Latvijas Bankas konference 2016: "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga"

Latvijas Bankas tautsaimniecības konference

REFORMAS – KONKURĒTSPĒJAS UN IZAUGSMES ATSLĒGA
2016. gada 28. septembrī

KONFERENCES ATKLĀŠANA

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis

IEVADREFERĀTS

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

I PANEĻDISKUSIJA

VESELĪBAS APRŪPES FINANSĒŠANAS MODEĻA MAIŅA

Vai finansējuma palielināšana vien atrisinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas? Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa nepilnības un iespējas tās novērst. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā: kādu modeli izvēlēties, kādi būs pacientu un visas sabiedrības ieguvumi?

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija

Moderatore: Latvijas Televīzijas ziņu korespondente Līva Rauhvargere

Diskusijas dalībnieki

Latvijas Republikas veselības ministre Anda Čakša

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes maģistra studiju programmu prodekāne Daiga Behmane

AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis

SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds

II PANEĻDISKUSIJA 

IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE: KĀ TO UZLABOT AR FINANŠU UN NEFINANŠU RISINĀJUMIEM?

Smaguma centra maiņa no piedāvājuma puses (iestādes, pasniedzēji, skolotāji) uz pieprasījuma pusi (skolēni, studenti, darba devēji). Konkurētspējīga piedāvājuma izveide un efektīvas naudas ieguldīšanas nodrošināšana visos trijos izglītības līmeņos (vispārējā, profesionālā un augstākā izglītība).

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija

Moderators: LNT Ziņu dienesta raidījuma vadītājs Mārtiņš Daugulis

Diskusijas dalībnieki

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa 

Izglītības programmas "Iespējamā misija" direktors Kārlis Andersons

Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse

Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".

Prezentācija: Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija " Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".

KONFERENCES REFERENTI UN MODERATORI

IEVADREFERĀTS

Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents kopš 2001. gada; pirms tam viņš bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis, bet kopš 2004. gada ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis. 20. gs. 90. gados viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs. Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā.

Ilmārs Rimšēvičs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Klārksona Universitātē (ASV) un bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajās tirdzniecības attiecībās Rīgas Tehniskajā universitātē. 

I PANEĻDISKUSIJA

VESELĪBAS APRŪPES FINANSĒŠANAS MODEĻA MAIŅA

Uldis Rutkaste ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs. Viņa darba pienākumos ietilpst plašs risināmo jautājumu loks, t.sk. makro-ekonomiskās analīzes un pētniecības organizēšana, kā arī priekšlikumu izstrāde ekonomiskās politikas jomā un dalība ekonomiskās politikas debatēs ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām.

Uldis Rutkaste sāka darbu Latvijas Bankā 2002. gadā, bija ekonomists Monetārās politikas pārvaldē, vēlāk – vecākais ekonomists un galvenais ekonomists, kā arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos. Pirms tam viņš strādājis Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamentā. No 2013. gada līdz 2015. gadam Uldis Rutkaste pildīja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecākā padomnieka pienākumus Starptautiskajā Valūtas fondā.

Uldis Rutkaste ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē un diplomu Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē Odensē.

Moderatore Līva Rauhvargere ir valsts SIA "Latvijas Televīzija" Ziņu dienesta žurnāliste un moderatore. Vairāku dokumentālo pārraižu autore un svētku tiešraižu vadītāja. Studējusi komunikācijas zinātni un žurnālistiku Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un televīzijas žurnālistiku Danish School of Media and Journalism (Dānija). Līva Rauhvargere galvenokārt veido ziņu materiālus par izglītības, sociālajām un veselības tēmām.

Anda Čakša ir Latvijas Republikas veselības ministre. No 2014. gada marta līdz 2016. gada janvārim viņa bijusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle, no 2011. gada līdz 2016. jūnijam – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja.

Anda Čakša 1999. gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot ārsta grādu, bet vēlāk apguvusi MBA veselības aprūpes vadības programmu un ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Jānis Abāšins ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents. Viņam ir plaša pieredze apdrošināšanas jomā Latvijā un ārvalstīs. Darbojies apdrošināšanā kopš 1993. gada kā Zviedrijas kompānijas Hansa Insurance Rīgas pārstāvniecības vadītājs, vēlāk pārveidojot šo kompāniju par AAS Trygg Hansa Latvia. Kopš 1998. gada darbojies Sampo grupā, sākumā vadot tās Maskavas pārstāvniecību un vēlāk kļūstot par AAS If Latvia valdes priekšsēdētāju. 2004.–2007. gadā Jānis Abāšins bija AAS BALTA valdes priekšsēdētājs. Pēc tam Jānis Abāšins pievienojās Elko grupai un bija tās vadītājs līdz 2009. gadam, kad sāka darboties kā privātais konsultants un investors.

