2016. gada studentu konkursa godalgotās vietas

1. vieta (netika piešķirta)

2. vieta

Ernests Bordāns, Madis Teinemaa (Rīgas Ekonomikas augstskola)

Baltic Tigers Facing the Middle-Income Trap?//Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds?

Darbā tiek pētīts vidējo ienākumu slazds, t.i., situācija, kad valsts atrodoties vidēja ienākuma valstu grupā, zaudē konkurētspēju, un nevar sekmīgi konkurēt ne ar zema ienākuma valstīm, ne ar augsta ienākuma valstīm. Tiek aplūkotas 152 valstis laika periodā no 1960. līdz 2014. gadam. Autori novērtē, kāds ir konkrētās valsts ienākumu pieaugums salīdzinoši ar līdzīgām valstīm – pēc reģiona, tirdzniecības partneru grupā, globālā mērogā.

Secinājumi par Baltijas valstīm – Baltijas valstis pašlaik nav "vidējo ienākumu slazdā", pie tam, tās apsteidza konkurentus visās 3 valstu grupās un varbūtība nokļūt slazdā ir zem 10%. Savukārt "slazdā" no eiro zonas valstīm ir Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija, Slovēnija un Kipra.

Novērtējot vidējā ienākuma slazda noteicošus faktorus, autori pielieto daudzfaktoru paneļdatu logita modeļus, aplūkojot vairāk nekā 100 faktorus - tie pārstāv makroekonomiku, attīstību (ieskaitot izglītību, nevienlīdzību), pārvaldi. Autori secina, ka svarīgas ir spēcīgas institūcijas, uzņēmējdarbībai draudzīga ekonomika, zema korupcija, spēja ieviest strukturālās reformas un laba izglītības sistēma.

Olena Kuzan, Anastasiya Kazhar (Rīgas Ekonomikas augstskola)

Variation of monetary policy transmission over a financial cycle: analysis of the EU countries//"Monetārās politikas transmisija atkarībā no finanšu cikla: ES valstu analīze"

Šajā darbā tiek pētīta finanšu cikla ietekme uz centrālo banku politikas likmes transmisiju uz komercbanku kredīta likmēm. Pētījumā tiek izmantoti dati par 16 ES valstīm (ieskaitot gan eirozonas, gan parējās ES valstis) laika posmā no 1996. līdz 2014. gadam. Izmantojot paneļdatu ekonometrisko kļūdu korekcijas modeli, autores parāda, ka finanšu ciklam ir ietekme uz monetāro transmisiju, proti, finanšu krīzes periodos monetārā transmisija uzlabojas.

Tiek arī secināts, ka šis efekts ir stiprāks valstīs ar attīstītu finanšu tirgu. Autores pamato savus rezultātus šādi: pirmkārt, krīzes periodā aizņēmēju kredītu kvalitāte pasliktinās un bankas cenšas paaugstināt likmes pat straujāk nekā centrālā banka, otrkārt, finanšu attīstības negatīvas fāzes periodā komercbankām ir lielākas likviditātes problēmas un tās arvien vairāk aizņemas no centrālās bankas, kas nozīmē ciešāku sasaisti starp likmēm, treškārt, samazinoties kredītu pieprasījumam komercbankas spiestas straujāk pielāgoties izmaiņām CB politikas likmē. Autores uzsver, ka katrā konkrētā brīdī dažādas valstīs var būt dažādās finanšu cikla fāzēs, ko politikas veidotāji nekādi nevar nedz ietekmēt, nedz kontrolēt, taču finanšu cikla diverģence Eirozonas valstīs var tikt mazināta, konsolidējot šo valstu banku sistēmu.

3. vieta

Arturs Pleišs, Tudor Poiana (Rīgas Ekonomikas augstskola)

Nowcasting the Baltic States' GDP Using Common Indicators: A Cross-Country Analysis//Baltijas valstu IKP īstermiņa prognozēšana izmantojot kopējus indikatorus

Pētījums mēģina iegūt informāciju par iekšzemes kopproduktu (IKP) ar virkni citu indikatoru pirms IKP datu publikācijas. Tika izmantots plašs prognozēšanas modeļu klāsts – tilta modeļi, dinamiskie faktoru modeļi un MIDAS modeļi. Vairāki modeļi prognozē iekšzemes kopproduktu būtiski labāk par vispārpieņemto etalonu - autoregresīviem modeļiem; no tiem tilta modeļi prognozē visprecīzāk.

