2019. gada studentu konkursa godalgotās vietas

1. vieta netika piešķirta.

2. vieta

Palina Tember un Elza Siliņa, Rīgas Ekonomikas augstskola

"Measuring Fiscal Policy Stance in Real Time and Ex Post in the European Union Member States" ("Fiskālās politikas virziena vērtējums reālā laikā un pēc fakta Eiropas Savienības dalībvalstīs")

Darbā pētīta fiskālās politikas pārmaiņu atkarība no biznesa cikla. Izmantojot datus, kas pieejami budžeta plānošanas laikā, autori secinājuši, ka fiskālā politika bieži vērtējama kā cikliska; savukārt izmantojot budžeta īstenošanas periodā pieejamus datus, fiskālā politika bieži kļūst procikliska. Šī atšķirība pastāv ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējuma neprecizitātes dēļ, neprecīzi prognozējot faktisko un potenciālo iekšzemes kopprodukta dinamiku.

Onufrii Lonevskyi un Kristijonas Klimaitis, Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Twin Deficits Hypothesis in the Eastern European Group: an Empirical Investigation" ("Dvīņu jeb divkāršā deficīta hipotēze Austrumeiropas valstīs: empīriskā izpēte")

Darbā pētīts, vai pastāv sakarība starp budžeta deficītu un tekošā konta deficītu Austrumeiropas valstīs. Autori secina, ka šī sakarība ir pozitīva un statistiski nozīmīga pārejas valstīs (economies in transition), savukārt attīstītās valstīs sakarības nav. 

3. vieta

Andriana Neamtu, Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Efficiency of Public Healthcare Spending in Latvia" ("Valdības izdevumu veselības aprūpei efektivitāte Latvijā")

Darbā analizēta valsts budžeta izdevumu veselības aprūpei efektivitāte Latvijā, salīdzinot ar pārējām OECD valstīm. Autore secina: lai gan Latvija sasniedz salīdzinoši augstus starpposma rezultātus (slimnīcu gultas / ārsti / medmāsas uz vienu iedzīvotāju) ar samērā zemiem izdevumiem, šie starpposma rezultāti automātiski nenozīmē ilgāku dzīves ilgumu, kas liecina par zemu sistēmas efektivitāti. Kopumā, paaugstinot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un panākot veselīgāku dzīvesveidu, Latvija varētu palielināt dzīves ilgumu par gandrīz sešiem gadiem.

Simona Alksne un Reinis Frēlihs, Rīgas Ekonomikas augstskola

"Universal Basic Income: a step towards equality or government's insolvency? The case of Latvia" ("Garantētais pamatienākums: solis uz vienlīdzību vai valdības maksātnespēju? Latvijas gadījums")

Ņemot vērā ļoti augstus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības rādītājus Latvijā, autori pētījuši, kāda būtu garantētā pamatienākuma (universal basic income) ieviešanas ietekme uz nevienlīdzību, nabadzību un budžeta rādītājiem. Pētījuma galvenie secinājumi liecina, ka visefektīvākie scenāriji ienākumu nevienlīdzības un nabadzības samazināšanai ir arī visdārgākie. Tomēr ir dažas garantētā pamatienākuma kalibrēšanas īpašības, kas uzlabo koncepta efektivitāti, neradot lielas izmaksas, t.sk. pensionāru iekļaušana saņēmēju lokā.

Dainis Bass un Kristofers Kugrēns, Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Effect of Regional Typology and Contexts on Performance of EU-Supported Projects Implemented by Companies in Latvia" ("Reģionu īpašību ietekme uz Latvijas uzņēmumos īstenoto ES fondu projektu sniegumu")

Autori novērtējuši Eiropas Savienības atbalstīto projektu Latvijā ietekmi uz reģionālās nevienlīdzības mazināšanu Latvijā. Darba rezultāti rāda, ka projektu darbība ir sekmīgāka reģionos, kur ir pozitīvāks reģiona novērtējums. Bieži rezultāti liecināja, ka sākotnēji darbības rādītāji ir labāki projektiem vājākos reģionos, bet, laikam ritot, tos tomēr apsteiguši projekti no spēcīgākiem reģioniem, tādējādi secināts, ka Eiropas Savienības fondu ietekme uz reģionu nevienlīdzības mazināšanu ir īslaicīga.

Veicināšanas balva

Toms Birzulis un Edgars Indriksons, Rīgas Ekonomikas augstskola

"Deceitful Spenders: Examining the Existence of Political Budget Cycles in Latvia" ("Maldinošie tēriņi: mērot politisko budžeta ciklu esamību Latvijā")

Darba autori, izmantojot publiski pieejamos Valsts kases datus par pašvaldību budžetiem, pētījuši, vai pastāv politiski budžeta cikli Latvijas pašvaldību līmenī. Darba rezultāti liecina, ka, lai gan pastāv īstermiņa svārstības pašvaldību budžeta pozīcijās pirmsvēlēšanu periodā, nav pierādījumu, kas norādītu uz vēlētāju manipulāciju pirmsvēlēšanu periodā, izmantojot ekspansīvu fiskālo politiku.