90000158236, K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050, e-pasta adrese: datuaizsardziba@bank.lv. Papildinformācija par personas datu apstrādi Latvijas Bankā.

    • Latvijas Bankas organizētajā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2024. gada konkursā var piedalīties ar darbiem par aktuālām Baltijas un eurozonas tautsaimniecību skarošām tēmām, piemēram:


      1. eirozonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      2. dabiskās procentu likmes novērtējums eirozonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai; 
      3. procentu likmju transmisija dažādās eirozonas valstīs; procentu likmju kāpuma ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm;
      4. nestandarta monetārās politikas pasākumu loma monetārās politikas nostiprināšanas fāzē; 
      5. perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      6. Eirosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs: procentu likmju ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību salīdzinājumā ar nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekmi;
      7. inflāciju noteicošie faktori, pieprasījuma un piedāvājuma šoku loma;
      8. Baltijas valstu un eirozonas inflācijas atšķirības: noteicošo faktoru analīze un priekšlikumi politikas veidotājiem;
      8. Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un tās noteicošie faktori;
      9. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      10. Krievijas agresijas un kara Ukrainā ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību;
      11. fiskālā politika Eiropas Savienībā un priekšlikumi pilnveidei; 
      12. valsts parāda dinamika un potenciālā ietekme uz ekonomisko izaugsmi;
      13. enerģētiskās krīzes atbalsta pasākumu vērtējums Eiropas valstīs;
      14. ar klimata pārmaiņām saistīto risku makroekonomiskās un makrofinansiālās ietekmes novērtēšana; 
      15. iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      16. strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      17. Baltijas valstu reālā konverģence ar eirozonu;
      18. kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      19. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      20. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanas efektivitātes novērtējums Baltijas valstīs;
      21. atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      23. dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      24. ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      25. vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai;
      26. finanšu stabilitātes riski Baltijas valstīs un instrumenti to ierobežošanai;
      27. FinTech, InsurTech un citu tehnoloģiju attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs;
      28. banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā; citu Baltijas valstu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums;
      29. centrālo banku digitālo valūtu potenciālā ietekme uz Latvijas un globālo tautsaimniecību nākotnē;
      30. zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā;
      31. Z paaudzes finanšu paradumi. Vai jaunieši Latvijā ir gatavi atteikties no skaidrās naudas lietošanas un ko viņi gaida no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem?;
      32. banku sistēmas struktūra Baltijā un tās ietekme uz maksājumu pakalpojumu un saistīto pakalpojumu attīstību.

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2023. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2024. gada konkursu (turpmāk – konkurss).

      2. Konkursā var piedalīties:
      2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);
      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eurosistēmas centrālo banku 
      darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu. 

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz bakalaura darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā. Ja konkursa darba radīšanā izmantots mākslīgais intelekts, darbā jānorāda, kādiem uzdevumiem un kā tas darīts.

      5.    Konkursa darbā jāapskata aktuāla ar Baltijas un eurozonas tautsaimniecību saistīta tēma. 

      6. Konkursa darbs jāiesniedz Latvijas Bankai no 2024. gada 13. maija līdz 2024. gada 31. maijam tiešsaistē tīmekļvietnē www.makroekonomika.lv. 

      7. Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde, nerezidentiem arī dzimšanas datums), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. 

      8. Pēc 2024. gada 31. maija Latvijas Bankā saņemtie konkursa darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (turpmāk – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu. 

      11. Komisijai ir tiesības nevērtēt konkursam iesniegto darbu, ja tajā netiek apskatīti ar Baltijas un eurozonas tautsaimniecību saistīti jautājumi. 

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2024. gada 14. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās, 3 (trīs) trešās vietas un 3 (trīs) veicināšanas prēmijas ieguvējus.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):
      13.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 1500 euro;
      13.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 euro katram darbam;
      13.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 1000 euro katram darbam;
      13.4. trim veicināšanas prēmiju ieguvējiem – 350 euro katram darbam.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt vai samazināt to skaitu.

      15. Ja godalgotajam konkursa darbam ir divi vai vairāk autoru, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Iesniegto un pienācīgi izstrādāto konkursa darbu autoriem kā balva var tikt pasniegta kāda no Latvijas Bankas euro kolekcijas monētām. Ar balvu pasniegšanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      17. Konkursa rezultāti, t. sk. godalgotie konkursa darbi, tiks publiskoti Latvijas Bankas tīmekļvietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2024. gada 28. jūnijam. Konkursa darbi, kuri netiks godalgoti, pēc konkursa noslēguma netiks saglabāti.

      18. Iesniegto konkursa darbu autoru norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šā konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Latvijas Banka, reģ. Nr. LV90000158236, K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050, e-pasta adrese: datuaizsardziba@bank.lv. Papildinformācija par personas datu apstrādi Latvijas Bankā.
       

    • Latvijas Bankas organizētajā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2023. gada konkursā var piedalīties ar darbiem par aktuālām Baltijas un eurozonas tautsaimniecību skarošām tēmām, piemēram:


      1. eurozonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      2. dabiskās procentu likmes novērtējums eurozonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai; 
      3. procentu likmju transmisija dažādās eurozonas valstīs; procentu likmju kāpuma ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm;
      4. nestandarta monetārās politikas pasākumu loma monetārās politikas nostiprināšanas fāzē; 
      5. perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      6. Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs: procentu likmju ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību salīdzinājumā ar nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekmi;
      7. inflāciju noteicošie faktori, pieprasījuma un piedāvājuma šoku loma;
      8. Baltijas valstu un eurozonas inflācijas atšķirības: noteicošo faktoru analīze un priekšlikumi politikas veidotājiem;
      8. Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un tās noteicošie faktori;
      9. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      10. Krievijas agresijas un kara Ukrainā ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību;
      11. fiskālā politika Eiropas Savienībā un priekšlikumi pilnveidei; 
      12. valsts parāda dinamika un potenciālā ietekme uz ekonomisko izaugsmi;
      13. enerģētiskās krīzes atbalsta pasākumu vērtējums Eiropas valstīs;
      14. ar klimata pārmaiņām saistīto risku makroekonomiskās un makrofinansiālās ietekmes novērtēšana; 
      15. iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      16. strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      17. Baltijas valstu reālā konverģence ar eurozonu;
      18. kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      19. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      20. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanas efektivitātes novērtējums Baltijas valstīs;
      21. atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      23. dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      24. ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      25. vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai;
      26. finanšu stabilitātes riski Baltijas valstīs un instrumenti to ierobežošanai;
      27. FinTech, InsurTech un citu tehnoloģiju attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs;
      28. banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā; citu Baltijas valstu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums;
      29. centrālo banku digitālo valūtu potenciālā ietekme uz Latvijas un globālo tautsaimniecību nākotnē;
      30. zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā;
      31. Z paaudzes finanšu paradumi. Vai jaunieši Latvijā ir gatavi atteikties no skaidrās naudas lietošanas un ko viņi gaida no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem?;
      32. banku sistēmas struktūra Baltijā un tās ietekme uz maksājumu pakalpojumu un saistīto pakalpojumu attīstību.
       

    • 🥇1. vieta

      Lote Vahelāna (Lotte Vahelaan) un Linda Terēze Maka (Linda-Terese Makk) (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Unleashing the Potential of Estonian Firms: An Empirical Analysis of the Impact of ERDF Grants ("Igaunijas uzņēmumu izaugsmes potenciāla realizēšana: ERAF dotāciju radītās ietekmes empīriskā analīze")

      Darba saturs

      Autores pēta, kā tas, ka Igaunijas uzņēmumi saņēmuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) dotācijas, ietekmējis to sniegumu laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Darbā izmantota Igaunijas Uzņēmumu elektroniskā reģistra un Valsts apvienoto pakalpojumu centra uzņēmuma līmeņa datu kopa. Autores secina, ka ERAF dotāciju saņemšana ļoti pozitīvi ietekmējusi ieņēmumus, nodarbinātību un darba samaksu, bet ne darba ražīgumu. Autores uzsver, ka sākotnēji dotāciju piešķiršana pozitīvi ietekmējusi jaunākus uzņēmumus un uzņēmumus ar zemākiem ienākumiem. Rezultāti kopumā parāda, ka ERAF dotāciju saņemšanai ir neatsverama nozīme jaunu darbinieku piesaistīšanā un finanšu resursu nodrošināšanā, īpaši jaunāku uzņēmumu gadījumā. 

       

      🥈2. vieta

      Annemarija Apine (Bokoni Universitāte Milānā)

      Industry Flexibility and Gender Pay Gap: Empirical Evidence from Italy ("Nozares elastība un dzimumu darba samaksas atšķirības: Itālijas empīriskie dati")

      Darba saturs

      Darbā aplūko hipotēzi, ka nozares (ne)elastība ir bijusi būtisks dzimumu darba samaksas atšķirības noteicošais faktors Itālijā, kur, kā tika norādīts, 2009. gadā tikai 46 % itāļu sieviešu darbspējīgā vecumā bija aktīvas darba tirgū un nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu īpatsvars aptuveni piecas reizes pārsniedza nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu īpatsvaru. Autore apvieno ienākumu datus, kas iegūti no sociālās apdrošināšanas iemaksu (LoSaI) datu kopas un Itālijas Darbaspēka apsekojuma. Autore secina, ka galvenie darba samaksas atšķirības noteicošie faktori Itālijas darba tirgū ir nostrādāto stundu un ienākumu attiecības līknes lielais izliekums apvienojumā ar sievietēm raksturīgo tendenci strādāt īsāku darba laiku. Šķiet, ka citas nozares elastībai raksturīgās iezīmes, piemēram, darbs sestdienās vai iespēja strādāt no mājām, būtiski neietekmē dzimumu darba samaksas atšķirības. 

      Miķelis Jānis Benužs un Ahmads Jahids Saki (Ahmad Jahid Sakhi) (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Walking the Talk: Do socially responsible funds invest in companies that sanctioned Russia? ("Sacīts – darīts. Vai sociāli atbildīgi fondi iegulda uzņēmumos, kuri vērsuši sankcijas pret Krieviju?")

