Latvijas Bankas konference "Nauda un sabiedrības drošība"

Latvijas Banka 2020. gada 25. septembrī rīkoja gadskārtējo tautsaimniecības konferenci, kurā tika runāts par naudas tehnoloģiju attīstību, šā procesa ietekmi uz sabiedrības drošību un veidiem, kā šo drošību stiprināt.

Starptautiskā konference "Nauda un sabiedrības drošība" notika attālināti, ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nosacījumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalījās, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēja vērot tiešraidē interneta vietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī aktīvi iesaistīties diskusijās un uzdot jautājumus vadošajiem starptautiskajiem un Latvijas finanšu un drošības nozaru ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference).

Konferences dalībniekus un vērotājus uzrunāja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bet ievadreferātu sniedza Starptautisko norēķinu bankas Inovāciju centra vadītājs, bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes loceklis Benuā Kerē (Benoît Cœuré).

Notika arī divas paneļdiskusijas – "Maksājumu sistēmas: izaicinājumi ērti pieejamu zibenīgu maksājumu laikmetā" un "Cita rītdiena – digitāla nauda digitālos maciņos".

Diskusijās tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem.

• Kādus riskus rada straujā maksājumu tehnoloģiju attīstība? 
• Kāda ir valsts un centrālās bankas loma, augot digitālās naudas pieejamībai un lietojumam? 
• Vai jaunās maksājumu tehnoloģijas ir noturīgas elektroenerģijas zuduma un datu plūsmas pārrāvuma gadījumā? 
• Vai iespējams nodrošināt pienācīgu personas datu un konfidenciālu datu aizsardzību?
• Vai virzāmies uz bezskaidrās naudas tautsaimniecību? 
• Kāda ir skaidrās naudas kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekļa loma jauno maksājumu tehnoloģiju kontekstā? 
• Kā atteikšanās no skaidrās naudas ietekmēs maksājumu pieejamību, ērtumu, sabiedrības drošību un mūsu privātumu?
• Kas ir digitālā nauda, ar ko tā atšķiras no citiem naudas veidiem? 
• Kāpēc digitālā nauda ir vajadzīga? 
• Vai digitālajai naudai jābūt privātai vai valsts? 
• Kā privātu globālu uzņēmumu plānotā digitālās naudas radīšana var ietekmēt mūs katru – gan norēķinus, gan tautsaimniecību, gan valsts un sabiedrības ekonomisko drošību?
• Digitālās naudas emisija valsts, centrālās bankas rokās – ko tas nozīmēs uzkrāšanai, kreditēšanai, cenu stabilitātei, krīžu risinājumiem? 
• Kādi jauni riski paredzami līdz ar digitālās naudas ieviešanu, un kā mainītos esošie? 

Paneļdiskusijas "Maksājumu sistēmas: izaicinājumi ērti pieejamu zibenīgu maksājumu laikmetā" moderators bija komunikācijas speciālists un ārštata žurnālists Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann). Ievadprezentāciju sniedza Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, bet diskusijā piedalījās Benuā Kerē, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Harijs Ozols, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Danmarks Nationalbank prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs Karstens Biltofts (Karsten Biltoft) un Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesors Dr. oec. Francs Zeics (Franz Seitz).

Paneļdiskusiju "Cita rītdiena – digitāla nauda digitālos maciņos" vadīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ar ievadprezentāciju uzstāsies Starptautiskā Valūtas fonda Monetāro un kapitāla tirgu pārvaldes Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli). Diskusijā piedalījās arī ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil), Lietuvos bankas Valdes loceklis Marjus Jurgils (Marius Jurgilas) un SIA "Fintelum" valdes locekle Liza Aizupiete.

NAUDA UN SABIEDRĪBAS DROŠĪBA. TAUTSAIMNIECĪBAS KONFERENCE

2020. gada 25. septembris
Tiešsaistē
www.makroekonomika.lv

11.30–11.40

KONFERENCES ATKLĀŠANA

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

11.40–11.45

UZRUNA

Arturs Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas Ministru prezidents

11.45–12.00

IEVADREFERĀTS

Benuā Kerē (Benoît Coeuré), Starptautisko norēķinu bankas Inovāciju centra vadītājs

12.00–13.30

I PANEĻDISKUSIJA

MAKSĀJUMU SISTĒMAS: IZAICINĀJUMI ĒRTI PIEEJAMU ZIBENĪGU  MAKSĀJUMU LAIKMETĀ

• Kādus riskus rada straujā maksājumu tehnoloģiju attīstība? Kāda ir valsts un centrālās bankas loma, augot digitālās naudas pieejamībai un lietojumam? Vai jaunās maksājumu tehnoloģijas ir noturīgas elektroenerģijas zuduma un datu plūsmas pārrāvuma gadījumā? Vai iespējams nodrošināt pienācīgu personas datu un konfidenciālu datu aizsardzību?
• Vai virzāmies uz bezskaidrās naudas tautsaimniecību? Kāda ir skaidrās naudas kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekļa loma jauno maksājumu tehnoloģiju kontekstā? Kā atteikšanās no skaidrās naudas ietekmēs maksājumu pieejamību, ērtumu, sabiedrības drošību un mūsu privātumu?

Moderators: Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann), komunikācijas speciālists un ārštata žurnālists

IEVADPREZENTĀCIJA

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs

Diskusijas dalībnieki

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors

Karstens Biltofts (Karsten Biltoft), Danmarks Nationalbank prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs

Dr.oec. Francs Zeics (Franz Seitz), Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesors

13.30–14.00

PĀRTRAUKUMS

14.00–15.30

II PANEĻDISKUSIJA

CITA RĪTDIENA – DIGITĀLA NAUDA DIGITĀLOS MACIŅOS

• Kas ir digitālā nauda, ar ko tā atšķiras no citiem naudas veidiem? Kāpēc digitālā nauda ir vajadzīga?
• Vai digitālajai naudai jābūt privātai vai valsts? Kā privātu globālu uzņēmumu plānotā digitālās naudas radīšana var ietekmēt mūs katru – gan norēķinus, gan tautsaimniecību, gan valsts un sabiedrības ekonomisko drošību? Digitālās naudas emisija valsts, centrālās bankas rokās – ko tas nozīmēs uzkrāšanai, kreditēšanai, cenu stabilitātei, krīžu risinājumiem?
• Kādi jauni riski paredzami līdz ar digitālās naudas ieviešanu, un kā mainītos esošie?

