Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz energoresursu cenām. Kādi ir iespējamie inflācijas scenāriji?

Inflācijas prognoze šopavasar būtiski palielināta

Kopš iepriekšējo prognožu publicēšanas 2021. gada decembrī pasaule ir kardināli mainījusies, kas mums licis mainīt skatu uz ekonomikā notiekošo. Jaunākajās, 2022. gada martā publicētajās Latvijas Bankas prognozēs būtiski paaugstinājām inflācijas novērtējumu. 

Krievijas karadarbība Ukrainā veicinājusi strauju globālo energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu. Cenu kāpumu ietekmē dažādi faktori – tostarp ekonomiskās sankcijas, globālo piegādes ķēžu pārrāvumi, bažas, kā izdosies sēja Ukrainā, kas ir svarīgs graudu un citu lauksaimniecības produktu piegādātājs. Rēķinoties ar to, inflācijas prognoze 2022. gadam palielināta līdz 9.5%, bet 2023. gadam līdz 3.7%. Inflācijas pamatscenārijs paredz, ka apsīkst tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju sankciju un zemas uzņēmēju konfidences dēļ, kā arī pieaug pārtikas un energoresursu cenas (inflācijas pamatscenārijā vērā ņemtie pieņēmumi un rezultāti pa komponentēm aprakstīti Latvijas Bankas Makroekonomisko Norišu Pārskatā). 

Neizbēgami, pieņēmumi par energoresursu cenu sagaidāmo attīstību nozīmīgi ietekmē inflācijas prognozes. Naftas cenas pieaugums veicina degvielas cenu kāpumu, kas savukārt sadārdzina gan izejmateriālu, gan gatavās produkcijas transportēšanas izmaksas un vidējā laika periodā ietekmē arī citu preču cenu pieaugumu [1]. Dabasgāzes cenu kāpums nozīmē cenu pieaugumu ne tikai tiem, kam mājās ir gāzes plītis vai apkures katli. Dabasgāze tiek izmantota gan siltumenerģijas, gan elektrības ražošanā. Attiecīgi sagaidāms siltumenerģijas tarifu un elektroenerģijas cenu kāpums. 

Inflācija nelabvēlīga un smaga scenārija gadījumā

Pastāv riski, ka cenas var augt vēl straujāk, ja ekonomiskie apstākļi kļūst vēl nelabvēlīgāki. Balstoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) izveidotajiem riska scenārijiem [2], papildus pamatscenārijam mēs izstrādājām divus inflācijas prognožu riska scenārijus – nelabvēlīgu un smagu, kuros analizējam straujāku energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas inflāciju:

• nelabvēlīgais scenārijs paredz iespējamus pārrāvumus Krievijas energoresursu piegādē uz eiro zonas valstīm, kuri veicinātu straujāku cenu celšanos gan energoresursu produktiem, gan precēm, kuru ražošanu var ietekmēt energoresursu cenas un to pieejamība;
• smagais scenārijs, papildus iepriekšējā nosacījumiem, paredz globālo naftas un gāzes cenu straujāku reakciju uz energoresursu piegādes pārrāvumiem un energoresursu aizstāšanas grūtības pasaules tirgos prognožu periodā.

1.attēls. Naftas un dabasgāzes cenu scenāriji.

Attēlā pa kreisi - naftas cenas scenāriji (gadā vidēji, USD/bbl)

Attēlā pa labi - dabasgāzes cenas scenāriji (gadā vidēji, EUR/MWh)

Cik liela var būt inflācija, realizējoties nelabvēlīgajam vai smagajam scenārijam?

Ja īstenotos nelabvēlīgais scenārijs, inflācija 2022. gadā vidēji būtu 10.8%, bet 2023. gadā 4.7%. Savukārt smagais scenārijs paredz, ka inflācija 2022. gadā vidēji sasniegtu 13.1%, bet 2023. gadā – 6.4%.

2. attēls. Inflācija dažādu scenāriju gadījumā (gada pieaugums, %)

Nepieciešams stiprināt energoneatkarību un palīdzēt mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām

Pašlaik, kamēr notiek aktīva karadarbība Ukrainā, prognožu nenoteiktība ir liela un var īstenoties nelabvēlīgie inflācijas prognožu scenāriji. Taču, lai kādi scenāriji īstenotos, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai jāstiprina energoneatkarība un jāveicina energoefektivitāte. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process, bet nepieciešams, lai nākotnē panāktu stabilākas enerģijas cenas un mazinātu lielu cenu svārstību ietekmi uz inflāciju. Strauji augošas energoresursu cenas tiešā veidā ietekmē degvielas un dabasgāzes cenas, bet netieši – apkures, elektrības un pārtikas cenas. Tāpēc cilvēki ar zemākiem ienākumiem lielā mērā cietīs no šī straujā izmaksu pieauguma, jo viņu patēriņa grozā šīs preces un pakalpojumi veido būtisku īpatsvaru. Tādējādi augošas inflācijas apstākļos nepieciešams sniegt mērķētu atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

[1] Sīkāk par prognozēs izmantoto modeli un globālo energoresursu ietekmes kanāliem skatīt: Bessonovs A., Krasnopjorovs O. Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai. Pieejams: https://datnes.latvijasbanka.lv/petijumi/p_1_2020_LV.pdf

[2] ECB speciālistu 2022. gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai (europa.eu)