      Darba saturs

      Darbā izmanto pilnīgi jaunu datu kopu, kas ļauj noteikt, kā uzņēmumi, kas darbojas Krievijā, reaģēja uz šīs valsts iebrukumu Ukrainā. Autori cenšas noskaidrot, kā aktīvi pārvaldīti fondi mainījuši savas līdzdalības daļas apmēru šādu uzņēmumu akciju kapitālā. Secināts, ka uzņēmumi, kuri izvēlējās pārtraukt uzņēmējdarbību Krievijā, lielākoties jutušies finansiāli stabilāki un to sniegums bijis labāks. Analizējot uzņēmumus, kuri izvēlējās turpināt darbību Krievijā, autori parāda, ka tie fondi, kuriem ir augsts sociālās atbildības līmenis, samazināja savas līdzdalības daļas apmēru šādu uzņēmumu akciju kapitālā daudz būtiskāk, nekā tie fondi, kuriem ir zems sociālās atbildības līmenis. Tāpat arī redzams, ka institucionālo ieguldītāju lēmumi lielākoties tika pieņemti, balstoties uz agrāko darbību, nevis reaģējot uz karu. Tāpēc autori uzsver, cik svarīgi ir efektīvi informēt ieguldītājus par sociāli atbildīgu rīcību, ņemot vērā, ka šādas rīcības guvumus nedrīkst tūlīt atspoguļot finanšu datos. 

       

      🥉3. vieta

      Emīls Žubulis un Armands Strods (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      In(efficiency) lasting over a decade: A case of 2010 Micro Enterprise Tax Regime in Latvia ("Ne(efektivitāte) vairāk nekā 10 gadu garumā: 2010. gadā Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļa režīms")

      Darba saturs

      Darbā aplūko 2010. gadā Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļa režīma reformas efektivitāti, izmantojot sintētiskās kontroles metodi (SKM), t. i., izveidojot "sintētisku" Latviju un salīdzinot reālās un "sintētiskās" Latvijas ekonomiskos rādītājus. Autori secina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmam pirmajos gados pēc tā ieviešanas bijusi pozitīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi un jaunu uzņēmumu veidošanas procesu, taču kopš tā laika tā ir samazinājusies. Ar dokumentu palīdzību autori pierāda, ka ietekme uz Latvijas publiskajām finansēm bijusi negatīva. 

      Anna Ščemeļeva un Irina Nagornova (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      The Effect of Inflation on Companies’ Performance: Firm-Level Evidence from the CEE Region ("Inflācijas ietekme uz uzņēmumu sniegumu: CAE reģiona uzņēmumu līmeņa dati")

      Darba saturs

      Darbā aplūko sakarību starp inflāciju un uzņēmumu finanšu rādītājiem Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā (CAE reģionā) laikposmā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Autores aplūko dažādus uzņēmumu finanšu rādītājus un kopējās inflācijas ietekmi uz dažādiem uzņēmumu pelnītspējas un likviditātes rādītājiem, ietverot sīkāku inflācijas dalījumu gaidāmajos un negaidītajos komponentos, kā arī pieprasījuma un izmaksu kāpuma radītajā inflācijā. Autores konstatē pozitīvu, būtisku un stabilu inflācijas ietekmi uz uzņēmumu pelnītspēju un likviditāti. Šī ietekme mēdz būt lielāka attiecībā uz inflācijas prognozēto daļu, taču tās apmērs ir mazāks attiecībā uz negaidīto inflācijas šoku. Autores secina, ka šo ietekmi galvenokārt nosaka pieprasījuma izraisītais inflācijas spiediens, savukārt izmaksu kāpuma izraisītajam inflācijas spiedienam ir negatīva vai nenozīmīga ietekme uz uzņēmumu pelnītspēju. 

      Leonards Norvels un Ādams Taranda (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Factoring and SME financing in Latvia: Firm-level evidence on profitability ("Faktorings un MVU finansēšana Latvijā: to ietekme uz uzņēmumu pelnītspēju, kuru apliecina uzņēmuma līmeņa dati")

      Darba saturs

      Darbā analizēta faktoringa ietekme uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pelnītspēju. Mazie uzņēmumi saskaras ar grūtībām, cenšoties atgūt debitoru parādus, tikt galā ar sliktajiem parādniekiem un stingrākiem banku kreditēšanas nosacījumiem, tāpēc faktorings var būt reāla iespēja uzņēmumam pārdot savus debitoru parādus. Rezultāti liecina, ka faktoringa izmantošana ir negatīvi saistīta ar pelnītspēju, bet tā strauji palielina aktīvu bāzi, lai nodrošinātu pārdošanas apjoma pieaugumu. Šie secinājumi norāda uz to, ka faktorings ir vairāk izaugsmes, nevis pelnītspējas produkts. Autori veica arī uzņēmumu plaša mēroga aptauju, kas apstiprina rezultātus, jo tiek sagaidīts, ka faktorings ilgtermiņā uzlabos pelnītspēju un veidos attiecības ar finanšu institūcijām, lai saņemtu citu veidu kredītus. 

       

      🪙Veicināšanas balva

      Guntars Ūpis (Roterdamas Erasma Universitāte)

      Inflation and saving: A panel data analysis of the OECD countries ("Inflācija un uzkrājumi: OECD valstu paneļdatu analīze")

      Darbā izmatots dinamisks 26 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu fiksēto efektu paneļdatu modelis laikposmā no 1980. gada līdz 2021. gadam, galvenokārt koncentrējoties uz privātajiem uzkrājumiem un inflāciju, vienlaikus ņemot vērā bieži aplūkotos uzkrājumus noteicošos faktorus, piemēram, ienākumus un to kāpumu, demogrāfisko situāciju, reālo procentu likmi, fiskālo politiku un ārējos faktorus. Lai gan rezultāti neliecina par nozīmīgu inflācijas ietekmi uz uzkrājumiem, tālākai izpētei varētu būt būtiski ņemt vērā iespējamos laika, valsts un funkcionālās formas aspektus. Tomēr šajā darbā padziļināti izvērtēti dažādi ar inflācijas un uzkrājumu savstarpējo sakarību saistītie teorētiskie aspekti, tādējādi veidojot stabilu pamatu diskusijai par šo aktuālo tēmu. 
       

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2022. gada konkursa godalgoto darbu anotācijas

      1. vieta

      Evelīna Valtere, Diāna Zariņa (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      Zaļmaldināšana: kad runas par klimatu nesaskan ar darbiem

      Darba saturs

      Sabiedrības augošās bažas par vides ilgtspējību liek uzņēmumiem attiecīgi reaģēt, apliecinot savu apņemšanos risināt šos zaļās ekonomikas jautājumus. Tomēr ne visi uzņēmumi patiesi cenšas cīnīties pret klimata pārmaiņām: daži no tiem tikai imitē savus nopietnos nodomus, īstenojot stratēģiju, kuru parasti dēvē par zaļmaldināšanu. Šajā darbā pētīts jautājums par to, vai ieguldītāji var identificēt šos uzņēmumus un attiecīgi tos sodīt. Izmantojot STOXX 600 Europe uzņēmumus, autores konstatējušas, ka to uzņēmumu portfeļi, kuri nodarbojas ar zaļmaldināšanu, nodrošina konsekventi mazāku nestandarta peļņu nekā to uzņēmumu portfeļi, kuri zaļmaldināšanu neveic. Tas liecina, ka ieguldītāji spēj atšķirt zaļmaldinātājus no tiem, kuri tādi nav, un attiecīgi atalgot tos uzņēmumus, kuri godīgi ziņo par savu apņemšanos domāt ekoloģiski.

      2. vieta

      Ieva Vitaitytė (ISM University of Management and Economics)
      Finanšu pratības ietekme uz lēmumu ieguldīt: Lietuvas mājsaimniecību analīze

      Darba saturs

      Darbā pētīta mājsaimniecību finanšu pratības ietekme uz lēmumu ieguldīt savus uzkrājumus un attiecīgā ieguldījumu instrumenta izvēli. Pētījums balstīts uz Lietuvas centrālās bankas mājsaimniecību aptaujas datiem, un tajā dažādi novērtēta gan mājsaimniecību finanšu pratība, gan finanšu pratības ietekme uz lēmumu ieguldīt uzkrājumus. Secināts, ka augstāka finanšu pratība veicina Lietuvas mājsaimniecību ieguldījumus akciju tirgos. Vienlaikus konstatēts, ka būtiska daļa Lietuvas mājsaimniecību uzkrājumus neiegulda un ka finanšu pratība ieguldījumus nekustamajā īpašumā neietekmē.

      2.vieta

      Artis Veldre, Elvis Ancāns (Rīgas Ekonomikas augstskola) Ģimenes uzņēmumi iepretim ne-ģimenes uzņēmumiem – Latvijas gadījums

      Darba saturs

      Pētījumā novērtēti Latvijas ģimenes uzņēmumi un salīdzināti to darbības rādītāji ar to uzņēmumu darbības rādītājiem, kuri nav ģimenes uzņēmumi. Autori pamatā aplūko Latvijas lielos uzņēmumus. Rezultāti liecina, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 30% no visiem uzņēmumiem un tiem ir krietni labāki finanšu rezultāti nekā uzņēmumiem, kuri nav ģimenes uzņēmumi. Tomēr noraidīta hipotēze, ka lielāka ģimenes iesaistīšanās uzņēmuma vadībā nodrošina labāku pelnītspēju. Autori veica intervijas par to, kāda ir ar ģimeni saistītu notikumu ietekme uz uzņēmuma darbības rezultātiem. Pēc autoru domām, labākus ģimenes uzņēmumu darbības rādītājus nosaka atšķirības uzņēmuma vadības atalgojuma un stimulu sistēmā.

      3. vieta 

      Evita Prindule (Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU))
      Piena pārstrādes nozares uzņēmumu saimnieciskās un finansiālās darbības analīze un risku vadības procesu novērtējums

      Darba saturs

      Darbs ir veltīts būtiskai Latvijas tautsaimniecības daļai – piena produktu ražošanas nozarei. Tajā analizēti piena produktu ražošanas uzņēmumu finanšu rādītāji un novērtēts riska vadības process. Secinājumu pamatā ir intervijas ar ekspertiem un patērētāju apsekojums. Autore velta lielu uzmanību piena produktu ražošanas nozares institucionālajiem un juridiskajiem aspektiem un analizē tās ekonomiskos rādītājus, bet turpmākajā darba gaitā rūpīgāk pievēršas divu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu ekonomiskajiem un finanšu rādītājiem. Autores ierosinātie nozares attīstības priekšlikumi ir labvēlīgi nodokļu mehānismi un regulāra finanšu analīze, turklāt autore uzsver nepieciešamību attīstīt e-komerciju un jaunus tehnoloģiskus risinājumus.