Moderators: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

IEVADPREZENTĀCIJA

Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli), SVF Monetāro un kapitāla tirgu pārvaldes Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks

Diskusijas dalībnieki

Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli), SVF Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītājs

Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil), ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors

Marjus Jurgils (Marius Jurgilas), Lietuvos bankas Valdes loceklis Liza Aizupiete, SIA "Fintelum" valdes locekle

KONFERENCES NOSLĒGUMS

KONFERENCES ATKLĀŠANA

 Mārtiņš Kazāks kopš 2019. gada decembra ir Latvijas Bankas prezidents; pirms tam no 2018. gada augusta viņš bija Latvijas Bankas padomes loceklis. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes un Ģenerālpadomes loceklis. Mārtiņš Kazāks ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF).

Mārtiņš Kazāks bija Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014–2018) un Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs (2006–2011). No 2005. gada Mārtiņš Kazāks bija "Swedbank" AS galvenais ekonomists Latvijā, bet no 2010. gada – arī Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks. Mārtiņš Kazāks bija pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā (1996–2008), Londonas

Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Mārtiņš Kazāks ir autors un līdzautors daudzām publikācijām par finanšu tirgiem, finanšu krīzēm, fiskālo politiku un ekonomisko konkurētspēju.

Mārtiņš Kazāks ieguvis doktora grādu (2005) un maģistra grādu (1997; ar izcilību) ekonomikā Londonas Universitātē, diplomu ekonomikā Kembridžas Universitātē (1996) un bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē (1995).

UZRUNA

IEVADREFERĀTS

 Arturs Krišjānis Kariņš kopš 2019. gada ir Latvijas Republikas Ministru prezidents. No 2009. gada līdz 2019. gadam viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts. 2007. un 2008. gadā Arturs Krišjānis Kariņš bija partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs, 2004.–2006. gadā – Latvijas Republikas ekonomikas ministrs, 2002.–2009. gadā – Saeimas deputāts. Arturs Krišjānis Kariņš Pensilvānijas universitātē 1988. gadā ieguvis bakalaura grādu un 1996. gadā – doktora grādu lingvistikas specialitātē.

 Benuā Kerē (Benoît Cœuré) ir Starptautisko norēķinu bankas (SNB) Inovāciju centra vadītājs. Viņš ir SNB Izpildu komitejas loceklis. 2012.–2019. gadā Benuā Kerē bija ECB Valdes loceklis. No 2013. gada līdz 2020. gadam viņš bija SNB Maksājumu un tirgus infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs.

Pirms tam viņš ieņēmis dažādus amatus Francijas Valsts kasē un Francijas Parādu pārvaldības birojā. 2007.–2009. gadā viņš bijis Francijas Daudzpusējo lietu, tirdzniecības un attīstības sekretāra palīgs, Parīzes kluba līdzpriekšsēdētājs, kā arī G8 un G20 samita sagatavošanas Francijas grupas speciālists finanšu jautājumos. 2009.–2011. gadā viņš bija Francijas Valsts kases ģenerāldirektora vietnieks un galvenais ekonomists.

Benuā Kerē ir maģistra grāds ekonomikas analīzē un politikā (1992; École des hautes études en sciences sociales, Parīze). Viņš ir daudzu rakstu un grāmatu autors par ekonomikas politiku, starptautisko monetāro sistēmu un Eiropas integrācijas ekonomiku.

I PANEĻDISKUSIJA. MAKSĀJUMU SISTĒMAS: IZAICINĀJUMI ĒRTI PIEEJAMU ZIBENĪGU MAKSĀJUMU LAIKMETĀ

 Moderators Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann) ir neatkarīgs konsultants ar specializāciju komunikācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā. Viņš Dānijā pievēršas dažādiem komunikācijas jautājumiem galvenokārt ekonomikas un finanšu jomā, kā arī politikā un kultūrā. Pirms tam viņš bijis viena no Dānijas populārākajiem mākslas muzejiem Komunikācijas un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Nilss Henriks Bīnemanis bijis ECB galvenais preses pārstāvis (1999–2014), kas cieši iesaistīts ECB komunikācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Viņš vadījis daudzus ECB projektus un lasījis lekcijas par centrālo banku darbību dažādos Eiropas forumos. 2008. gadā viņš bija norīkots darbā SVF Plašsaziņas līdzekļu attiecību nodaļā Vašingtonā, kur bija atbildīgs par attiecībām ar plašsaziņas

līdzekļiem Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Pašlaik viņš ir iekļauts SVF ārējo speciālistu sarakstā.

Iepriekš Nilss Henriks Bīnemanis bijis Dānijas uzņēmējdarbības dienas laikraksta Børsen, bet vēlāk Dānijas sabiedriskās televīzijas kanāla TV2 žurnālists finanšu jomā un ārzemju korespondents. Viņam ir Orhūsas Universitātes (Dānija) maģistra grāds ekonomikā.

IEVADPREZENTĀCIJA

 Deniss Fiļipovs darbu Latvijas Bankā sāka 2011. gadā kā maksājumu un finanšu tirgus analītiķis, īpašu uzmanību pievēršot maksājumu politikai, attīstībai un inovācijām. Kopš 2015. gada viņš vada Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļu, kuras atbildībā ir maksājumu sistēmu un instrumentu pārraudzība Latvijā un Eiropā. Denisa Fiļipova darba pienākumos ir arī fintech attīstības tendenču monitorings un jaunu tehnoloģiju ietekmes uz finanšu tirgus infrastruktūru analīze. Viņš piedalās Latvijas Bankas zibmaksājumu projektā. Deniss Fiļipovs ir eksperts virtuālo valūtu jomā un veicina diskusijas par blokķēdes tehnoloģijas potenciālu. Viņš ieguvis maģistra grādu Rīgas Tehniskās universitātes uzņēmējdarbības ekonomikas programmā.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

 Harijs Ozols kopš 1997. gada ir Latvijas Bankas Informācijas sistēmu pārvaldes (kopš 2020. gada – Informācijas tehnoloģiju pārvalde) vadītājs un ir atbildīgs par Latvijas Bankas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu un telekomunikāciju infrastruktūras izveides, funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanu. No 2002. gada līdz 2020. gada februārim viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, pārraudzīja maksājumu sistēmu un Kredītu reģistra darbību un darbības risku pārvaldības jomu un vadīja nozīmīgus attīstības projektus, t.sk. Kredītu reģistra izveidi un attīstību un Zibmaksājumu servisa ieviešanu. No 1994. gada līdz 1997. gadam Harijs Ozols bija Informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks. No 1992. gada līdz 1994. gadam viņš strādāja Latvijas Bankā par vadošo programmētāju un bija Programmēšanas un sistēmas ieviešanas grupas vadītājs.