2003.–2007. gadā Jānis Abāšins bija Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viceprezidents riska veidu apdrošināšanas jautājumos un kopš 2013. gada augusta ir tās prezidents, bet kopš 2016. gada maija – arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs.

Daiga Behmane ir Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāne, izveidojusi un vada maģistra studiju programmu "Veselības vadība", ir lektore "Veselības aprūpes organizācijas", "Veselības ekonomikas", "Veselības tehnoloģiju novērtēšanas" un "Farmācijas politikas" studiju kursos. Daiga Behmane strādājusi veselības jomas valsts pārvaldes institūcijās no 1994. gada līdz 2011. gadam. Viņa vadījusi Zāļu cenu valsts aģentūru un Veselības ekonomikas centru, pārstāvējusi Latviju Eiropas Komisijas darba grupās, ir Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas eksperte veselības sistēmu un veselības ekonomikas jomās. Daiga Behmane ir Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Daiga Behmane ieguvusi maģistra grādu vadībzinātnē un studējusi doktorantūrā Latvijas Universitātē, kā arī papildinājusi zināšanas veselības ekonomikā Londonas Ekonomikas augstskolā un Roterdamas Universitātē. 

Uldis Biķis ir AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs. Viņš ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes loceklis, SIA "VMF Latvija" padomes loceklis un Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes loceklis un pārstāv AS "Latvijas Finieris" vairākās citās profesionālajās un sabiedriskajās organizācijās.

Uldis Biķis absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti, iegūstot mežistrādes inženiera diplomu.

Māris Rēvalds ir SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs, biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Veselības komitejas priekšsēdētājs un Veselības aprūpes konsultatīvās padomes loceklis.

II PANEĻDISKUSIJA 

IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE: KĀ TO UZLABOT AR FINANŠU UN NEFINANŠU RISINĀJUMIEM?

Mareks Gruškevics ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks un kopš 2015. gada jūnija konsultē ar izglītības politiku un cilvēkkapitāla attīstību saistītos jautājumos. 2006.–2012. gadā Mareks Gruškevics bijis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs. Kopš 2013. gada viņš ir RADIO MARIJA LATVIJA valdes priekšsēdētājs, kopš 2014. gada – Latvijas Badmintona federācijas valdes priekšsēdētājs.

Mareks Gruškevics 1999. gadā absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūs-tot sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, bet 2014. gadā Rīgas Juridis-kajā augstskolā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesībās un finansēs.

Moderators Mārtiņš Daugulis ir Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) žurnālists un rīta programmas "900 sekundes" moderators. Viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes lektors un vada bakalauru programmu "Politika un politiskā komunikācija". Mārtiņš Daugulis veic pedagoģisko darbu arī Latvijas Tiesnešu mācību centrā un Rīgas Juridiskajā augstskolā vieslektora kapacitātē. Kopš 2013. gada Mārtiņš Daugulis ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un veic zinātniski pētniecisko darbu komunikācijas formu un digitālās un stratēģiskās komunikācijas analīzes jomā. Viņš bijis Eiropas Parlamenta deputāta padomnieks un strādājis Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijā.

Nolūkā iegūt doktora zinātnisko grādu politikas zinātnē Mārtiņš Daugulis gatavo promocijas darbu par Ķīnas Tautas Republikas stratēģisko komunikāciju starptautiskajās attiecībās. Rīgas Stradiņa universitātē viņš ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē, specializējoties starptautiskajās attiecībās. Komunikācijas prasmes Mārtiņš Daugulis apguvis meistarklasēs Latvijā un ārvalstīs, tās attīstot arī kā dažādu pasākumu vadītājs un moderators.

Līga Lejiņa ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre. Pirms tam viņa bija Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore.

Darbu valsts pārvaldē viņa uzsākusi 1995. gadā Valsts izglītības attīstības aģentūrā. No 2004. gada viņa vadījusi Valsts izglītības attīstības aģentūras Eiropas Sociālā fonda ieviešanas daļu un no 2007. gada – Struktūrfondu koordinācijas departamentu. No 2010. gada Līga Lejiņa bijusi Valsts izglītības attīstības aģentūras direktora vietniece, bet no 2011. gada strādājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā par Struktūrfondu ieguldījumu departamenta vadītāja vietnieci.

Līga Lejiņa absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.