      3. vieta

      Ēriks Kristsons, Toms Osis (Rīgas Ekonomikas augstskola) Cik veiksmīgi starptautiski ES uzņēmumi izvairās no nodokļu maksāšanas?

      Darba saturs

      Autori pēta starptautisko uzņēmumu tendenci iesaistīties peļņas novirzīšanā, kas ietver ziņošanu par peļņu zemu nodokļu valstīs. Jautājuma aktualitāti uzsver aplēse, ka šo procesu ietekmē Latvija zaudē aptuveni piektdaļu no uzņēmumu nodokļu ieņēmumiem. Darbā tiek pētīti Eiropas Savienības starptautiskie uzņēmumi laikposmā no 2012. gada līdz 2020. gadam un tiek izmantoti uzņēmumu līmeņa dati no datubāzes Orbis. Autori aprēķina salikto nodokļu mainīgo kā rādītāju stimulam novirzīt peļņu un ar regresiju konstatē ierobežotu elastību, kas liecina par to, ka šādās darbībās iesaistās 75% uzņēmumu, turklāt lielāki uzņēmumi peļņu novirza biežāk. Viņi secina, ka uzņēmumi peļņu visbiežāk novirza euro zonas valstīs, taču kopējais novirzītās peļņas apjoms ilgākā laikposmā ir sarucis.

      3.vieta 

      Darja Golosuja (Latvijas Universitāte) Sociālo mediju ierakstu ietekme uz digitālo aktīvu cenu veidošanos: ekonometriskā analīze

      Darba saturs

      Autore vērtē, vai sociālo mediju nostājai ir statistiski nozīmīga ietekme uz digitālo aktīvu cenām. Autore īpaši analizē neaizstājamos žetonus, kas nodrošina iespēju investēt naudu dažādos digitālos aktīvos – mākslas darbos, mūzikā, spēlēs –, tādējādi ļaujot izveidot vienkāršāku un caurredzamāku patentēšanas sistēmu. Autore lieto algoritmu VADER, kurš spēj izšķirt saīsinājumus un slengu, kas raksturīgi sociālo mediju kultūras telpai. Pētījumā secināts, ka nostāja ļauj paredzēt digitālo aktīvu dienas beigu cenu īstermiņā, bet nav iespējams paredzēt būtiskas cenu pārmaiņas.

      Veicināšanas balva

      Ilona Chaiko, Catalina Popescu (Rīgas Ekonomikas augstskola) EMS monetārā politika un svārstīguma ietekme uz četrām valstīm, kuras nav EMS dalībvalstis

      Darba saturs

      Pētījumā aplūkota dažādu ECB monetārās politikas instrumentu ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem (IKP pieaugumu, valūtas kursu, procentu likmēm, inflāciju un akciju cenām) četrās Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā. Pētījumā izšķir četrus šādus monetārās politikas šokus: perspektīvas norāžu šoks, kvantitatīvās stimulēšanas, mērķa šoks un laika šoks. Rezultāti liecina, ka attiecīgo makroekonomisko mainīgo reakcija mainās atkarībā no politikas šoka gan virziena un apjoma, gan reakcijas laika ziņā.

    • Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 20. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Vairāk: Aktualitātes

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2022. gada konkursā var piedalīties ar darbiem par aktuālām Baltijas un eiro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, piemēram:

      • euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      • dabīgās procentu likmes novērtējums euro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai;
      • negatīvas procentu likmes: to efektivitāte no monetārās politikas skatpunkta;
      • nestandarta monetārās politikas pasākumu blaknes;
      • perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      • Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību;
      • euro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma;
      • Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un tās noteicošie faktori;
      • Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      • Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ekonomiskā ietekme – potenciālās strukturālās pārmaiņas;
      • fiskālā politika Eiropas Savienībā (t.sk. valstu atbalsta pasākumi Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai) un priekšlikumi pilnveidei;
      • valsts parāda dinamika un potenciālā ietekme uz ekonomisko izaugsmi;
      • epidemioloģija pret tautsaimniecību: starpvalstu pieredzes analīze par optimālo ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu un tautsaimniecības izaugsmes samēru;
      • ar klimata pārmaiņām saistīto risku makroekonomiskās un makrofinansiālās ietekmes novērtēšana;
      • iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      • strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      • Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu;
      • kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      • Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums;
      • atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      • darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību;
      • dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      • ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      • vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai;
      • finanšu stabilitātes riski Baltijas valstīs un instrumenti to ierobežošanai;
      • FinTech, InsurTech un citu Tech attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs;
      • banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums Baltijas valstīs;
      • centrālo banku digitālo valūtu potenciālā ietekme uz Latvijas un globālo tautsaimniecību nākotnē;
      • zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2022. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2022. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss)

      2. Konkursā var piedalīties:

      2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);

      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu.

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz bakalaura darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.

      5. Konkursa darbā jāapskata aktuāla ar Baltijas un euro zonas tautsaimniecību saistīta tēma.

      6. Konkursa darbs jāiesniedz Latvijas Bankai no 2022. gada 16. maija līdz 2022. gada 30. maijam, iesniedzot to tiešsaistē interneta vietnē makroekonomika.lv.

      7. Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde, nerezidentiem arī dzimšanas datums), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām.

      8. Pēc 2022. gada 30. maija Latvijas Bankā saņemtie konkursa darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu.

      11. Komisijai ir tiesības nevērtēt konkursam iesniegto darbu, ja tajā netiek apskatīti ar Baltijas un euro zonas tautsaimniecību saistīti jautājumi.

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2022. gada 15. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) Izcilības balvas, 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):

      13.1. vienam Izcilības balvas ieguvējam – 2000 euro;

      13.2. vienam pirmās vietas ieguvējam – 1500 euro;

      13.3. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 euro katram darbam;

      13.4. trim trešās vietas ieguvējiem – 1000 euro katram darbam.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt, samazināt to skaitu vai tās sadalīt un piešķirt veicināšanas prēmijas.

      15. Ja godalgotajam konkursa darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Iesniegto un pienācīgi izstrādāto konkursa darbu autoriem kā balva var tikt pasniegta kāda no Latvijas Bankas euro kolekcijas monētām. Ar balvu pasniegšanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      17. Konkursa rezultāti, t.sk. godalgotie konkursa darbi, tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2022. gada 30. jūnijam. Konkursa darbi, kuri netiks godalgoti, pēc konkursa noslēguma netiks saglabāti.

      18. Iesniegto konkursa darbu autoru norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šā konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Latvijas Banka, reģ. Nr. LV90000158236, K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050, e-pasta adrese: datuaizsardziba@bank.lv. Papildinformācija par personas datu apstrādi Latvijas Bankā pieejama https://www.bank.lv/par-mums/noderigi/personas-datu-apstrade.

    • 1. vieta

      Vadym Ilchuk (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Financing Constraints and Productivity Growth in Central and Eastern Europe: Firm-level Evidence (Finansējuma ierobežojumi un produktivitātes pieaugums Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs: uzņēmumu līmeņa dati)

      Darba saturs

      Darbā aplūkota finanšu frikciju ietekme uz produktivitātes izaugsmi Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā. Izmantoti kopējās faktoru produktivitātes un darba ražīguma modeļi un datubāzes Orbis dati par uzņēmumu gada pārskatiem. Īpaši analizēta globālās finanšu krīzes ietekme. Darba rezultāti liecina, ka finanšu ierobežojumi negatīvi ietekmē nākotnes produktivitātes izaugsmi. Ja palielinās uzņēmuma parāds, produktivitātes pieaugums samazinās, bet veiksmīgajiem uzņēmumiem lielie ieņēmumi ļauj pārorientēties uz iekšējo finansējumu. Autors novērtē, ka Latvija ir starp tām valstīm, kurām ir augstāka produktivitāte minētajā reģionā.

      2. vieta

      Reinis Buneris (Lund University School of Economics and Management)

      Financial Determinants of Carbon dioxide emissions (Oglekļa dioksīda emisijas noteicošie finanšu aspekti)

      Darba saturs

      Darbs veltīts tēmai, kas kļūst arvien nozīmīgāka, proti, mūsu planētas piesārņojumam un neatgriezenisku klimata pārmaiņu riskiem un sekām. Pētījumā izmantotas vairākas ekonometriskās metodes, piemēram, paneļa datu regresijas metode, lai noteiktu emisijas intensitāti noteicošos faktorus, kā arī difference-in-difference novērtēšanas metode, lai pārbaudītu, vai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir efektīva piesārņojuma intensitātes ierobežošanā. Darbā atrasts empīrisks atbalsts vides Kuzņeca līknes hipotēzei, kas saista CO2 emisijas intensitātes līmeni ar valsts ekonomiskās attīstības līmeni apgrieztas U formas līknes veidā. Tas nozīmē, ka attīstības valstīs gaidāma sākotnēji samērā augsta piesārņojuma līmeņa izlīdzināšanās, valstij tālāk attīstoties.

      2. vieta

      Ēriks Kasparenoks un Dana Supe (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      A Subtle Invitation to Bargain: Online Vacancy Data-based Inquiry into the Wage Setting Policies of Latvian Employers (Slēpts aicinājums kaulēties: Latvijas darba devēju algu noteikšanas politikas izpēte, pamatojoties uz tiešsaistes datiem par vakancēm)

      Darba saturs:

      Autori apkopojuši datus no dažādiem sludinājumu portāliem, papildus pievienojot informāciju par uzņēmumiem un pēta "kaulēšanos par algām" (wage negotiations) Latvijas darba tirgū. Autori secina, ka sarunas par algas apjomu ir plašāk izplatītas nozarēs, kurās dažādu darbinieku produktivitāte var atšķirties un kurās vērojams darbinieku trūkums. Sarunas par algām ir mazāk raksturīgas lielajos uzņēmumos, kā arī Latgalē, kur ir augstāks bezdarba līmenis.