Harijs Ozols pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Informācijas tehnoloģiju komitejā. Harijs Ozols ieguvis inženiera programmētāja profesionālo maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē.

 Jānis Sārts ir NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Centrs ir starptautiska organizācija, kas veic analītisko darbu un sniedz padomus NATO dalībvalstīm un tās sadarbības valstīm stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Jānis Sārts gandrīz astoņus gadus bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, īstenojot aizsardzības sektora reformu ekonomiskās krīzes apstākļos, veidojot jaunu valsts aizsardzības koncepciju un veicinot reģionālo sadarbību NATO un ES ietvaros. Nacionālās kiberdrošības padomes vadītāja amatā viņš ir bijis atbildīgs par Latvijas kiberdrošības politikas izstrādi un tās ieviešanas pārraudzību, t.sk. pārraugot Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV.

Papildinformācija:

• YouTube video no Riga StratCom dialogiem: 5G misinformation: what you should know about the new network
• Twitter: @janis_sarts, @stratcomcoe

 Karstens Biltofts (Karsten Biltoft) strādā Danmarks Nationalbank kopš 1998. gada un pašlaik ir tās prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs (kopš 2015. gada). Karstens Biltofts bijis Danmarks Nationalbank Administratīvā departamenta vadītājs (2007–2015), Sekretariāta vadītājs (2004– 2007) un Maksājumu sistēmu daļas vadītājs (2000–2004). Vienlaikus viņš strādājis arī par ārējo ekspertu maksājumu sistēmu un vērtspapīru norēķinu jautājumos SVF misijās Slovēnijā, Maltā un Krievijā (2000–2004), savulaik bijis administrators un ekonomists OECD (1994–1997). Karstens Biltofts ir Dānijas Finanšu uzraudzības iestādes Valdes loceklis, Dānijas Sistēmiskā riska padomes locekļa aizstājējs, Dānijas finanšu sektora operacionālās noturības foruma priekšsēdētājs un ECB Tirgus infrastruktūras valdes loceklis.

Karstens Biltofts mācījies Eiropas biznesa augstskolā INSEAD (augstākā līmeņa vadības programma; 2003), ieguvis maģistra grādu ekonomikā Kopenhāgenas Universitātē (1988), mācījies arī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu augstskolā (1987) un Kalifornijas Universitātē (1980–1981).

 Dr.oec. Francs Zeics (Franz Seitz) ir ekonomikas profesors Veidenes Lietišķo zinātņu tehniskajā universitātē (Vācija) un lekcijās īpaši pievēršas monetārajai politikai un finanšu tirgiem. Viņš ir daudzu vietējos un starptautiskos žurnālos publicētu rakstu autors. Viņa galvenie pētījumu virzieni ir monetārā teorija un politika, finanšu tirgi, banku darbība un maksājumu tirgi, īpaši skaidrā nauda apgrozībā. Francs Zeics jau daudzus gadus pilda konsultanta pienākumus dažādos centrālo banku un komercbanku, kā arī finanšu un nefinanšu sabiedrību projektos.

II PANEĻDISKUSIJA. CITA RĪTDIENA – DIGITĀLA NAUDA DIGITĀLOS MACIŅOS

 Moderators Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks IEVADPREZENTĀCIJA

 Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli) ir SVF Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītājs. Viņa darbs vērsts uz digitālajām valūtām un fintech, monetāro politiku, valūtas intervencēm, modelēšanu, kā arī centrālo banku darbību un komunikāciju. Viņš par šiem jautājumiem konsultējis valstu iestādes un ir daudzu publikāciju autors. Pirms darba SVF Tommazo Mančīni-Grifoli bijis Šveices Nacionālās bankas Pētniecības un monetārās politikas nodaļas vecākais ekonomists, kura pienākumos ietilpa Valdes konsultēšana par ceturkšņa monetārās politikas lēmumiem. Vēl pirms tam viņš strādājis privātajā sektorā – Goldman Sachs, Boston Consulting Group un tehnoloģiju jaunuzņēmumos Silīcija ielejā. Viņš ieguvis doktora grādu Ženēvas Institūtā un iepriekšējos grādus Londonas Ekonomikas augstskolā un Stenforda Universitātē.

PĀRĒJIE DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

 Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil) kopš 2019. gada novembra ir ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors. Pirms tam viņš bijis ECB Tirgus operāciju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors (no 2012. gada) un ģenerāldirektora vietnieks (no 2009. gada) un Riska vadības nodaļas vadītājs (2005–2008). Ulrihs Bindseils darbu centrālo banku jomā sācis 1994. gadā Deutsche Bundesbank Ekonomikas pārvaldē. Viņa publikācijas ietver Monetary Policy Operations and the Financial System (2014) un Central Banking before 1800 – A Rehabilitation (2019).

 Marjus Jurgils (Marius Jurgilas) kopš 2013. gada ir Lietuvos bankas Valdes loceklis, kura atbildības sfērā ietilpst uzraudzība, maksājumu sistēmas un pētniecība. Marjus Jurgils ir speciālists inovāciju un regulējuma, Eiropas fintech ekosistēmas un Lietuvas fintech jomā. Viņš bijis ekonomists Norges Bank (2011– 2013) un Bank of England (2008–2011), asociētais profesors Elonas Universitātē (2007–2008), pētnieks un zinātniskais līdzstrādnieks Konektikutas Universitātē (2001–2007), kā arī kopš 2006. gada ir ECB pētnieks. Viņš ir Vadības un ekonomikas universitātes (Lietuva) Senāta loceklis, uzstājies starptautiskos pasākumos un intervijās plašsaziņas līdzekļiem sniedzis ieskatu fintech nākotnē.

