18.06.2019.

Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa atziņas – 2019

Zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Foto: LETA/Latvijas Banka

Pirmdien, 17. jūnijā, Latvijas Banka svinīgā pasākumā paziņoja 17. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa rezultātus. Pēc labāko studentu darbu apbalvošanas konkursa žūrijas komisijas loceklis Oļegs Krasnopjorovs (kurš pats bija 2006. gada konkursa laureāts) padalījās ar atziņām par šī gada konkursa norisi, kā arī deva ieteikumus, kā veiksmīgi startēt nākamā gada Latvijas Bankas konkursā. 

Kas ir svarīgākais, ko vēlaties uzsvērt par šī gada konkursu?

Latvijas Bankas konkurss ir lieliska motivācija studentiem izdarīt vairāk, nekā prasa universitāte. Pirmkārt, vislabākajiem studentiem iegūt atzīmi 10 (izcili) var likties pārāk viegli. Otrkārt, studenti nereti nav pietiekami motivēti iegūt atzīmi 10, jo, aizstāvot diplomdarbu uz 4 (apmierinoši), var saņemt to pašu diplomu.

Latvijas Bankas konkurss ir arī iespēja nonākt pieredzējušu ekonomistu redzeslokā, gan dodoties uz apbalvošanas pasākumu un diskutējot par savu darbu, gan arī publicējot savu diplomdarbu Latvijas jaudīgākajā ekonomikas analīzes vietnē makroekonomika.lv. 

Vai šī gada konkursā vērojamas arī jaunas vēsmas? 

Šogad vairāki iesniegtie darbi bija saistīti ar fiskālo politiku. Studenti pētīja sakarību starp valsts budžeta deficītu un tekošā konta deficītu Eiropas valstīs, novērtēja veselības aprūpes izdevumu efektivitāti Latvijā, kā arī pārbaudīja, vai Latvijas pašvaldību vadītāji izmanto papildu budžeta izdevumus, lai celtu savu popularitāti pirms pašvaldību vēlēšanām. 

Kopumā iesniegto darbu kvalitāte ir augsta un katru gadu pieaug. Studenti pielieto sarežģītas ekonometrijas metodes, piemēram, fiksēto efektu paneļdatu modeļus un vispārīgo momentu metodi (generalized method of moments; GMM). 

Kas bija tas īpašais, kas izcēla šogad atzinību guvušos darbus?

Mūsu vienīgais vērtēšanas kritērijs ir iesniegto darbu kvalitāte. Visi darbi, kas šogad guva atzinību, ir ļoti kvalitatīvi. Pirmkārt, studenti prot strādāt ar zinātnisko literatūru – katrā darbā izmantoti vairāki desmiti starptautiski atzītu pētījumu, kas publicēti angļu valodā. Otrkārt, studenti prot pielietot sarežģītas ekonometrijas metodes un modernas datorprogrammas datu analīzē. Treškārt, studenti spēj aprakstīt sava pētījuma rezultātus labā akadēmiskā valodā un formulēt skaidrus secinājumus. 

Tomēr pirmo vietu šogad nepiešķīrāt? 

Pirmo vietu piešķiram ļoti reti. Mums, žūrijas komisijai, pat bija joks, ka pirmo vietu piešķiram tikai gados, kad notiek vasaras Olimpiskās spēles (pēdējo reizi pirmā vieta tika piešķirta 2018. gadā; pirms tam – 2014. gadā). 

Šogad divi darbi ieguva otro vietu, kas ir ļoti augsts sasniegums! Darbs par sakarību starp valsts budžeta deficītu un tekošā konta deficītu rakstīts ļoti labā akadēmiskā valodā, darbā pielietota augstas sarežģītības metodoloģija (fiksēto efektu paneļdatu modeļi un GMM). Taču tēma ir nedaudz novecojusi un pakāpeniski iziet no zinātniskās aprites. Turklāt šķiet, ka darba ražīguma negaidītā ietekme uz tekošā konta bilanci varētu būt saistīta ar izvēlēto mērvienību. Darbā par fiskālās politikas virzienu ieguldīts ļoti liels darbs, pielietota augstas sarežģītības metodoloģija (fiksēto efektu paneļdatu modeļi un GMM), tēma ir jauna un aktuāla. Taču teksts dažviet ir pārāk tehnisks, un tāpēc lasītājam var būt grūti uzreiz saprast, kurš rezultāts ir svarīgākais. 

Kādi ir Jūsu padomi studentiem, kuri vēlas veiksmīgi startēt 2020. gada Latvijas Bankas konkursā?

Pirmais ir laika plānošana. Diplomdarbu jāsāk rakstīt vismaz astoņus mēnešus pirms aizstāvēšanas. Kā boksa cīņai nevar sagatavoties divu nedēļu laikā, tā arī izcilu diplomdarbu nav iespējams uzrakstīt ātri. 

Otrs ir literatūras izvēle. Nedrīkst balstīt diplomdarbu uz ievadlīmeņa mācību grāmatām – ir jāizmanto vairāki desmiti starptautiski atzītu pētījumu, kas publicēti angļu valodā. 

Trešā labu darbu iezīme ir spēcīga teorētiskā daļa. Jau darba pirmajā lapā jāredz zinātniskās literatūras analīze un pētāmā jautājuma dziļums. Nedrīkst aizpildīt pirmo lapu ar definīcijām, kas pārrakstītas no mācību grāmatām.

Ceturtā labu darbu iezīme ir spēcīga praktiskā daļa. Dati jāanalizē ar sarežģītām ekonometriskām metodēm un mūsdienu datorprogrammām, nevis vienkārši jārēķina, par cik procentiem kāds rādītājs pieaudzis vai samazinājies. 

Un piektā labu darbu iezīme – jāsalīdzina savi rezultāti ar zinātniskās literatūras atzinumiem, skaidri jādefinē sava darba novitāte un pienesums zinātniskajai literatūrai. Darba secinājumos nedrīkst būt vispārzināmās lietas vai vienkārši autora spriedelējumi, kas ne ar ko nav pamatoti. 


Vairāk par ieteikumiem teicama zinātniskā darba izstrādei skatīt Oļega Krasnopjorova prezentāciju "Kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu un uzvarēt Latvijas Bankas konkursā?".
 

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 22. nov.). Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa atziņas – 2019. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4504
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa atziņas – 2019" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4504>.

Restricted HTML

Up