      3. vieta

      Diāna Heislere un Lauris Zalva (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      Mayor’s Gender and Resource Allocation: Evidence from Latvia (Pašvaldību vadītāja dzimums un resursu sadalījums: situācija Latvijā)

      Darba saturs

      Pētījumā analizēta pašvaldības vadītāja dzimuma ietekme uz pašvaldības budžeta izdevumu sadalījumu. Pētījums balstās uz Latvijas pašvaldību vēlēšanu rezultātu un datu analīzi 2009.–2019. gadam. Secināts, ka sievietes – pašvaldību vadītājas – proporcionāli vairāk līdzekļu novirza izdevumiem tādās kategorijās kā veselība, vides aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, kā arī sociālā aizsardzība un mazāk – vispārējie izdevumi un ekonomiskā aktivitāte. Vienlaikus autori nav atraduši atšķirību tādās izdevumu kategorijās kā mājokļu apsaimniekošana, izglītība, kultūra un izklaide.

      3. vieta

      Aleksejs Mališevs (Rīgas Tehniskā universitāte)

      Ko mums pasaka procentu likmes termiņstruktūras modeļi par nākotnes perspektīvām: dažādu Eiropas savienības valstu kontekstā

      Darba saturs

      Teorētiskajā daļā autors dod vērtējumu par mūsdienās piemērotākajiem modeļiem valdības obligāciju termiņstruktūras analīzei, kā arī secina, ka procentu likme ir atkarīga no makroekonomiskajiem faktoriem un otrādi. Empīriskajā daļā tiek aprēķināta arī ēnas likme un izteiktas prognozes par procentu likmju nākotnes tendencēm. Autors aprēķina monetārās politikas efektivitāti un paredz nākotnes ekonomisko izaugsmi eiro zonā, kas nozīmē inflācijas palielināšanos un bezdarba samazināšanos. Analīzi gan ietekmē Covid‑19 pandēmijas norise, kas pēdējos mēnešos radījusi pozitīvas gaidas un dod blakusefektu uz monetārās stimulēšanas pasākumu efektivitāti.

      3. vieta

      Kristijonas Kirlys (Vilnius University)

      Uncertainty in the Euro Area and its Macroeconomic Effects (Nenoteiktība eiro zonā un tās makroekonomiskā ietekme)

      Darba saturs

      Autors pēta nenoteiktības ietekmi uz vairākiem svarīgiem eiro zonas makroekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem, piemēram, IKP, ieguldījumiem, patēriņu, produktivitāti un nostrādātajām stundām. Autors izveido vairākus dažādus ekonomiskās nenoteiktības rādītājus un sistemātiski izvērtē to ietekmi. Veiktā analīze parāda, ka, neraugoties uz visām makroekonomisko mainīgo rakstura un reakcijas atšķirībām, kopējā nenoteiktības šoku ietekme ir stipri nelabvēlīga.

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2021. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2021. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss).
      2. Konkursā var piedalīties:
        2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);
        2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).
      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eurosistēmas centrālo banku
        darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu.
      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz bakalaura darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.
      5. Konkursa darbā jāapskata aktuāla ar Baltijas un euro zonas tautsaimniecību saistīta tēma.
      6. Konkursa darbs jāiesniedz Latvijas Bankai no 2021. gada 17. maija līdz 2021. gada 31. maijam, iesniedzot to tiešsaistē interneta vietnē www.makroekonomika.lv.
      7. Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde, nerezidentiem arī dzimšanas datums), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām.
      8. Pēc 2021. gada 31. maija Latvijas Bankā saņemtie konkursa darbi netiks izskatīti.
      9. Konkursa darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.
      10. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu.
      11. Komisijai ir tiesības nevērtēt konkursam iesniegto darbu, ja tajā netiek apskatīti ar Baltijas un euro zonas tautsaimniecību saistīti jautājumi.
      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2021. gada 15. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) Izcilības balvas, 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus.
      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):
        13.1. vienam Izcilības balvas ieguvējam – 2000 euro;
        13.2. vienam pirmās vietas ieguvējam – 1500 euro;
        13.3. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 euro katram;
        13.4. trim trešās vietas ieguvējiem – 1000 euro katram.
      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt vai samazināt to skaitu.
      15. Ja godalgotajam konkursa darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.
      16. Iesniegto un pienācīgi izstrādāto konkursa darbu autoriem kā balva var tikt pasniegta kāda no Latvijas Bankas euro kolekcijas monētām. Ar balvu pasniegšanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.
      17. Konkursa rezultāti, t.sk. godalgotie konkursa darbi, tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2021. gada 30. jūnijam. Konkursa darbi, kuri netiks godalgoti, pēc konkursa noslēguma netiks saglabāti.
      18. Iesniegto konkursa darbu autoru norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šā konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Latvijas Banka, reģ. Nr. LV90000158236, K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050, e-pasta adrese: datuaizsardziba@bank.lv. Papildinformācija par personas datu apstrādi Latvijas Bankā pieejama https://www.bank.lv/par-mums/noderigi/personas-datu-apstrade.

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2021. gada konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas:

      1. euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      2. dabīgās procentu likmes novērtējums euro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai;
      3. negatīvas procentu likmes: to efektivitāte no monetārās politikas skatpunkta;
      4. nestandarta monetārās politikas pasākumu blaknes;
      5. perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      6. Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību;
      7. euro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma;
      8. Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un tās noteicošie faktori;
      9. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      10. Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ekonomiskā ietekme – potenciālās strukturālās pārmaiņas;
      11. fiskālā politika Eiropas Savienībā (t.sk. valstu atbalsta pasākumi Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai) un priekšlikumi pilnveidei;
      12. valsts parāda dinamika un potenciālā ietekme uz ekonomisko izaugsmi;
      13. epidemioloģija pret tautsaimniecību: starpvalstu pieredzes analīze par optimālo ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu un tautsaimniecības izaugsmes samēru;
      14. ar klimata pārmaiņām saistīto risku makroekonomiskās un makrofinansiālās ietekmes novērtēšana;
      15. iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      16. strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      17. Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu;
      18. kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      19. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      20. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums;
      21. atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      22. darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību;
      23. dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      24. ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      25. vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai;
      26. zemu procentu likmju ietekme uz Baltijas valstu finanšu sektoru;
      27. FinTech, InsurTech un citu Tech attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs;
      28. banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums Baltijas valstīs;
      29. centrālo banku digitālo valūtu potenciālā ietekme uz Latvijas un globālo tautsaimniecību nākotnē;
      30. zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

    • Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 19. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Vairāk: Aktualitātes

    • Šogad jau 19. gadu apbalvojām Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa laureātus. Prieks par plašāku studentu interesi, ierokot konkursa žūriju lasāmo darbu kaudzēs – šogad konkursā piedalījās 42 autori ar 30 darbiem par Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības aktuālām tēmām. Konkursā bija pārstāvētas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas augstskolas.

      Tas, ko, lasot daudzus no šiem darbiem, ļoti novērtējām – skaidri formulēta ideja, kvalitatīvas pētījumu metodes, izstrādāti secinājumi.

      Vairāk lasiet Ievas Opmanes blogā "Atskaņas no Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa"

    • 1. vieta netika piešķirta

      2. vieta

      Sorina-Sofia Solonaru un Iuliana Tornea (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      "You Get What You Pay For! Evidence on How Research Unbundling Under MiFID II Impacts the Quality of Stock Analyst Forecasts"
      ("Jūs saņemat to, par ko maksājat! Pierādījumi par izpētes komisijas maksu nodalīšanas ietekmi saskaņā ar MiFID II uz akciju analītiķu prognožu kvalitāti")

      Darba saturs

      Pētījumā analizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (2014/65/ES) (pārstrādāta versija; tālāk tekstā – MiFID II) ieviestās izpētes komisijas maksu nodalīšanas ietekme uz akciju analītiķu prognožu kvalitāti. Darbā secināts, ka MiFID II ietekmē analītiķu skaits ir samazinājies un attiecīgi tirgus analīzes aptvērums ir sašaurinājies, bet prognožu kvalitāte uzlabojusies, jo prognožu kļūda un analītiķu neobjektivitāte (pārlieks optimisms) ir mazinājušās.

       

      Krišjānis Oskerko un Toms Henšelis (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      "Returns to Skills in Latvia: What Can We Learn From Job Adverts?"
      ("Prasmju finansiālā atdeve Latvijas darba tirgū: ko varam mācīties no darba sludinājumiem?")

      Darba saturs

      Pētījumā novērtēta prasmju atdeve Latvijas darba tirgū, izmantojot jaunu datu kopumu, kas iegūts no tiešsaistes darba sludinājumiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka darba devēji īpaši novērtē un labāk atalgo klientu apkalpošanas, projektu vadības un programmēšanas prasmes. Autori arī secina, ka sludinājumos ar lielāko prasmju sarakstu parasti tiek piedāvātas lielākās algas.

       

      3. vieta

      Andrejs Migunovs un Romāns Vereteņņikovs (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      "A View from Outer Space: Nighttime Light Intensity and Economic Activity in the Baltic municipalities"
      ("Skats no kosmosa: nakts gaismas intensitāte un ekonomiskā aktivitāte Baltijas pašvaldībās")

      Darba saturs

      Pētījumā izmantoti nakts gaismas intensitātes dati no ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) datubāzes, lai pārbaudītu, vai tos var izmantot kā ekonomiskās aktivitātes rādītājus visos 20 NUTS-3 Baltijas reģionos. Autori papildus analizē ekonomiskās aktivitātes konverģenci un to noteicošos faktorus 258 Baltijas valstu pašvaldībās, izmantojot gaismas intensitātes datus kā pašvaldību līmeņa IKP rādītāju.



      Dana Koniševska un Galina Pozdnyakova (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      "Signal or Noise: the Effect of iShares Ownership on the Volatility of the Underlying Stocks During Market Turmoil"
      ("Signāls vai troksnis: iShares ietekme uz pamatā esošo akciju nestabilitāti tirgus satricinājuma laikā")

      Darba saturs

      Pētījumā analizēta ASV biržā tirgoto iShares fondu ietekme uz to pamatā esošo akciju ienesīguma svārstīgumu. Autori secina, ka ietekme dažādās valstīs ir dažāda un to nosaka arbitrāžas mehānisms, cenu efektivitāte, kā arī tas, kā pārklājas dažādu valstu biržas tirdzniecības laiki. Piemēram, Vācijā un Francijā ietekme bija nenozīmīga. Biržā tirgotie fondi rada akciju tirgū troksni, kā arī Eiropas uzņēmumu akcijām kalpo kā likviditātes buferis. Satricinājumiem vietējā tirgū ir mazāka ietekme uz ASV tirgu.