Marjus Jurgils ieguvis doktora grādu (2007) un maģistra grādu (2003) ekonomikā Konektikutas Universitātē un bakalaura grādu ekonomikā Viļņas Universitātē (2001).

Papildinformācija:

• The world’s first digital collector coin – LBCOIN

 Liza Aizupiete ir SIA "Fintelum" valdes locekle (kriptokapitāla tirgu nozari apkalpojošas kopfinansēšanas platformas rīkotājdirektore). Pirms tam viņa bijusi viena no kriptovalūtu tirdzniecības platformas Globitex dibinātājiem un AS "Globitex Holding" valdes priekšsēdētāja un padomes locekle, kā arī Lietuvas e-naudas iestādes UAB "NexPay" ģenerāldirektore. Liza Aizupiete mācījusies Ženēvas Universitātē, specializējoties filozofijā. Viņa ir uzņēmēja, kas guvusi pieredzi finanšu jomā, t.sk. tirdzniecībā un fondu un ieguldījumu portfeļu vadībā. Kopš 2012. gada viņa atbalstījusi bitmonētu ieviešanu un vēlāk arī kriptovalūtas nozari kopumā, aizstāvot decentralizētu un stabilu monetāro sistēmu.

Papildinformācija:

• news.fintelum.com
• Liza Aizupiete, MD Fintelum, interview with Iain Dale and Emma Jones on LBC Radio
• 09.09.2020 Liza Aizupe, SIA "Fintelum" valdes locekle, Kriptovalūtas ir kā dolārs, tikai labākas

07.09.2020. Ivars Tillers, Latvijas Bankas ekonomists, Centrālās bankas digitālā nauda – nepieciešamība, izaicinājumi vai iespējas?

09.09.2020 Liza Aizupe, SIA "Fintelum" valdes locekle, Kriptovalūtas ir kā dolārs, tikai labākas

16.09.2020. Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks, Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā 

23.09.2020. Infografika: Centrālo banku digitālā valūta

29.09.2020. Konferences kopsavilkums: Sabiedrībai nepieciešama nauda, ko tā pati spēj kontrolēt

06.10.2020. Klāvs Ozoliņš, Kā norit naudas digitālā transformācija?

Konferences video (pilns garums)

I PANEĻDISKUSIJA

MAKSĀJUMU SISTĒMAS: IZAICINĀJUMI ĒRTI PIEEJAMU ZIBENĪGU  MAKSĀJUMU LAIKMETĀ

II PANEĻDISKUSIJA

CITA RĪTDIENA – DIGITĀLA NAUDA DIGITĀLOS MACIŅOS

Uzrunas video

Uzrunas teksts

Lielas pārmaiņas nenotiek ātri. Un tās ne vienmēr mēs pat pamanām.

Bet paskatoties atpakaļ, mēs gandrīz vienmēr varam nekļūdīgi ievērot tos kilometru stabiņus un ceļa rādītājus, kas iezīmēja pagriezienus.

Arī šī gada Latvijas Bankas konference ir simboliska vienā ziņā - mēs runājam par naudas digitalizāciju un arī paši esam šogad pārcēlušies pilnībā digitālā formātā.

Šis ir gads, kad pasaule palika mājās. Palikt mājās nav slikti, ja laiku izmanto lietderīgi - sakārtojat māju, apskatāties, kas jāuzlabo un pamaināt perspektīvu.

Covid-19 ir nostrādājis kā katalizators procesiem, kas bija apjausti jau iepriekš, bet šķita, ka praktiskas izvēles un ieviešana būs tikai tālas nākotnes jautājums. Noteikti daudzas organizācijas bija runājušas par attālināta darba ieviešanu kaut kad nākotnē, tajā skaitā arī mēs Latvijas Bankā, Tad atnāca marts praktiski visi strādājām attālināti. Covid-19 ir paātrinājis procesus daudzās jomās. Šogad pasaule ir kļuvusi digitālāka, tai skaitā finanšu nozarē. Ne tikai praktiskā nozīmē “šeit un tagad”, bet vēl jo būtiskāk, attiecībā uz gaidām par pārmaiņu tempu. Mēs esam sasnieguši zināmu pagrieziena punktu un es nedomāju, ka ir atpakaļceļš.

Pirms diviem gadiem Latvijas Banka rīkoja starptautisku konferenci “Payments of 22nd century: future starts today". Tobrīd mums bija vēl neliela pieredze ar zibmaksājumiem, toties liela ticība, ka tiem pieder nākotne. Mums bija taisnība un šobrīd zibmaksājumi jau ir new normal. Īpaši Latvijā, kur zibmaksājumi ir pieejami vairāk kā 90% banku klientu un cenas ziņā šis pakalpojums neatšķiras no standarta pakalpojuma. Daudziem ir pat grūti iedomāties, kā var dzīvot bez tiem. Nu jau tas pats attiecas uz maksājumiem ar mobilajiem telefoniem (zibsaites), kas tiek jau plaši lietoti. Mūsu konferencē pirms diviem gadiem apspriedām centrālo banku digitālās valūtas un digitālo eiro kā tālu nākotnes iespējamību vai neiespējamību, atkarībā no diskusijas dalībnieka viedokļa. Šodien centrālo banku digitālajās valūtas, un to vidū, cerams, arī digitālais eiro , ir praktiski pie mūsu sliekšņa. Mans personīgais viedoklis ir, ka digitālais eiro nav par to, vai tas notiks, bet gan par to, kad un kā tas tiks veidots, nosakot tehniskās prasības digitālai valūtai.

