Latvijas Banka pārskata Latvijas makroekonomiskās prognozes

Pasaules tautsaimniecības atveseļošanos balsta Covid-19 vakcīnu pieejamība un augošais vakcinācijas līmenis. Arī eiro zonas tautsaimniecība turpina pārliecinoši atgūties un tuvoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas. Centrālās bankas norāda, ka augošā pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumu izraisītais inflācijas kāpums ir pārejošs.

Aizvadītajos mēnešos vadošās centrālās bankas, t.sk. Eiropas Centrālā banka, turpināja nodrošināt īpaši atbalstošu monetāro politiku, un finansēšanas nosacījumi uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valsts sektoram bija ļoti labvēlīgi. Savukārt fiskālās politikas jomā aktuāla ir Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas instrumenta "Nākamās paaudzes ES" ("Next Generation EU") līdzekļu efektīva ieguldīšana, lai nodrošinātu spēcīgāku atgūšanos pēc krīzes un stiprinātu tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā.

Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās ir notikusi agrāk, nekā iepriekš prognozēts, IKP sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, jau šā gada 2. ceturksnī. Tomēr aktivitāte nozarēs, kuras pandēmija skāra smagāk un ierobežojumi tiešāk, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā un izklaidē, kā arī transportā, vēl būtiski atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms krīzes.

Pamatojoties uz straujo izaugsmi, Latvijas Banka koriģē IKP 2021. gada pieauguma prognozi, paaugstinot to līdz 5.3%.

Tomēr saslimstības pieauguma un par cerēto zemāka vakcinācijas līmeņa ietekmē 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā ekonomiskā izaugsme varētu īslaicīgi palēnināties. Tāpēc šogad un nākamgad izaugsmes temps gaidāms līdzīgs, un Latvijas Banka 2022. gada IKP prognozi samazina līdz 5.1%. 2022. gadā privātā patēriņa izaugsmi veicinās pandēmijas laikā veidoto uzkrājumu tēriņi, savukārt eksportu balstīs augošais ārējais pieprasījums. Aplēses par valdības investīcijām liecina, ka gaidāma būtiska izaugsme būvniecībā valsts pasūtījumu strauja kāpuma dēļ, kas pastiprina šīs nozares pārkaršanas risku. Nozares galvenie ierobežojumi ir būvniecības kapacitāte un izmaksu sadārdzinājums.

Savukārt 2023. gada IKP pieauguma prognoze (3.8%) atspoguļo atgriešanos pie ilgtermiņā uzturama izaugsmes tempa. Vienlaikus joprojām viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, lai uzturētu uz investīcijām un inovācijām balstītu ekonomisko izaugsmi, ir gausās uzņēmumu kreditēšanas atdzīvināšana, novēršot gan pieprasījuma, gan arī piedāvājuma puses ierobežojumus, t.sk. mazinot samērā augstās kredītu procentu likmes. Vienlaikus valdībai būtu jāstiprina atbalsts darba tirgus saspīlējumu mazināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai Latvijā.

Tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu. Inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021. gada 2. pusgadā tika paziņots vasarā. Lai gan izejvielu cenas strauji aug, patēriņa cenu inflācija palielinās daudz lēnāk par izejvielu cenām. Izejvielas ir tikai viens no galaproduktu izmaksu posteņiem, un šeit transmisija uz inflāciju notiek pakāpeniski – ar vairāku mēnešu kavējumu – un ne vienmēr pilnā mērā.

Darba tirgus atgūšanās notiek strauji – bezdarbs mazinās arī pēc dīkstāvē esošajiem sniegtā valdības atbalsta beigām, un algu pieaugums saglabājas noturīgs. Pakalpojumu cenu dinamika kopumā ir mērena, bet turpmāku palielināšanos noteiks gan atliktā pieprasījuma, gan izmaksu faktori. Rūpniecības preču cenu pieaugumu ietekmē globālais konteineru deficīts un līdz ar to pārvadājumu cenas. Kopš gada sākuma būtiski pieaugušas inflācijas gaidas. Ražotāju un patērētāju inflācijas gaidas, lai gan atpaliek no līmeņa pirms globālās finanšu krīzes, ir augstākās vairāku gadu laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, inflācijas prognoze ir palielināta – līdz 2.8% 2021. gadam un 4.0% 2022. gadam. Ekonomiskā izaugsme un noturīgs atalgojuma pieaugums noteiks pamatinflācijas pakāpenisku palielināšanos prognožu periodā, taču, mazinoties globālo izejvielu cenu spiedienam, vērtējums par inflāciju 2023. gadam atgriežas zem 3%.

Pozitīvāks redzējums par tautsaimniecības attīstību ļauj lēst, ka vispārējās valdības budžeta deficīts būs zemāks (6.7% no IKP 2021. gadā) nekā iepriekš prognozēts. Turpmākajos gados valdības izdevumi pieaugs – gan izmantojot pieejamo fiskālo telpu (piemēram, atalgojuma palielināšanai atsevišķu profesiju algām), gan atsevišķus investīciju un ar veselības aprūpi saistītus izdevumus pārplānojot uz 2022. un 2023. gadu. Tas palielina budžeta deficīta vērtējumu turpmākajā periodā salīdzinājumā ar jūnija prognozēm, tomēr vidējā termiņā budžeta bilance joprojām uzlabojas. Lai gan būtiski augs valdības investīcijas, tas notiks galvenokārt ES projektu ietekmē, nacionālā līdzfinansējuma negatīvo ietekmi uz budžeta bilanci kompensējot ieguldījumu pozitīvajai ietekmei uz tautsaimniecības izaugsmi.

Valdības parāds vidējā termiņā saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu nepārsniegs 50% no IKP. Ekonomikas sildīšana, t.i., papildu iekšzemes pieprasījuma stimulēšana no valsts puses, ja vērojama strauja ekonomiskā izaugsme un netiek ieviesti jauni ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi, nav nepieciešama. Pieejamais finansējums jāiegulda darba ražīguma un nākotnes izaugsmes stiprināšanā, un papildus pieejamie līdzekļi jānovirza strukturālu jautājumu risināšanai.

Latvijas Bankas galveno makroekonomisko rādītāju prognozes

Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2021. gada 17. septembrim pieejamo informāciju.