       

      Veicināšanas balva

      Daria Orz un Oļegs Skripņiks (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      "Financial Support for Party Supporters? How Politics Influence the Amount of Government Transfers Received by Latvian Municipalities"("Finanšu atbalsts no partiju atbalstītājiem? Kā politika ietekmē Latvijas pašvaldību saņemto valdības pabalstu apmērus")

      Darba saturs

      Darba autori, izmantojot informāciju par Latvijas Republikas Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī Valsts kases finanšu pārskatus, pēta, vai politiskās saites starp pašvaldības vadību un valdošo koalīciju ietekmē Latvijas pašvaldību saņemtos piešķīrumus. Iegūtie rezultāti nesniedz pārliecinošas liecības, ka pašvaldības, kuru vadībā ir tie paši politiskie spēki, kas valdībā, saņemtu lielākus diskrecionāros piešķīrumus. Tomēr šajās pašvaldībās ir lielākas saņemto Eiropas Savienības fondu piešķīrumu plūsmas.

    • Latvijas Banka izsludinājusi kārtējo studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu, kura mērķis ir veicināt Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

      Konkurss tiek rīkots 18. reizi, un tajā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs. 

      Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas, kas saistītas ar monetāro politiku, makroekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti (pilnu tēmu uzskaitījumu skatiet zemāk sadaļā "Tēmas").

      Konkursā jau trešo gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kura tapšanā izmantotas integrētas ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā. Līdz šim konkursam nav iesniegti atbilstoši darbi, taču gan ekonomikas pētniecībai, gan publiskajai diskusijai par pasaules un Latvijas ekonomikas notikumiem darbi un pētnieki ar ekonomikas vēstures ievirzi ir ļoti nepieciešami.

      Darbi jāiesniedz Latvijas Bankā no 2020. gada 18. maija līdz 1. jūnijam. Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas ekonomistu žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti interneta vietnē www.makroekonomika.lv, to autori saņems naudas prēmijas (t.sk. 1. vietas ieguvējs – 2000 eiro un Jura Vīksniņa balvas ieguvējs – 1422.87 eiro). 

      2018./2019. studiju gadā rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā tika iesniegti 14 darbi, kuru autori bija 20 studenti no četrām Latvijas augstskolām. Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietu ieguva divi darbi – "Measuring Fiscal Policy Stance in Real Time and Ex Post in the European Union Member States" ("Fiskālās politikas nostājas vērtējums reālā laikā un pēc fakta Eiropas Savienības dalībvalstīs"; autores Palina Tember un Elza Siliņa, Rīgas Ekonomikas augstskola), kurā pētīta fiskālās politikas pārmaiņu atkarība no ekonomiskās attīstības cikla, kā arī "The Twin Deficits Hypothesis in the Eastern European Group: an Empirical Investigation" ("Dvīņu jeb divkāršā deficīta hipotēze Austrumeiropas valstīs: empīriskā izpēte"; autori Onufrii Lonevskyi un Kristijonas Klimaitis, Rīgas Ekonomikas augstskola), kurā pētīts, vai pastāv sakarība starp budžeta deficītu un tekošā konta deficītu Austrumeiropas valstīs.

    • Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa tēmas 2020. gadā

      • Eiro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      • Dabīgās procentu likmes novērtējums eiro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai;
      • Negatīvas procentu likmes: to efektivitāte no monetārās politikas skatpunkta;
      • Nestandarta monetārās politikas pasākumu blaknes;
      • Perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      • Eirosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai eiro zonas tautsaimniecību;
      • Eiro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma;
      • Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un to noteicošie faktori;
      • Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      • Pasaules cenu (naftas, pārtikas produktu cenu) transmisija uz patēriņa cenām Baltijas valstīs;
      • Fiskālā politika Eiropas Savienībā (t.sk. tās loma ekonomiskā cikla svārstību mazināšanā) un priekšlikumi pilnveidei;
      • Valsts parāda apjoma ietekme uz ekonomisko izaugsmi;
      • Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, un to lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas veikšanai;
      • Tirdzniecības karu ietekme uz Eiropas, t.sk. Baltijas valstu, tautsaimniecību;
      • Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      • Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      • Baltijas valstu reālā konverģence ar eiro zonu;
      • Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      • Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums;
      • Atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      • Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību;
      • Dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      • Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      • Vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai;
      • Zemu procentu likmju ietekme uz Baltijas valstu finanšu sektoru;
      • FinTech, InsurTech un citu Tech attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs;
      • Banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums Baltijas valstīs;
      • Finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs;
      • Zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un eiro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro un fiskālo politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

      Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2020. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2020. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss).

      2. Konkursā var piedalīties:
      2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);
      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eurosistēmas centrālo banku 
      darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu. 

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz kursa darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.

      5.    Konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas:
      5.1.    euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      5.2.     dabīgās procentu likmes novērtējums euro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai; 
      5.3.    negatīvas procentu likmes: to efektivitāte no monetārās politikas skatpunkta; 
      5.4.    nestandarta monetārās politikas pasākumu blaknes; 
      5.5.    perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      5.6.    Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību;
      5.7.    euro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma;
      5.8.    Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un to noteicošie faktori;
      5.9.    Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      5.10.    pasaules cenu (naftas, pārtikas produktu cenu) transmisija uz patēriņa cenām Baltijas valstīs;
      5.11.    fiskālā politika Eiropas Savienībā (t.sk. tās loma ekonomiskā cikla svārstību mazināšanā) un priekšlikumi pilnveidei; 
      5.12.    valsts parāda apjoma ietekme uz ekonomisko izaugsmi;
      5.13.    Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, un to lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas veikšanai;
      5.14.    tirdzniecības karu ietekme uz Eiropas, t.sk. Baltijas valstu, tautsaimniecību;
      5.15.    iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      5.16.    strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      5.17.    Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu;
      5.18.    kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      5.19.    Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      5.20.    Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums;
      5.21.    atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      5.22.    darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību;
      5.23.    dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      5.24.    ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      5.25.    vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai;
      5.26.    zemu procentu likmju ietekme uz Baltijas valstu finanšu sektoru;
      5.27.    FinTech, InsurTech un citu Tech attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs;
      5.28.    banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums Baltijas valstīs;
      5.29.    finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs;
      5.30.    zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      6. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro  un fiskālo politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota. 

      7. Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā. 

      8. Konkursa darbu jāiesniedz Latvijas Bankai no 2020. gada 18. maija līdz 2020. gada 1. jūnijam kādā no šādiem veidiem: 
      8.1. pašrocīgi parakstīta papīra dokumenta veidā un elektroniskā datu nesējā, tos ievietojot slēgtā aploksnē un uz tās norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam", iesniedzot personīgi K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā (ieeja no Noliktavas ielas), darbadienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.30 (piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.15) vai nosūtot pa pastu uz adresi K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050;
      8.2. elektroniskā veidā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi info@bank.lv.

      9. Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. 
      10. Neatkarīgi no konkursa darba iesniegšanas veida tas jāsaņem Latvijas Bankā līdz 2020. gada 1. jūnijam (ieskaitot). Pēc 2020. gada 1. jūnija Latvijas Bankā saņemtie konkursa darbi netiks izskatīti.

      11. Darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      12. Ja tiek konstatēts, ka darba autors nav konkursa darbu parakstījis atbilstoši konkursa nolikuma 8. punkta prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības lūgt darba autoru šo trūkumu novērst.

      13. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu. 

      14. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2020. gada 17. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus, kā arī vienu Jura Vīksniņa balvas ieguvēju.

      15. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):
      15.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 2000 euro;
      15.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 euro katram;
      15.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 700 euro katram;
      15.4. vienam Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1422.87 euro.

      16. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt, samazināt to skaitu vai tās sadalīt un piešķirt veicināšanas prēmijas. 

      17. Ja godalgotajam darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      18. Visu iesniegto un pienācīgi izstrādāto konkursa darbu autoriem kā balva tiek pasniegta kāda no Latvijas Bankas euro kolekcijas monētām. Ar balvu pasniegšanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      19. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2020. gada 30. jūnijam.

      20. Konkursa darbus, kuri netiks godalgoti, to autori varēs saņemt atpakaļ Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļā (tālr. 67022782) 1 (viena) mēneša laikā pēc konkursa rezultātu publiskošanas. Autoru nepieprasītie darbi pēc norādītā termiņa beigām netiks saglabāti.
       

    • "Šogad konkursā piedalījās 40 studentu, iesniedzot 23 darbus, kas ir krietni vairāk nekā pērn. Turklāt priecē tas, ka līdz ar lielāku iesniegto darbu skaitu nav mazinājusies to kvalitāte. Lai gan visi dalībnieki ir pelnījuši uzslavas par augstvērtīgi veiktajiem pētnieciskajiem darbiem un drosmi piedalīties konkursā, apbalvojumus saņēma 5 darbi.

      Kas šos darbus atšķīra no citiem?

      Viens no atslēgas vārdiem ir izdoma. Šī gada konkursa laureāti visai spilgti parādīja, ka arī studentu darbi var sniegt pienesumu diskusijām par aktuālām tautsaimniecības tēmām un nebūt nav tā, ka "viss jau ir izpētīts".

      Vairāk lasiet Latvijas Bankas ekonomista Kārļa Vilerta blogā "Atskaņas no 2020. gada studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa"

       

       

    • Zināmi Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 18. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Vairāk: Aktualitātes

    • 1. vieta nav piešķirta.