Pirms divām nedēļām ECB prezidente Kristīne Lagarda Vācijas Bundesbankas konferencē teica:

"Šeit, ECB, mūsu pienākums ir nodrošināt, lai cilvēkiem būtu pieejami droši un lēti maksāšanas līdzekļi, kā arī mūsdienīgi maksājumu pakalpojumi, kas atspoguļo mūsu mainīgo ekonomiku".” (Speech by Christine Lagarde, President of the ECB, at the Deutsche Bundesbank online conference on banking and payments in the digital world. Frankfurt am Main, 10 September 2020)

ECB vadītāja uzsvēra, ka Eiropai jāvirzās savas maksājumu autonomijas un drošas digitālās naudas ieviešanas virzienā.  Tas ir kritiski svarīgi mūsu turpmākajai ekonomikas izaugsmei, iedzīvotāju labklājībai, kā arī Eiropas neatkarībai [sovereignty], un tās starptautiskajam stāvoklim. Es pilnībā pievienojos tam. Jā, tas ir mūsu pienākums un mēs to arī darīsim.

Dāmas un kungi,

Lai būtu vīzija, vispirms ir jābūt ambīcijai.  Un es gribu, lai mūsu ambīcija maksājumu sistēmu un digitālajā jomā ir skaidra – mēs gribam ātrāk, mēs spējam labāk. Eiropa atpaliek. Eiropa ir pasaules ekonomikas smagsvars, bet mēs neizmantojam visu savu potenciālu. Mums ir jāskrien ātrāk par citiem. Tas nekad nav viegli – būt smagsvaram un skriet ātri. Bet mēs nedrīkstam izvēlēties nedarīt.

Tomēr jāsaprot, ka jaunas lietas nāk arī ar riskiem. Tādēļ šīs konferences nosaukumā ir “Nauda un sabiedrības drošība”. Ir daudzi jautājumi, kas vēl nav pat noformulēti. Dažus no šādiem jautājumiem centīsimies šodien uzdot, jo pareizi formulēts jautājums jau ir puse atbildes.

Attīstība paver pavisam jaunas iespējas, bet vienlaikus rada arī riskus. Daži no šādiem riskiem ir datu aizsardzība indivīdu līmenī un ģeopolitiskas bažas sabiedrības līmenī. Ērti finanšu pakalpojumi, ko sniedz, piemēram, BigTechs kompānijas, iespējams, arī to digitālās valūtas, mums visiem var šķist diezgan vilinoši. Bet vai mēs varam sagaidīt, ka šādi globāli uzņēmumi vienmēr rīkojas mūsu cilvēku interesēs? Kā šādi uzņēmumi rīkotos krīzes apstākļos, kad monetārai politikai jāpalīdz pārvarēt vētru? Vai mēs varam riskēt nodot savu nākotni kāda cita rokās? Es tā nedomāju.

Tēmu loks ir ļoti plašs un ietver daudzas Eiropas un arī Latvijas sabiedrībai svarīgas lietas un problēmas: Cik noturīgas ir digitālās naudas tehnoloģisku katastrofu vai ļaunprātīgu uzbrukumu gadījumos? Kā neradīt nepārvaramas plaisas starp dažādu digitālo pratību ļaužu grupām? Un, visbeidzot, kāda ir skaidras naudas loma? Vai skaidra nauda pazudīs? Vai mums ir nepieciešams digitālais eiro?

Šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem centrālās bankas nevar un tām arī nevajadzētu atbildēt vienām pašām. Diskusijas ar iedzīvotājiem un privāto sektoru ir svarīgas. Iedzīvotāju un privātā sektora iesaiste ir kritiska. Privātā sektora iniciatīvām jāspēj integrēties centrālo banku risinājumos, ieskaitot centrālo banku digitālās valūtās (kad tās tiks ieviestas). Tie ir viens otru papildina, nevis aizstāj.

Monetārā politika, maksājumu sistēmas un digitālās valūtas - tie ir pietiekami sarežģīti mehānismi un ir risks, ka tos saprot neliels skaits speciālistu. Bet mēs visi esam to lietotāji.

Tieši tādēļ centrālajām bankām ir pienākums runāt, atrast veidus kā iesaistīt pietiekami plašu sabiedrību. Runāt saprotami par šīm tēmām. Un centrālajām bankām ir laba  pozīcija – to neatkarība ir devusi augstu reputāciju un sabiedrības uzticēšanos, kas dod iespēju runāt un tikt sadzirdētām.

Turklāt, ne tikai runāt, bet vēl jo vairāk – klausīties tos, kurus šīs pārmaiņas ietekmēs. Un kopā ar sabiedrību, valsts institūcijām, privāto sektoru atrast labākos risinājumus.

Maksājumu joma ir viena no Latvijas Bankas spēcīgajām jomām. Par to liels paldies kolēģiem, kas to izveidojuši par Latvijas maksājumu sistēmas mugurkaulu. Bez pārspīlējuma var teikt, ka esam, ne tikai Latvijas, bet Eiropas maksājumu inovāciju avangardā. Starp citu, ko daudzi varbūt nezina, bet arī Igaunijas bankas izmanto mūsu zibsaišu sistēmu.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka skaidra nauda un digitāla nauda neizslēdz viena otru. Tas nav “vai”, bet - “un”. Skaidra nauda un bezskaidra nauda ir divas vienlīdz svarīgas lietas. Tās neaizstāj viena otru, bet papildina. Skaidra nauda pārskatāmā nākotnē būs un paliks nozīmīgs ekonomikas gravitācijas un sabiedrības drošības faktors. Un tas nozīmē, ka skaidras naudas pieejamība būs svarīgs jautājums.

Visbeidzot, es gribētu pieskarties arī tādam jēdzienam kā sabiedriskais labums (public good). Kā mēs Latvijas Bankā redzam savu devumu sabiedrībai?

Mēs strādājam, lai caur padziļinātu ekonomikas izpratni palīdzētu lēmumu pieņēmējiem. Mēs izglītojam plašu sabiedrību par saprātīgu rīcību ar finansēm. Mēs nodrošinām skaidru naudu un maksājumu sistēmas, kas savukārt ļauj visai ekonomikai iegūt drošības sajūtu un mazināt satricinājumus.

