Konferences kopsavilkums: Sabiedrībai nepieciešama nauda, ko tā pati spēj kontrolēt

Savu maksājumu risinājumu autonomija un drošas digitālās naudas ieviešana ir Eiropai neatliekami ejams ceļš, jo vairos drošību – ar tādu atziņu konferenci ievadīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piekrītot kolēģes, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas, nupat septembrī Deutsche Bundesbank konferencē teiktajam (https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2020/html/ecb.sp200910~31e6ae9835.en.html).

Digitāla nauda. Jautājums nevis "vai", bet "kad"

Arī digitālā eiro jautājums jau ir – kad tas taps, nevis vai, tā Mārtiņš Kazāks attīstīja šo domu. Ir laiks sarunai par risinājumiem. Tos tiešsaistes konferencē klātienē un attālināti apsprieda pētnieki, centrālo banku speciālisti, finanšu tehnoloģiju uzņēmēji un citi interesenti.

Centrālo banku uzdevums un iespēja ir, risinot šo jautājumu, izmantot savu labo reputāciju un sabiedrības gatavību ieklausīties, lai padarītu digitālajās tehnoloģijās balstīto bezskaidrās naudas maksājumu iespējas plašāk pieejamas un iesaistītu visas ieinteresētās puses (iedzīvotājus, valsts iestādes un privātuzņēmējus) sarunā par labāko risinājumu izvēli.

Zibmaksājumu risinājumam Latvijā – pilns komplekts!

Latvijas Banka 2017. gadā pirmā eiro zonā uzsāka zibmaksājumu apstrādi, un pašlaik tie Latvijā jau ir normāla ikdiena. Šogad Latvijas Banka finanšu tirgum nodeva zibmaksājumu infrastruktūras noslēdzošo elementu – zibpieprasījuma pakalpojumu sniegšanas iespēju. Tas ļaus finanšu pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt klientiem pilnu zibmaksājumu risinājuma spektru.

Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Harijs Ozols vienlaikus apliecināja, ka pārredzamā nākotnē centrālās bankas uzturēs infrastruktūru gan bezskaidrās naudas, gan skaidrās naudas maksājumiem, lai banknotes un monētas būtu pieejamas katram, kam ar tām norēķināties vai tās krāt ir ērtāk. Uz ultramoderno risinājumu fona ar īstu "augsto dziesmu" skaidrās naudas daudzajām priekšrocībām uzstājās Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesors un pētnieks Dr.oec. Francs Zeics.

Maksājumu sistēmas drošas, Eiropai – atkarības problēmas!

Latvijas Bankas Maksājumu politikas nodaļas vadītājs Deniss Fiļipovs pamatreferātā bija tiešs: Eiropā maksājumu sistēmu riski pašlaik ir galvenokārt ģeopolitiski, turklāt pašu pieļauti. Eiropietis veikalā digitāli var norēķināties ar karti, taču dominē ASV bāzēti karšu risinājumi – Visa, MasterCard.

Eiropas maksājumu sistēmas nacionālo valstu robežās ir spēcīgas, bet kontinenta mēroga risinājumu trūkst, un tas ir sava veida neatkarības risks. Amerikāņi, Eiropas stratēģiskie partneri jau 60–70 gadu, kontrolē maksājumu risinājumus un, lai cik mazticami tas būtu, kādreiz diktē noteikumus. Tādējādi maksājumu nozarei Eiropā piemīt ģeopolitiska atkarība. Papildu risku rada globālie tehnoloģiju giganti – Google, Amazone, Facebook, Apple –, kas nāk ar saviem projektiem maksājumu jomā.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts teikto spilgti un eleganti papildināja ar apsvērumiem no aizsardzības jomas. "Lielo datu" balstīti mākslīgā intelekta risinājumi spēj ietekmēt cilvēka lēmumus, viņiem pat nezinot (tas pārbaudīts arī ar kareivju lēmumiem NATO manevros). Ar to jārēķinās arī patērētājam, finanšu sektoram, sabiedrībai.

Savukārt rūpes par maksājumu neatkarību Eiropā ir ne tikai kontinenta konkurētspējas jautājums, bet arī – kā neizkrist no ģeopolitisko smagsvaru līgas. Centrālajām bankām jābūt tai valsts sektora daļai, kura maksājumu pārmaiņas uztver dīglī, un jādarbojas nepārtrauktas adaptēšanās gatavības režīmā.

Latvijas Banka jau attīsta maksājumu infrastruktūru, iesaistās Eiropas mēroga sadarbībā, t.sk. Eiropas Centrālo banku sistēmas ietvaros. Taču nekavējoties risināma Eiropas maksājumu suverenitātes problēma. Nepieciešama privātā sektora – banku, nebanku jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumu – iesaiste un iniciatīvas, lai taptu visas Eiropas maksājumi – zibenīgi, droši, lēti – gan tiešsaistē, gan veikalā.

Starpvalstu maksājumu vienkāršošana un lētums – darba vēl daudz

Starptautisko norēķinu bankas (SNB) Inovāciju centra vadītājs, bijušais ECB Padomes loceklis Benuā Kerē atzīmēja starptautiskās sadarbības lomu nākotnes finanšu arhitektūras izstrādē un SNB iespējas. Centrālo banku ietekme ļauj tām būt katalizatoram un koordinatoram, lai uzlabotu maksājumu sistēmu savietojamību, finansiālo iekļautību, kā arī ļautu izvairīties no Eiropas teritoriālas un sociālas fragmentācijas.

SNB šogad paplašinājusi savu inovācijas centru tīklu Eiropā un Ziemeļamerikā; tuvākais no tiem atrodas Stokholmā, sniedzot iespēju Baltijas valstu iesaistei.

Digitālā nauda – kādai vajadzībai?