Autori apgalvo, ka Igaunijas gadījumā vērtīga informācija par iekšzemes kopproduktu ir ietverta rūpniecības izlaides un konjunktūras apsekojuma datos; Latvijas gadījumā – akciju tirgu ienesīguma rādītājos; Lietuvas gadījumā – ārējās tirdzniecības datos. 

Edgars Kokins, Valentīns Lavrinovičs (Rīgas Ekonomikas augstskola)

 Latvia: Catching-Up Towards the World Production Frontier, An Industry-Level Analysis//"Latvijas tuvošanās pasaules ražošanas potenciālam: nozaru analīze"

Darbā ar SFA metodi tiek pētīti kopējās faktoru produktivitātes (KFP) izaugsmi noteicošie faktori Latvijā tautsaimniecības nozaru dalījumā. Datu bāze ietver 40 valstu datus par 1995.–2014. gadu šādām nozarēm - lauksaimniecība, būvniecība, izmitināšana, rūpniecība, transports un tirdzniecība.

Autori secina, ka darbā apskatītajās nozarēs KFP līmenis pārskata periodā ir kāpis, kamēr atšķiras tehnoloģiskā progresa un efektivitātes devumi KFP pieaugumā. Visu apskatīto nozaru KFP kāpumu veicināja tehniskais progress, kamēr būvniecības, izmitināšanas, tirdzniecības un transporta nozarēs produktivitāti noteica arī efektivitātes kāpums. Nozīmīgi efektivitāti veicinoši faktori ir investīcijas pētniecībā un inovācijās, kā arī tautsaimniecības atvērtības līmenis.

Autori uzskata, ka reformas, kas vērstas uz korupcijas mazināšanu, tiesiskās vides un izglītības sistēmas pilnveidošanu, infrastruktūras attīstību, var kāpināt produktivitāti Latvijā. 

Veicināšanas balvas

 Konstantīns Šeļegs, Ana-Maria Tecuci (Rīgas Ekonomikas augstskola)

European Central Bank Monetary Policy and the Expectations of Inflation (Eiropas Centrālās Bankas monetārā politika un inflācijas gaidas)

Darbā tiek aplūkota ECB monetārās politikas ietekme uz sagaidāmo inflāciju no 2008. gada augusta līdz 2015. gada beigām. Tiek analizēta nekonvenciālā monetārā politika un ECB monetārās politikas transmisijas mehānisms. Autori izmanto Wu-Xia "ēnas likmi", lai raksturotu monetāro politiku, kā arī inflācijai piesaistītos valūtas mijmaiņas darījumus, lai raksturotu sagaidāmo inflāciju. Par monetārās politikas raksturotāju autori izmanto arī valūtas kursu, bet kā eksogēnie mainīgie ir arī enerģijas cenas un akciju cenu svārstību indekss.  

Pielietojot vektoru autoregresijas modeli, autori secina, ka ekspansīva monetārā politika pozitīvi ietekme sagaidāmo inflāciju un lielāka ietekme ir īstermiņa periodā, bet ilgtermiņa periodā tā ir mazāka. Pārskata periodā inflāciju lielā mērā noteica pasaules finanšu krīze un dabas resursu cenu kritums, kā rezultātā ECB monetārās politikas ietekmes efekts bija mazs un to "noslēpj" šie iepriekš minētie divi faktori. Autori secina, ka "ēnas likmes" izmaiņas par vienu standartnovirzi maina 1 gada inflācijai piesaistīto valūtas mijmaiņas darījumu likmi par 0.12 procentu punktiem.

Jekaterīna Romaņuka (Latvijas Universitāte)

Reālā konverģence Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs

Darbs veltīts reālās konverģences procesa izpētei Eiropas Savienībā (ES). Apskatīti vairāki reālās konverģences veidi – absolūtā un nosacītā beta konverģence, kā arī sigma konverģence. Autore secina, ka absolūtās beta konverģences ātrums ES dalībvalstu starpā ir 2-3% gadā. Tas atbilst iepriekšējo pētījumu rezultātiem un nozīmē, ka ir nepieciešami 20-30 gadi, lai visas ES dalībvalstis pārvarētu pusi no ceļa līdz vienāda ienākumu līmeņa sasniegšanai. Prognozējams, ka nākamo piecu gadu laikā konverģences ātrums varētu palēnināties līdz 1-2% gadā.