Monetārā politika arī ir sabiedriskais labums. Tas varbūt nav acīmredzami ikdienā. Jo mēs ne vienmēr pamanām lietas, kas veido pamatus. Bet stipri pamati palīdz sabiedrībai būt gatavākai nākotnes izaicinājumiem un spēcina Latviju, un eirozonu kopumā.

Eiro ir Latvijas nauda. Eiro ir globāla nauda. Mums pilnībā jāizmanto šīs iespējas, jo tas ļauj Eiropai saglabāt savu neatkarību un konkurēt pasaules mērogā.

Gribu pateikties visiem šīs konferences runātājiem un diskusiju dalībniekiem par to, ka atradāt iespēju piedalīties. Es augstu vērtēju jūsu ieguldījumu un zinu, ka mums šodien būs daudz patiešām augsta līmeņa dalībnieki, kas ļaus mums pavirzīties uz priekšu šajā garajā, ne vienmēr līdzenajā, bet vienmēr interesantajā ceļā.

Lai šī diskusija ir kā automašīnas tālās gaismas, kas dod iespēju mums saskatīt ceļu tālu uz priekšu un droši doties tālāk!

Video

Uzrunas teksts

Labdien!

Vēlos jūs virtuāli sveikt Rīgā – Latvijas galvaspilsētā un Baltijas sirdī. Šodien jūs spriedīsiet par naudu un sabiedrības drošību. Es gribētu uzsvērt, ka mēs dzīvojam pārmaiņu pasaulē. Ja es to būtu teicis pirms 200 gadiem, tā būtu bijusi patiesība, ja es to būtu teicis pirms 1000 gadiem, domāju, arī tā būtu bijusi patiesība, un ja es to teiktu pēc 20 gadiem, tā joprojām būtu patiesība. "Vienīgais, kas ir nemainīgs, ir pārmaiņas." Neatceros, kurš to teicis pirmais, bet mēs visi zinām, ka tā tas patiešām ir. Šodien Latvijā lietojam eiro, kas, šķiet, mums bijis ļoti ilgu laiku. Faktiski ir pagājuši tikai 6 gadi, nedaudz vairāk nekā 6 gadi, un eiro kā skaidru naudu mēs izmantojam tikai aptuveni 18 gadus, tāpēc ir skaidrs, ka pārmaiņas notiek pastāvīgi un diezgan strauji. Tagad virzāmies uz digitālās valūtas pasauli, un tā noteikti ir vēl viena pārmaiņa, kuru daudzi vienkārši vēl nenovērtē vai nesaprot. Tāpēc uzskatu, ka temats, ko šodien apspriežat, ir ļoti aktuāls un ārkārtīgi interesants. Vēlu veiksmi šodienas debatēs un ceru, ka nonāksiet pie jaunas, rezultatīvas izpratnes, kas noderīga ne tikai centrālajām bankām, bet arī valdībām, veidojot politiku.

Ar vislabākajiem novēlējumiem!

Uzrunas video

Uzrunas teksts

Katalizējošas pārmaiņas: centrālās bankas un digitālā inovācija

Starptautisko norēķinu bankas Inovāciju centra vadītāja
Benuā Kerē (Benoît Cœuré) ievadreferāts
Latvijas Bankas 2020. gada tautsaimniecības konference
2020. gada 25. septembris

Ievads

Bankas prezidenta kungs, godātie viesi, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šodien virtuāli piedalīties jūsu gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kura veltīta šim laikam atbilstošam un nozīmīgam tematam – naudai un sabiedrības drošībai.

2020. gads saglabāsies atmiņā kā laiks, kurā piedzīvojām vienu no nopietnākajām veselības krīzēm un globālās tautsaimniecības sarukumiem gandrīz 100 gados. Gluži kā daudzi citi reģioni, arī eiro zona piedzīvojusi īpaši nopietnu satricinājumu. Saskaņā ar aplēsēm euro zonas produkcijas izlaide tikai divu ceturkšņu laikā samazinājusies līdz līmenim, kāds bija pirms 15 gadiem.[1]

Ātra valdību un centrālo banku ārkārtas rīcība, lai mazinātu tūlītēju ietekmi uz reālo tautsaimniecību, īstenojot ārkārtējus fiskālos, monetāros un prudenciālos pasākumus, ļāva stabilizēt situāciju, kas pasaules tirgiem varēja būt katastrofāla. [2]

Minētā rīcība apliecina šodienas konferences tēmas aktualitāti – sabiedrības drošība un vispārējie iztikas līdzekļi ir neatraujami saistīti ar sabiedrības nodrošinājumu ar naudu. Te es atsaucos uz centrālo banku izšķirošo lomu nodrošinot to, ka "nauda liek pasaulei griezties", t.i., panākot turpmāku uzticēšanos naudai kā maksāšanas līdzeklim, uzkrāšanas līdzeklim un norēķinu vienībai, nodrošinot nozīmīgu sabiedrisko labumu tautsaimniecībā kopumā.

Lai gan centrālās bankas turpina saglabāt sabiedrības vispārēju uzticēšanos naudai, pandēmija parādīja, ka tieši tehnoloģijas nodrošina pasaules mērogā vienotu sabiedrību, kā arī naudas plūsmu. Tehnoloģijas bijušas neaizstājamas, palīdzot mazināt Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi. Tās ļāvušas turpināt ekonomisko aktivitāti attālināti, turpināt ekonomisko aktivitāti, lai gan spēkā ir sociālās distancēšanās protokoli.

Daudzējādā ziņā pašreizējā krīze darbojusies kā katalizators, liekot mums visiem izvērtēt situāciju un pārvērtēt spēles noteikumus. Jauni strādāšanas veidi, kurus iepriekš uzskatījām par rezerves iespēju, tagad daudziem no mums ir jaunā norma. Turpmāk arvien straujākas darba organizācijas un patēriņa tendenču pārmaiņas, iespējams, ilgstoši ietekmēs ekonomiskās attiecības. Strauji attīstījusies digitalizācija.

Šīs paradigmas pārmaiņas rada svarīgus jautājumus, kuri šodien tiks aplūkoti jūsu paneļdiskusijās un kurus Starptautisko norēķinu banka padziļināti pētījusi dažu pēdējo gadu laikā. Šodien savās piezīmēs vēlos uzsvērt izšķirošo starptautiskās sadarbības nozīmi nākotnes finanšu arhitektūras veidošanā, kā arī akcentēt Starptautisko norēķinu bankas lomu šajā procesā.