      2. vieta 

      Palina Tember un Elza Siliņa, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "Measuring Fiscal Policy Stance in Real Time and Ex Post in the European Union Member States" ("Fiskālās Politikas virziena vērtējums reālā laikā un ex post Eiropas Savienības dalībvalstīs") 

      Onufrii Lonevskyi un Kristijonas Klimaitis, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Twin Deficits Hypothesis in the Eastern European Group: an Empirical Investigation" ("Dvīņu jeb divkāršā deficīta hipotēze Austrumeiropas valstīs: empīriskā izpēte") 

      3. vieta 

      Andriana Neamtu, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Efficiency of Public Healthcare Spending in Latvia" ("Valdības izdevumu veselības aprūpei efektivitāte Latvijā")

      Simona Alksne un Reinis Frēlihs, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "Universal Basic Income: a Step Towards Equality or Government's Insolvency? The Case of Latvia" ("Garantētais pamatienākums: solis uz vienlīdzību vai valdības maksātnespēju? Latvijas gadījums")

      Dainis Bass un Kristofers Kurgēns, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Effect of Regional Typology and Contexts on Performance of EU-Supported Projects Implemented by Companies in Latvia" ("Reģionu tipoloģisko īpašību ietekme uz Latvijas uzņēmumos īstenoto ES fondu projektu sniegumu")

      Veicināšanas balva

      Toms Birzulis un Edgars Indriksons, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "Deceitful Spenders: Examining the Existence of Political Budget Cycles in Latvia" ("Maldinošie tēriņi: mērot politisko budžeta ciklu esamību Latvijā")

      Godalgotie pētījumi lasāmi šeit.

    • Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa tēmas 2019. gadā

      • Eiro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai
      • Monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos
      • Dabīgās procentu likmes novērtējums eiro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai
      • Perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā
      • Eirosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai eiro zonas tautsaimniecību
      • Monetārās politikas normalizācijas ietekme un problēmas
      • Eiro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma
      • Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un to noteicošie faktori
      • Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde
      • Pasaules cenu (naftas, pārtikas produktu cenu) transmisija uz patēriņa cenām Baltijas valstīs
      • Fiskālā politika Eiropas Savienībā: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei
      • Valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme
      • Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, un to lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas veikšanai
      • Tirdzniecības karu ietekme uz Eiropas un Baltijas valstu tautsaimniecību
      • Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs
      • Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem
      • Baltijas valstu reālā konverģence ar eiro zonu
      • Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs
      • Baltijas valstu eksporta konkurētspēja
      • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums
      • Atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs
      • Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību
      • Dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai
      • Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums
      • Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums
      • Finanšu sektors zemu procentu likmju vidē, procentu likmju pieauguma un monetārās politikas asinhronitātes starp ASV un eiro zonu ietekme uz finanšu sektoru
      • Finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs
      • Nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā
      • Jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu
      • Zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā

      Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un eiro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota. 

      Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.
       

    • Latvijas Banka izsludina starptautisku studentu zinātniski pētniecisko darbu 2019. gada konkursu. Šādu konkursu Latvijas Banka rīko 17. reizi, un tajā aicināti piedalīties bakalaura un maģistra programmu studenti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

      Konkursa mērķis
      Veicināt Latvijas, Baltijas valstu tautsaimniecības un eiro zonas makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt studentu pētnieciskās domas attīstību.

      Konkursa tēmas
      Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas par aktuāliem tautsaimniecības un monetārās politikas jautājumiem. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem, kas šīs tēmas apskata Baltijas kontekstā.

      Jura Vīksniņa vārdā nosauktā speciālbalva
      Konkursā jau otro gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes.

      Balvas
      Konkursa uzvarētāji saņems šādas godalgas:
      1. vieta – 2000 eiro (pirms nodokļu samaksas);
      2. vieta – 1250 eiro (pirms nodokļu samaksas);
      3. vieta – 700 eiro (pirms nodokļu samaksas);
      Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1422.87 eiro pirms nodokļu samaksas.

      Konkursa darbu iesniegšana
      Latvijas Bankā no 2019. gada 17. maija līdz 31. maijam. 
       
      Nolikums 
      Detalizētas konkursa darbam izvirzītās prasības, dalības noteikumi un pilns piedāvāto tēmu saraksts atrodams konkursa nolikumā.

      Rezultāti
      Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti www.makroekonomika.lv, kur atrodami arī iepriekšējo gadu godalgotie darbi.
       

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2019. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2019. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss).

      2. Konkursā var piedalīties:
      2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);
      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu.

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz kursa darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.

      5. Konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas:
      5.1. euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      5.2. monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos;
      5.3. dabīgās procentu likmes novērtējums euro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai;
      5.4. perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      5.5. Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību;
      5.6. monetārās politikas normalizācijas ietekme un problēmas;
      5.7. euro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma;
      5.8. Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un to noteicošie faktori;
      5.9. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      5.10. pasaules cenu (naftas, pārtikas produktu cenu) transmisija uz patēriņa cenām Baltijas valstīs;
      5.11. fiskālā politika Eiropas Savienībā: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei;
      5.12. valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme;
      5.13. Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, un to lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas veikšanai;
      5.14. tirdzniecības karu ietekme uz Eiropas un Baltijas valstu tautsaimniecību;
      5.15. iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      5.16. strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      5.17. Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu;
      5.18. kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      5.19. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      5.20. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums;
      5.21. atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      5.22. darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību;
      5.23. dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      5.24. ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      5.25. kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums;
      5.26. finanšu sektors zemu procentu likmju vidē, procentu likmju pieauguma un monetārās politikas asinhronitātes starp ASV un euro zonu ietekme uz finanšu sektoru;
      5.27. finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs;
      5.28. nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā;
      5.29. jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu;
      5.30. zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      6. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

      7. Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.

      8. Konkursa darbi jāiesniedz Latvijas Bankā K. Valdemāra ielā 2A (ieeja no Noliktavas ielas), Rīgā, no 2019. gada 17. maija līdz 31. maijam. Pēc 2019. gada 31. maija iesniegtie darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darbi jāiesniedz pašrocīgi parakstīti papīra dokumenta veidā, vienlaikus pievienojot elektroniskā datu nesējā ierakstītu konkursa darbu, vai elektroniskā veidā, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot tos uz e-pasta adresi info@bank.lv. Ja darbu iesniedz papīra dokumenta veidā, darbs jāievieto slēgtā aploksnē, uz tās norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam". Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. Darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus un šā nolikuma 9. punktā minētos pavaddokumentus drīkst iesūtīt pa pastu, adresējot "Latvijas Bankai K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050", uz aploksnes norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam" un nosūtot ierakstītā sūtījumā līdz 2019. gada 20. maijam (pasta zīmoga apliecinājums). Pēc 2019. gada 20. maija nosūtītie darbi netiks izskatīti.

      11. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu.

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2019. gada 14. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus, kā arī vienu Jura Vīksniņa balvas ieguvēju.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):
      13.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 2000 euro;
      13.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 euro katram;
      13.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 700 euro katram;
      13.4. vienam Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1422.87 euro.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt, samazināt to skaitu vai tās sadalīt un piešķirt veicināšanas prēmijas un balvas. Ar balvu piešķiršanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      15. Ja godalgotajam darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2019. gada 30. jūnijam.

      17. Konkursa darbus, kuri netiks godalgoti, to autori varēs saņemt atpakaļ Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļā (tālr. 67022761) 1 (viena) mēneša laikā pēc konkursa rezultātu publiskošanas. Autoru nepieprasītie darbi pēc norādītā termiņa beigām netiks saglabāti.

    • Latvijas Bankas rīkotais studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss ir lieliska motivācija studentiem izdarīt vairāk, nekā prasa universitāte, tā ir arī iespēja nonākt pieredzējušu ekonomistu redzeslokā, vērtē žūrijas komisijas loceklis, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

      Atziņas par 2019. gada konkursa norisi un ieteikumi, kā veiksmīgi startēt nākamā gada konkursā, lasāmi Oļega Krasnopjorova blogā.

    • 17. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas pasākuma fotogrāfijas.

      Studentu konkursa apbalvošana 2019

    • 1. vieta

      Filips Drazdovs (Filip Drazdou) un Darja Laboka (Darya Labok), Rīgas Ekonomikas augstskola

      "Raspberries vs Wheat: Economic Sophistication as a New Predictor of Income Volatility" ("Avenes pret kviešiem: ekonomiskā sarežģītība kā jauns ienākumu svārstību noteicējs")

       2. vieta

      Oskars Baltais un Rihards Braķis, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Effect of Personal Income Tax Progressivity on Output Volatility: the Role of Non-linearity" ("Iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitātes ietekme uz produkcijas izlaides svārstīgumu: nelineārā efekta klātbūtne")

      3. vieta

      Anna Marija Radzeviča un Krista Bulderberga, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Role of Institutional Quality in Economic Growth: Implications for the Baltic States" ("Institucionālās kvalitātes loma ekonomiskajā izaugsmē: secinājumi Baltijas valstīm")

      Aleksejs Srebnijs un Maksims Sičs, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Determinants of Economic Growth in the EU NUTS2 Regions" ("Ekonomiskās izaugsmes faktori Eiropas Savienības reģionos NUTS 2 līmenī")

      Rūdolfs Krēgers, Latvijas Universitāte

      "Finanšu cikla novērtējums Latvijā"

      Veicināšanas balva

      Antons Nartovs (Anton Nartov) un Malika Jusupova (Malika Yousupova), Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Exit from Unconventional Monetary Policy: Is the European Central Bank at Risk?" ("Atteikšanās no netradicionālās monetārās politikas: vai ir risks Eiropas Centrālajai bankai?")

      Godalgotie pētījumi lasāmi šeit.

    • Latvijas Bankas organizētā studentu zinātniski pētniecisko darbu 2018. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu Latvijas un euro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina studentu zinātniski pētniecisko darbu 2018. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss)

      2. Konkursā var piedalīties:

      2.1. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);

      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties šā nolikuma 2. punktā minētās personas, ja:

      3.1.  tās ir Eurosistēmas centrālo banku darbinieki vai

      3.2. tās ir Eurosistēmas centrālo banku bijušie darbinieki un viņu darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu.

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz kursa darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.

      5. Konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas.

      5.1. Euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai.

      5.2. Monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos.

      5.3. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību.

      5.4. Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs.

      5.5. Inflācijas gaidas (ietekmējošie faktori) un to saikne ar reālo tautsaimniecību.

      5.6. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas īstermiņa prognozēšana.

      5.7. Fiskālā politika Eiropas Savienībā vai Baltijas valstīs: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei.

      5.8. Valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme.

      5.9. Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums un lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas gadījumā.

      5.10. Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs.

      5.11. Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem.

      5.12. Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu.

      5.13. Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs.

      5.14. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja.