Digitālā eiro (CBDC – centrālās bankas digitālā valūta) tēma vēl nesen bija patālas nākotnes teorētisks jautājums. Kāpēc pēkšņi tas kļuvis tik aktuāls? Intensitāti piešķir informācijas tehnoloģijas, kas iedvesmo un rada iespējas, kā arī sabiedrība, kas arvien vairāk vēlas atvieglot savu ikdienu un darbu, lietojot digitālus risinājumus. Procesus būtiski steidzina arī globālo tehnoloģiju milžu pievēršanās privātas naudas idejām. Savukārt vēl līdz galam nav diskutēts, kādus sarežģītus uzdevumus var risināt ar digitālu centrālās bankas naudu, kā arī – kāds taustāms labums no tās būs sabiedrībai.

Komercbankas –arī digitālā eiro izsniegta kredīta izvietotāji

Pašu centrālo banku pieeja centrālo banku režisētas digitālās naudas tēmai ir pašdisciplinēta: nedrīkstam ienākt digitālās naudas jomā, izspiežot privāto sektoru no komercdarbības! Tās negrasās pārņemt komercbanku bilances, jo privātu banku tirgus principos balstīta kredīta izvietošana ir ļoti svarīga tautsaimniecības darbībai. Komercbankas, visticamāk, būs starpnieki piekļuvei arī digitālajam centrālās bankas eiro, veicot savu darbu klientu apkalpošanas (front-end) pusē.

Kas pārvaldīs digitālo eiro – ECB vai valstu centrālās bankas?

Tas, kā CBDC projektu īstenot (ko likt pamatā no tehnoloģiskās puses), būtu otršķirīgs jautājums; privātais sektors izmanto inovācijas, digitālās naudas joma strauji attīstās. Nupat uzdoti un atbildi gaida arī jautājumi: kad centrālās bankas ieviestu CBDC, kā būtu veidots un administrēts centrālo banku digitālais eiro – centralizēti eiro zonā vai atstājot to dalībvalstu centrālo banku ziņā?

Eiro zonā valda decentralizācijas princips, bet efektivitāte ir svarīga un konkrēta atbilde vēl top. Ķīnā, kas, šķiet, ir pirmais lielais centrālās bankas digitālās naudas pilotprojekts, jau sākusies eksperimentālās lietošanas fāze. Pēc gada, diviem varētu redzēt, kā veicies, tomēr tik ilgi Eiropa nevēlas gaidīt.

Globāla privāta bezseguma nauda? Kārdinoši, iespējams – letāli

Ilgāk tika apspriests viens no naudas digitalizēšanas attāliem riskiem (pašlaik šķiet, ka tam ir maza varbūtība) – globālas privātas bezseguma jeb fiat naudas izveidošanās. Toties skaidrs, ka ārkārtīgi nopietnas būtu sekas – sabiedrība zaudētu kontroli pār naudu, ko tā lieto, un zaudētu instrumentus, kas ļautu pārvarēt ekonomisko krīzi.

Fintelum kopfinanasējuma platformas vadītāja un finanšu tehnoloģiju nozares pārstāve Liza Aizupiete norādīja uz inflacionāras monetārās sistēmas nepilnībām un kriptovalūtām kā alternatīvu. Viņa iezīmēja atšķirības starp kriptoaktīviem, kas ir stabili (stablecoins) un tādiem, kas nav stabili un pārstāv decentralizētas monetārās sistēmas pamatprincipus. Piemēram, Bitcoin un zināmā mērā Ether viņas ieskatā ir "deflacionāra monetārā sistēma” ar mērķi nodrošināt vērtības stabilitāti un pieaugumu attiecība pret valstu izdoto (fiat) centralizēto naudu, kā arī kalpot par apmaiņas līdzekli tirdzniecībā. Tādējādi aptverot visas trīs galvenās naudas funkcijas: naudas vienība (unit of account), vērtības glabātājs (store of value) un apmaiņas līdzeklis (medium of exchange).

Nauda, kas nezaudē vērtību – kārdinoši?

Centrālo banku eksperti iebilst, brīdinot, ka šādas naudas izmantošana radītu nestabilitāti tautsaimniecībā un krīzē problēmas tikai padziļinātu. Algoritmā nevar ielikt informāciju par visu iespējamo nākotni (sevišķi krīzēm), tas paliek centrālo banku darbs. Kad tautsaimniecībā sākas lejupslīde, tas izraisa cenu krituma spirāli, jo cilvēki sāk atlikt pirkumus, cerot sagaidīt zemākas cenas nākotnē. Tas savukārt palēnina ekonomisko aktivitāti. Centrālajām bankām ir pieejami monetārie instrumenti deflācijas spirāles novēršanai.

Centrālo banku eksperti turas pie atziņas: labāk neliela inflācija nekā bēdīgi slavenās Lielās depresijas atkārtojums. Ja naudas sistēma vairs nebūtu valdības un centrālo banku kā laukuma centrālo spēlētāju pārziņā, zustu iespēja valsts tautsaimniecību atbalstīt ar naudas papildu emisiju.

Nobeigumā – mazliet par divām atziņām.

Diskutējot par privātas digitālās naudas riskiem, netika pievērsta uzmanība kontam centrālajā bankā piesaistītas CBDC priekšrocībām. Valstu centrālās bankas gūtu pieeju anonīmiem "lielajiem datiem". Ekonomiskajai analīzei un prognozēšanai tā būtu nozīmīga iespēja. Šis jautājums varētu būt turpmāko diskusiju objekts.

Mainās optimālās valūtas zonas ekonomiskā teorija. Attālināta darba un attālinātu pakalpojumu laikmetā dzīvojam un strādājam ne vairs valstu robežās, bet virtuālā telpā, kas maina darbaspēka