Pārmaiņu katalizatora izvērtēšana

Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās sekas arvien turpinās. Vienlaikus pandēmijas ietekmē paātrinājies jau iepriekš sekmīgi aizsāktais digitālās inovācijas process. Daudzās valstīs patērētāji pastiprināti izmantoja iespēju veikt bezkontakta maksājumus, un, tā kā fiziskie veikali uz laiku tika slēgti, strauji palielinājās e-komercijas aktivitāte. [3]

Tomēr pandēmija ne tikai izgaismoja maksājumu jomā panākto progresu, bet arī atklāja tās trūkumus.

Lai gan piekļuve maksājumu pakalpojumiem laika gaitā uzlabojusies, tā joprojām nav vispārēja. Iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem, kā arī neaizsargātās iedzīvotāju grupas saskaras ar vislielākajām grūtībām, veicot maksājumus vai saņemot līdzekļus. Privātpersonu apkalpošanas izmaksas ir samērā augstas, turklāt tās ne vienmēr ir skaidras galalietotājiem. Lai sasniegtu iedzīvotājus, kuri neizmanto banku pakalpojumus, daži valdības maksājumi privātpersonām (government-to-person; G2P) veikti, pamatojoties uz čekiem papīra dokumenta veidā, – šādu maksājumu apstrāde aizņem vairāk laika, turklāt tie pakļauti lielākam krāpniecības riskam nekā banku pārvedumi. Pārrobežu maksājumi joprojām pārsvarā ir lēni, neskaidri un dārgi, un tas īpaši attiecas uz mazākiem maksājumiem, piemēram, naudas pārvedumiem.[4]

Attiecībā uz maksājumu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu ērtuma, caurredzamības un ātruma ziņā vēl ir daudz darāmā. Tomēr patērētāju ieradumu atšķirības dažādos tirgos un atšķirīgas brieduma pakāpes banku sistēmās un maksājumu tirgos varētu kavēt lokalizētu risinājumu ieviešanu labākai savietojamībai vai integrācijai. Atšķirīgi tehnoloģiju attīstības un ieviešanas līmeņi var arī radīt sarežģījumus pārrobežu maksājumu izpildē un dažādu jurisdikciju iestāžu darbības koordinēšanā.[5]

Tāpēc viens no būtiskiem un sarežģītiem iestāžu un centrālo banku uzdevumiem ir rast veidus, kā izmantot savu katalizatora un koordinatora lomu, lai stimulētu digitālo inovāciju un uzlabotu starpvalstu maksājumu pakalpojumu savietojamību un integrāciju.

Šajā ziņā noteikti nav vienkārša risinājuma, tomēr ir skaidrs, ka starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai vairotu tehnoloģiskās iespējas, nodrošinātu valstu sistēmu savietojamību, uzlabotu pārrobežu maksājumus un banku pārvedumus, atbalstītu finansiālo iekļautību un novērstu telpisko un sociālo fragmentāciju.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk centrālajām bankām jāveido pamats stabilu digitālā laikmeta jauninājumu ieviešanai, lai saglabātu naudas un maksājumu drošību, integritāti un stabilitāti. Ņemot vērā visas šīs norises, centrālo banku sniegtajam sabiedriskajam labumam ir izšķiroša nozīme, [6] tāpēc, lai kalpotu sabiedrībai, centrālajām bankām jābūt tehnoloģiju attīstības priekšgalā.

Tieši šo iemeslu dēļ SNB izveidoja Inovāciju centru, lai tas būtu iniciators centrālo banku reakcijai uz digitālajām inovācijām. Digitālajām inovācijām nav robežu. Tāpēc Centra misija ir veicināt starptautisko sadarbību un pastiprināt to centrālo banku centienus, kurām ir nozīmīgs progress digitālo inovāciju jomā. Partnerība ar citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, banku un tirgus uzraugiem un starptautiskajām organizācijām, ir izšķiroša šā uzdevuma īstenošanā.

Mēs veidojam projektu portfeli jomās, kas ir svarīgas centrālo banku aktivitātēm, trijos jau izveidotajos Inovāciju centra birojos Honkongas ĪPA, Singapūrā un Šveicē, katram sadarbībā ar vietējo centrālo banku. Šie projekti veidoti, lai izstrādātu padziļinātu ieskatu izšķiroši svarīgās finanšu tehnoloģiju tendencēs, kas būtiskas centrālajām bankām, un lai izstrādātu jaunas tehnoloģiskās lietotnes – parasti kā centrālajām bankām iesniedzamus koncepcijas apliecinājumtestus (proofs of concept) – lai veicinātu pasaules finanšu sistēmas funkcionēšanu.

Jūnijā SNB nolēma nākamo divu gadu laikā paplašināt Inovāciju centru, iekļaujot četrus jaunus birojus Eiropā un Ziemeļamerikā.[7]

Es atzinīgi vērtēju iespēju stiprināt mūsu saites ar Latvijas Banku ar jaunā Eirosistēmas biroja starpniecību Frankfurtē un Parīzē. Stokholmas biroja atvēršana kopā ar Ziemeļvalstu centrālo banku grupu būs vēl viena iespēja izmantot jūsu reģiona tehnoloģisko potenciālu. Biroji tiks atvērti arī Londonā un Toronto, vienlaikus ar Stratēģisko partnerību ar Federālo rezervju sistēmu Ņujorkā. Ar paplašinātu ietekmi SNB Inovāciju centrs kļūst par globālu centrālo banku inovācijas spēku.

Atrast risinājumus kompleksām problēmām

Atrast risinājumus kompleksām problēmām nākamajos gados ir ļoti svarīgi ne tikai veiksmīgai centrālo banku funkcionēšanai, bet arī finanšu sektoru stiprināšanai.