      5.15. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums.

      5.16. Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību.

      5.17. Dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs.

      5.18. Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums.

      5.19. Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā.

      5.20. Finanšu sektors zemu procentu likmju vidē.

      5.21. Finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs.

      5.22. Nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā.

      5.23. Līdzsvara cena Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū.

      5.24. Jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu.

      5.25. Reālā laika klientu maksājumu sistēmu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      6. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

      7. Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.

      8. Konkursa darbi jāiesniedz Latvijas Bankā K. Valdemāra ielā 2A (ieeja no Noliktavas ielas), Rīgā, no 2018. gada 18. maija līdz 1. jūnijam. Pēc 2018. gada 1. jūnija iesniegtie darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darbi jāiesniedz papīra dokumenta veidā un elektroniskā veidā, ierakstīti elektroniskā datu nesējā. Darbi jāiesniedz slēgtā aploksnē, uz tās norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam". Kopā ar konkursa darbu aploksnē jāievieto ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. Darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus un šā nolikuma 9. punktā minētos pavaddokumentus drīkst iesūtīt pa pastu, adresējot "Latvijas Bankai K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050", uz aploksnes norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam" un nosūtot ierakstītā sūtījumā līdz 2018. gada 21. maijam (pasta zīmoga apliecinājums). Pēc 2018. gada 21. maija nosūtītie darbi netiks izskatīti.

      11. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu.

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2018. gada 15. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus, kā arī vienu Jura Vīksniņa balvas ieguvēju.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):

      13.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 2 000 euro;

      13.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1 250 euro katram;

      13.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 700 euro katram;

      13.4. vienam Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1 422.87 euro.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt, samazināt to skaitu vai tās sadalīt un piešķirt veicināšanas prēmijas un balvas. Ar balvu piešķiršanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      15. Ja godalgotajam darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2018. gada 30. jūnijam.

      17. Konkursa darbus, kuri netiks godalgoti, to autori varēs saņemt atpakaļ Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļā (tālr. 67022761) 1 (viena) mēneša laikā pēc konkursa rezultātu publiskošanas. Autoru nepieprasītie darbi pēc norādītā termiņa beigām netiks saglabāti.

    • Konkursa mērķis

      Veicināt Latvijas tautsaimniecības un eiro zonas makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt studentu pētnieciskās domas attīstību.

      Konkursa tēmas

      Konkursa darbiem piedāvātas 25 tēmas par aktuāliem tautsaimniecības un monetārās politikas jautājumiem. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem, kas šīs tēmas apskata Baltijas kontekstā.

      Jura Vīksniņa vārdā nosauktā speciālbalva

      Konkursa jaunums ir izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosauktās speciālbalvas iedibināšana. Tā šogad paredzēta labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes.

      Balvas

      Konkursa uzvarētāji saņems šādas godalgas (pirms nodokļiem):

      1. vieta – 2 000 EUR
      2. vieta – 1 250 EUR
      3. vieta – 700 EUR

      Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1 422.87 EUR

      Konkursa darbu iesniegšana

      Latvijas Bankā no 2018. gada 18. maija līdz 1. jūnijam

      Rezultāti

      Uzvarētājus nosaka speciāli izveidota žūrija. Godalgotie darbi tiek publicēti vietnē www.makroekonomika.lv .

    • JURIS VĪKSNIŅŠ
      1937 – 2012

      Moto: "Aizstāvu brīvā tirgus principus, kā arī atbildīgu politiku naudas un budžeta jautājumos"

      Profesors Juris Vīksniņš bija viens no mūsdienu latviešu izcilākajiem ekonomistiem, ar vēsturiski izšķirīgu devumu Latvijas nacionālās valūtas stabilitātes nodrošināšanā, uz labklājības un ilgtermiņa attīstību vērstas tautsaimniecības izveidē un jaunas ekonomistu paaudzes radīšanā.

      Par godu izcilā profesora nozīmīgajam devumam Latvijas ekonomikas attīstībā Latvijas Banka, sākot ar 2018. gadu, savā tradicionālajā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā ir ieviesusi arī Jura Vīksniņa vārdā nosauktu speciālbalvu. Tā būs paredzēta labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes.

      Aicinām iepazīties ar profesora Jura Vīksniņa biogrāfiju.

    • Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa atziņas – 2018

      To, cik sarežģīti uzvarēt konkursā, parasti raksturo dalībnieku un godalgu skaita attiecība. Piemēram, katrā sporta veidā ir miljoni amatieru un vairāki tūkstoši profesionāļu, taču Olimpisko spēļu medaļas gūst vien retais. Tāpēc, izlasot ziņās, ka Latvijas Bankas konkursā katru gadu tiek iesniegti vien padsmit darbi, aptuveni puse iesniegto darbu tiek pie godalgām, turklāt godalgotie darbi pārsvarā ir no vienas augstskolas, kādam var rasties šaubas, vai konkursā atlasītie darbi tiešām ir visas Latvijas gada labākie diplomdarbi makroekonomikas jomā. 

      Kāpēc no dažiem simtiem studentu, kuriem personiski stāstīju par Latvijas Bankas konkursu, un vairākiem tūkstošiem, kas informāciju par to saņēma augstskolās, šogad konkursā piedalījās tikai 21 students ar 13 diplomdarbiem? Iesniegto darbu skaits vairākkārt saruka pēc tam, kad mēs sākām publicēt godalgotos darbus vietnē makroekonomika.lv, bet vienlaikus pieauga iesniegto darbu kvalitāte un konkursam vairs netiek iesniegti neatbilstoši darbi.

      Vairāk lasiet ekonomista Oļega Krasnopjorova blogā.

    • Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.

      Var piedalīties: Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēto augstāko izglītības iestāžu studenti(-es);

      Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā ārvalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstāko izglītības iestāžu studenti(-es).

      Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā, t.sk. monetārās politikas iespējas zemu procentu likmju apstākļos, reālās konverģences procesa izpēte, fiskālās politikas, valsts parāda un strukturālo reformu ietekme uz ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju novecošana un migrācija, Eiropas Savienības struktūrfondu un ārvalstu tiešo investīciju efektivitātes analīze u.c.

      Uzvarētājiem paredzēts piešķirt sešas godalgas (pirmās vietas ieguvējam – 2 000 eiro).

      Konkursa darbi iesniedzami: Latvijas Bankā no 2017. gada 15. maija līdz 29. maijam papīra dokumenta un elektroniskā veidā.

      Darbam izvirzītās prasības un pilns piedāvāto tēmu saraksts atrodams Nolikumā.

      Rezultāti tiks publiskoti līdz 2017. gada 30. jūnijam Latvijas Bankas interneta vietnēs www.bank.lv un www.makroekonomika.lv.

      Konkursa dalībniekus aicināsim uz diskusiju, kas tiks atspoguļota www.makroekonomika.lv.

    • Studentu zinātniski pētniecisko darbu 2017. gada konkursa nolikumā atrodama šāda informācija:

      • Noteikumi
      • Termiņi
      • Tēmas
      • Balvas

       

    • Zinātniski pētniecisko darbu konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas:

      • Euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai.
      • Monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos.
      • Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību.
      • Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs.
      • Inflācijas gaidas (ietekmējošie faktori) un to saikne ar reālo tautsaimniecību.
      • Latvijas iekšzemes kopprodukta un inflācijas īstermiņa prognozēšana.
      • Fiskālā politika Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei.
      • Valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme.
      • Latvijas faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums un lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas gadījumā.
      • Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Latvijā.
      • Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem.
      • Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu.
      • Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs.
      • Latvijas eksporta konkurētspēja.
      • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums.
      • Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību.
      • Baltijas valstu dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums.
      • Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums.
      • Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā.
      • Finanšu sektors zemu procentu likmju vidē.
      • Latvijas finanšu cikla novērtēšana.
      • Nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā.
      • Līdzsvara cena Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
      • Jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un tā ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu.
      • Reālā laika klientu maksājumu sistēmu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Latvijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

       

    • 1. vieta (netika piešķirta)
       

      2. vieta

      Corina Boblic un Ecaterina Vidrascu, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account//ES-28 iedzīvotāju vecumstruktūra: tā nozīme iekšzemes kopējiem uzkrājumiem un tekošajam kontam"

      Šajā darbā tiek novērtēta iedzīvotāju vecumstruktūras pārmaiņas ietekme uz uzkrājumiem un tekošā konta bilanci 28 ES valstīs. Šim mērķim autores novērtēja kopējo uzkrājumu un tekošā konta bilances vienādojumus, pielietojot paneļdatu ekonometrijas metodoloģiju un tajos iekļaujot demogrāfiskās noslodzes rādītāju. Šajā pētījumā tika atklāta demogrāfiskās noslodzes negatīva ietekme uz uzkrājumiem, t.i. sabiedrībai novecojot, tā mazāk līdzekļu novirza uzkrājumiem. Taču vienlaikus sabiedrības novecošana šķiet pozitīvi ietekmē tekošā konta bilanci, kas kopā ar iepriekšminēto rezultātu varētu nozīmēt, ka sarūk valstī veikto investīciju apjoms.

       

      Oļegs Matvejevs, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance//ECB nekonvenciālās politikas ietekme uz monetārās politikas nostāju

      Darbā tiek apskatīta desmit ECB nestandarta monetārās politikas programmu ietekme uz ECB monetārās politikas nostāju. Autors atzīmē, ka naudas tirgus likmes eiro zonā neatspoguļo monetārās politikas nostāju, tāpēc, izmantojot galveno komponentu analīzi, aprēķina ECB ēnas likmi.  Tālāk, izmantojot ARCH modeli, autors aprēķina monetārās programmas programmu ietekmi. Autors novērtē nestandarta monetārās politikas programmu efektivitāti – cik lielā mērā katra programma ir ietekmējusi ECB ēnas likmi, tai skaitā, salīdzinoši ar programmas apjomu. Autors secina, ka ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas ir divas reizes efektīvākas par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu, kā arī ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju 2. kārta ir efektīvāka par 1. kārtu. Ja neņem vērā programmu apjomu, tad lielākā ietekme ir paplašināto aktīvu pirkšanas programmai. Savukārt standarta monetāro politikas ietekmi uz ēnas likmi autors novērtē kā vāju.