Kārlis Andersons ir izglītības programmas "Iespējamā misija" direktors. Viņš absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un vairāk nekā 10 gadu vadījis tehnoloģiju uzņēmumus. Pieredzi izglītības jomā viņš guvis, iesaistoties dažādos izglītības projektos un Latvijas Universitātē iegūstot maģistra grādu pedagoģijā. Kopš 2016. gada Kārlis Andersons pievienojies izglītības programmas "Iespējamā misija" komandai, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā.

Toms Baumanis kopš 2012. gada ir Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors. Viņš 1999. gadā bijis šīs universitātes lektors, bet 2008.–2012. gadā – rektora padomnieks.

Toms Baumanis 1999.–2006. gadā bijis Pasaules Bankas Latvijas biroja projektu vadītājs un komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītājs, 2006.–2012. gadā – SIA magnētiskās rezonanses centra "DiaMed" valdes priekšsēdētājs, kopš 2013. gada – SIA "Nukleārās medicīnas centrs" valdes loceklis, kopš 2014. gada – SIA "Stomatoloģijas institūts" valdes loceklis. 1999.–2004. gadā viņš bijis Latvijas Institūta padomes priekšsēdētājs, bet 1993.–1999. gadā strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā.

Toms Baumanis 1993. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē, ieguvis starptautisko attiecību maģistra grādu Latvijas Universitātē (1995) un biznesa administrācijas maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā (2008).

Līga Meņģelsone ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore kopš 2011. gada augusta. Viņa pārstāv uzņēmēju intereses dialogā ar Latvijas Republikas Saeimu, Ministru kabinetu, tirdzniecības organizācijām un reģionālajiem partneriem Latvijas, starptautiskā un Eiropas Savienības līmenī izglītības, reģionālās attīstības, nodarbinātības, darba tiesību, tautsaimniecības, sociālās drošības un veselības aizsardzības jautājumos. Iepriekš vadījusi ar plašsaziņas līdzekļiem saistītus uzņēmumus – ziņu aģentūru BNS un izdevniecību "Dienas Žurnāli".

Līga Meņģelsone ir biedrības "Līdere" valdes locekle. Šī biedrība apvieno Latvijas sievietes – uzņēmējas un savas darbības jomas profesionāles. Viņa konsultē uzņēmumus mārketinga un uzņēmējdarbības attīstības jautājumos. Līga Meņģelsone ir Rīgas Hanzas Rotari kluba biedre.

Ilze Vilkārse kopš 1998. gada ir Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore, bet darbu tajā kā mākslas, tehniskās grafikas un kulturoloģijas skolotāja sākusi 1992. gadā. Kopš 2011. gada Ilze Vilkārse ir Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, veikusi vairākus valsts mēroga un reģionālus pētījumus par izglītības jautājumiem un piedalījusies gan Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, gan alternatīvā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē. Ilze Vilkārse darbojas izglītības programmas "Iespējamā misija" Direktoru klubā, ar skolas komandu 2016. gadā piedalījusies mācību programmas "Samsung Skola nākotnei. Jaunais skolēns" finālā. Jelgavas Spīdolas ģimnāzija saņēmusi Latvijas Universitātes 2015. gada Skolu balvu par ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām šajā augstskolā.

Ilze Vilkārse 1989. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā un 2006. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi izglītības zinātņu maģistra grādu.

#reformasLV jeb kādēļ Latvijas Banka stūrgalvīgi bāž degunu pulvera mucā

Strukturālo reformu nepieciešamība jau skaļi daudzināta iepriekšējās divās Latvijas Bankas konferencēs, kam gan runāt par to vēlreiz – 28. septembrī? Pēc pirmajām divām reizēm kādam varēja likties, ka vienkārši pārmijam sliedes valdības virzienā – mums lūk, monetārā politika ir vienīgā veselā taburetes kāja; ja tautsaimniecība klibo, tad neizdarītais valdības lauciņā - nomazgājam rokas nevainībā. Tagad pat sīkstākajam skeptiķim skaidrs, ka no sākta gala mūsu uzstādījums bija kopīgs rezultāts – Latvijas tautsaimniecības attīstība jeb dzīves līmeņa pieaugums ikvienam.

Show me the money!*

Virsraksta citāts ir no 20 gadus senas filmas, kurā kolorīts filmas varonis uz tukšām pļāpām vienmēr atbildēja "Parādi man naudu" [1]. Labs sauklis, kas nāca prātā, klausoties Latvijas Bankas ikgadējo tautsaimniecības konferenci. Mums būtu vērts šo citātu izmantot biežāk, jo kāda jēga diskusijām, ja nav skaidrs, no kurienes (un attiecīgi - cik daudz) būs nauda?

Ar Latvijas Bankas ekspertu izstrādātajiem priekšlikumiem veselības aprūpes sakārtošanai – detalizētu koncepciju  - var iepazīties šeit.