       

      3. vieta

      Jekaterina Gornostajeva un Alivija Kovaļova, Rīgas Ekonomikas augstskola

      The ECB's Unconventional Monetary Policy: Spillovers to the Financial Markets of Non-euro Area European Countries//ECB nekonvencionālā monetārā politika: ietekme uz ārpus eiro zonas esošo valstu finanšu tirgiem

      Darbā tiek pētīts, kā Eirosistēmas nekonvencionālā monetārā politika ir ietekmējusi 10 Eiropas valstu, kuras neatrodas eiro zonā, finanšu tirgu. Tiek analizēta ECB paziņojumu ietekme uz obligāciju ienesīguma likmēm, akciju cenu indeksiem, valūtas kursiem pret eiro.  Autori izmanto notikumu pētnieciskās metodes, pētot empīrisko sadalījumu, lai novērtētu aktīvu cenu izmaiņas eiro zonas paziņojumu datumos, kā arī laika rindu regresijas analīzi, lai novērtētu, vai tas ir bijis vienreizējs pārsteiguma notikums (ienesīguma līknes līmeņa izmaiņas) vai arī tas ir izmainījis nākotnes gaidas (ienesīguma līknes slīpuma izmaiņas).  Autori secina, ka Eirosistēmas nekonvenciālajai monetārajai politikai vislielākā ietekme bija uz akciju cenu indeksiem, tāpat bija liela ietekme uz attīstīto valstu obligāciju ienesīguma likmēm, mazāk tika ietekmētas attīstības valstu obligāciju ienesīguma likmes, bet vismazāk – valūtu kursi.

       

      3. vieta

      Klāvs Zutis, Latvijas Universitāte

      Vai strukturālās reformas spēs veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi: BMA un GMM novērtējumu liecības

      Šajā darbā tiek identificētas tās strukturālo reformu jomas, kas var nozīmīgi paātrināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šim nolūkam autors pielieto Beijesa modeļu svēršanu (BMA) un vispārīgo momentu metodi (GMM) Globālās Konkurētspējas apakšindeksu (GCI) datiem. Novērtējumu rezultāti, kuros ņemta vērā gan modeļu nenoteiktība, gan endogenitāte liecina, ka ekonomisko izaugsmi var veicināt ar augstākām investīcijām, zemāku administratīvo slogu, stabilāku makroekonomisko vidi, paaugstinātu ārvalsts tiešo investīciju kvalitāti, kā arī ar attīstītākiem uzņēmējdarbības klasteriem. Pētījumā veiktie aprēķini arī rāda, ka, ja šajās jomās Latvijas sniegums pēdējo 10 gadu laikā būtu trīs labāko Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, tad ienākumu līmenis Latvijā būtu par 4.6% lielāks.

       

      Veicināšanas balva

      Elizabete Kalnozola un Sintija Nīcgale, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Latvia's Final year bachelor students' emigration or stay intentions and their motivating factors: will they stay or will they go?//Latvijas bakalaura studiju pēdējā gada studentu emigrācijas vai palikšanas nodomi un to motivācijas faktori: vai viņi paliks vai dosies prom?

      Autores aptaujāja 246 pēdējā kursa bakalaura studentus no vairākām augstskolām un studiju programmām par viņu emigrācijas plāniem un to ietekmējošiem faktoriem. Puse aptaujāto norādīja uz tieksmi emigrēt tuvāko divu gadu laikā. Secinājums ir, ka tieksme emigrēt pozitīvi saistīta ar angļu valodas zināšanām, darba pieredzi ārvalstīs un studiju maksas segšanu no privātiem līdzekļiem.

       

      Veicināšanas balva

      Uģis Kampars un Roberts Veics, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Minimum wage policy and its historical effect on envelope wages in Latvia//Minimālās algas politika un tās vēsturiskā ietekme uz aplokšņu algām Latvijā*

      Darba mērķis ir novērtēt minimālās algas kāpuma (2011. un 2015. gadā) ietekmi uz vidējo algu Latvijā. Autori uzskata, ka abos gadījumos minimālās algas kāpums veicināja vidējo algu, tomēr ietekme uz oficiālo un aplokšņu algas komponentēm bijusi atšķirīga. Minimālās algas pieaugums 2011. gadā samazināja oficiālo algu, bet palielināja aplokšņu algu. Savukārt minimālās algas pieaugums 2015. gadā palielināja oficiālo algu un samazināja aplokšņu algu. Tādējādi autori secina, ka minimālās algas kāpums ne vienmēr samazina ēnu ekonomiku.

      *Ar darbu var iepazīties pēc pieprasījuma Latvijas Bankā vai pie autoriem.

    • Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 15. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji. 


      Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums "Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account" ("ES-28 iedzīvotāju vecumstruktūra: tās nozīme iekšzemes kopējiem uzkrājumiem un tekošajam kontam"; autori - Corina Boblic un Ecaterina Vidrascu), kā arī Oļega Matvejeva darbs "Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance" ("ECB nekonvenciālās politikas ietekme uz monetārās politikas nostāju"). Vairāk>>
       

    • Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2017 

      Vairāki izcili ekonomisti pirmos panākumus guvuši vēl jaunībā. Piemēram, Roberts Solovs kļuva par Nobela prēmijas laureātu 26 gadus pēc Džona Beitsa balvas saņemšanas, Miltonam Frīdmenam šis starplaiks bija 25, bet Polam Krugmenam – 17 gadi. Vairāk>>

    • 1. vieta netika piešķirta

      2. vietas

      • Ernests Bordāns, Madis Teinemaa (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      • Olena Kuzan, Anastasiya Kazhar (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      3. vieta

      • Arturs Pleišs, Tudor Poiana (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      • Edgars Kokins, Valentīns Lavrinovičs (Rīgas Ekonomikas augstskola)

       

      Veicināšanas balvas

      • Konstantīns Šeļegs, Ana-Maria Tecuci (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      • Jekaterīna Romaņuka (Latvijas Universitāte)


      Godalgotie pētījumi

       

    • Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016

      Šodien,16. jūnijā, aprit tieši 10 gadi, kopš saņēmu otro vietu 2006. gada Latvijas Bankas zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Pašlaik varu teikt, ka dalība tajā bija viens no svarīgākajiem manas profesionālās attīstības pakāpieniem. Konkursā piedalījos viena iemesla dēļ – vēlējos, lai manu diplomdarbu, kurā ieguldīju daudz laika un sviedru, izlasītu vairāk cilvēku, ne tikai tā zinātniskais vadītājs un recenzents.

      Vairāk lasīt Oļega Krasnopjorova blogā: Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016

       

    • Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 14. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums "Baltic Tigers Facing the Middle-Income Trap?" ("Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds?"; autori – Ernests Bordāns, Madis Teinemaa), kā arī darbs "Variation of monetary policy transmission over a financial cycle: analysis of the EU countries" ("Monetārās politikas transmisija atkarībā no finanšu cikla: ES valstu analīze"; autori – Olena Kuzan, Anastasiya Kazhar).

      Vairāk lasīt šeit. 

    • 1. vieta
      netika piešķirta

      2. vietas 

      • Kārlis Vilerts, Latvijas Universitāte
      • Kārlis Ločmelis un Daniel Mititel, Rīgas Ekonomikas augstskola

      3. vieta
      Aleksandrs Balzins un Germans Lapsa, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Godalgotie pētījumi

    • 2015. gada diplomdarbu konkursa atskaņas

      2015. gada 15. jūnijā apbalvojām 3 no 11 Latvijas Bankas konkursam iesniegto diplomdarbu autorus. Uz apbalvošanas pasākumu aicinājām visus 16 konkursa dalībniekus un parūpējamies, lai viņi saņemtu apbalvojumus (godalgoto darbu autori) un Latvijas Bankas suvenīrus. Lasīt vairāk

    • Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti tradicionālā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi - Latvijas Universitātes studenta Kārļa Vilerta pētījums par izglītības ietekmi uz algu, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu Kārļa Ločmeļa un Daniela Mititela (Daniel Mititel) darbs, kurā analizēta Krievijas finanšu krīzes ietekme uz akciju tirgiem. Lasīt vairāk

    • Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas studentu darbu konkursa – 2014

      "Izvairieties no tiem, kas mēģina iedragāt jūsu ticību sevī.
      Patiešām dižens cilvēks, gluži otrādi, modinās sajūtu, ka arī jūs varat kļūt dižens."
      Marks Tvens

      Sazvērestības teorijas piekritējiem šī gada Latvijas Bankas konkursa rezultāti liksies skaidri. Pirmo vietu ieguva darbs, kura zinātniskais vadītājs ir Latvijas Bankas daļas vadītājs, divas otrās vietas tika sadalītas starp attiecīgi Latvijas Bankas galvenā ekonomista un galvenā ekonometrista studentiem.

      Vairāk lasiet Oļega Krasnopjorova blogā 

    • 1. vieta

      • Stefānija Kursiša un Olga Sadovici, Rīgas Ekonomikas augstskola

      2. vietas

      • Marina Aleksejeva un Nikolajs Prihodko, Rīgas Ekonomikas augstskola 
      • Elza Kalniņa un Andrejs Semjonovs, Rīgas Ekonomikas augstskola


      3. vieta

      • Kristīne Priedīte un Līva Levane, Rīgas Ekonomikas augstskola


      Veicināšanas balvas

      • Anastasija Zolotare, Latvijas Universitāte
      • Viktoryia Pilinko un Andrei Romancenco, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Godalgotie pētījumi

    • 2014. gada konkursa rezultāti

      Latvijas Banka 2013./2014. studiju gadā rīkoja jau 12. Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu. Tā mērķis – veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

      Šogad interese par konkursu bija liela – tika iesniegti 24 darbi (par 10 vairāk nekā iepriekšējā gadā). Autori ir 31 students (dažiem darbiem ir 2 autori) no astoņām Latvijas augstskolām. Iesniegtajos pētījumos aplūkotas aktuālas ekonomikas tēmas: migrācija, bezdarbs un pensiju sistēmas ilgtspēja; ekonomiskā izaugsme un Latvijas preču eksporta konkurētspēja; fiskālā politika un nekustamā īpašuma tirgus; kredītriski, jaunās regulējošās prasības un saistību samazināšanas process kredītiestāžu sektorā, nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību attīstības ietekme uz Latviju un eiro zonas ilgtspēju u.c. Lasīt vairāk

Up