Šis imperatīvs īpaši spēcīgi izskan Eiropā, ņemot vērā dubulto mērķi – izveidot Kapitāla tirgu savienību un attīstīt digitalizācijas programmu. Ir skaidri redzams, ka abi mērķi viens otru papildina, un ir iespēja uzlabot gan Eiropas tautsaimniecības noturību, gan tās efektivitāti. Instruments "Nākamās paaudzes ES" var vēl vairāk veicināt šo digitalizācijas grūdienu, kā pagājušajā nedēļā uzsvēra prezidente fon der Leiena savā uzrunā par situāciju Savienībā.

Latvijas ceļš uz digitālajām inovācijām ir lielisks paraugs tam, kā centrālās bankas uzņemas vadību inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanā.[8] Šodien katrs sestais Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā) veiktais maksājums ir zibmaksājums, un Kredītu reģistra informācija tagad pieejama arī viedierīcēs. Latvijas Bankas ZibLab, kas ir virtuāla platforma inovatīvu un lietotājam draudzīgu maksājumu risinājumu izveides un attīstības veicināšanai, palīdz tirgus dalībniekiem kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus un koordinēt savstarpēji sadarbspējīgu, drošu, lietotājam draudzīgu un inovatīvu maksājumu risinājumu attīstību Baltijas reģionā.

SNB Inovāciju centrs arī izmanto jaunus inovatīvus veidus, kā rast risinājumus daudzām kompleksām pārrobežu problēmām, ko izraisa nevajadzīga sadrumstalotība vai mēģinājumi kaut ko veikt izolēti.

Digitālie maksājumi un centrālo banku digitālā nauda (CBDC) ir svarīgs mūsu darba kārtības jautājums. Kopš 2020. gada vidus vismaz 36 centrālās bankas publicējušas pētījumus par sabiedrībai pieejamu vai starpbanku CBDC.[9] Lai gan neviena no lielajām jurisdikcijām pagaidām nav nolēmusi emitēt plašai sabiedrībai pieejamu CBDC, vairāki projekti sasnieguši pilotposmu.

Nākamās sabiedriskā sektora prioritātes ir koordinācijas pastiprināšana un pasākumi, lai novērstu pārrobežu maksājumu sistēmu sadrumstalotību, kā nosaka G20 finanšu ministru un centrālo banku prezidentu pieprasījums Finanšu stabilitātes padomei kopā ar SNB Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteju, citām starptautiskajām organizācijām un standartu noteicējām institūcijām izstrādāt plānu pārrobežu maksājumu uzlabošanai.[10]

SNB Inovāciju centra biroju galvenā uzmanība tiks pievērsta "nākamās paaudzes" daudzpusēju pārrobežu maksājumu platformu potenciāla izpētei. Viens no šādiem projektiem, kas pašlaik tiek īstenots mūsu Singapūras centrā, pēta, kā digitālas identitātes un maksājumu platformas (payment rails) varētu savstarpēji sasaistīt, lai izveidotu “globālu steku” (global stack).

Taču svarīga interešu joma ir arī pāreja uz digitālizāciju ne tikai maksājumu jomā, bet īpaši regulējuma tehnoloģiju (regtech) un uzraudzības tehnoloģiju (suptech) izstrāde un piemērošana.

Pēdējos gados pieaugusi finanšu iestāžu un valsts sektora interese par tehnoloģiju izmantošanu jauno uzņēmējdarbības modeļu atbalstam, kā arī efektīvākai un lietderīgākai regulējošo un atbilstības prasību izpildei. Potenciālais kolektīvais guvums regulētajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, uzlabojot efektivitāti, samazinot neautomatizētos procesus un lietderīgi izmantojot datus, būtu milzīgs.

Šajā nolūkā SNB Inovāciju centrs ar tā Singapūras biroja starpniecību un kopā ar G20 Saūda Arābijas Prezidentūru šogad kopīgi rīkoja pirmo globālo virtuālo TechSprint pasākumu. Fintech uzņēmumi tika aicināti izstrādāt inovatīvus tehnoloģiskus un īstenojamus risinājumus uzraudzības iestāžu identificētām reālām problēmām. Tas tika veikts, izmantojot API Exchange (APIX) – pasaules pirmo pārrobežu atvērtās arhitektūras API tirgus un smilškastes platformu, kurā dalībnieki var integrēt un kopīgi testēt risinājumus, izmantojot mākonī bāzētu arhitektūru.

Citi Inovāciju centra projekti risina regtech (regulējuma tehnoloģiju) un suptech (uzraudzības tehnoloģiju) jautājumus. Mūsu Šveices centrs izstrādā centrālajām bankām paredzēta, reālajā laikā darbotiesspējīga tirgus monitoringa rīka prototipu. Mākonī bāzēta plūsmas apstrādes platforma apstrādās reālā laika finanšu datu plūsmas un aprēķinās attiecīgos likviditātes un tirgus riska rādītājus. Tas nodrošinās centrālajām bankām tirgus apstākļu kopskatu ar pielāgotu informācijas paneļu un reālā laika brīdinājumu palīdzību.[11]

Un mums ir daudz projektu, kuri pārsniedz regtech un suptech jomu. Augustā Inovāciju centra birojs Honkongas ĪPA un Honkongas Monetārā iestāde uzsāka TechChallenge – Digitising Trade Finance iniciatīvu, lai izgaismotu jauno tehnoloģiju potenciālu tirdzniecības finansēšanas mehānismu uzlabošanā (tradetech). Privātie uzņēmumi tika aicināti iesniegt inovatīvus risinājumus, pievēršoties pieslēgumiem tradetech platformām, tirdzniecības finansējuma pieejamībai MVU, pamatojoties uz tehnoloģijām, un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm paredzētai tradetech infrastruktūrai.

Nākamajos mēnešos un gados, pasaulei cīnoties ar pandēmijas sekām un attīstoties un paātrinoties pārejai uz digitālo finansējumu, Inovāciju centrs strādās, lai atrastu reālus risinājumus, pamatojoties uz praktiskiem projektiem, pievēršoties arvien sarežģītākām problēmām un aptverot arvien vairāk jomu, t.sk. kibernoturību, ilgtspējīgas finanses, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās izmantošanu centrālo banku un finanšu uzraudzības darbībā. Sadarbība ar tādām ieinteresētajām personām kā Latvijas Banka šajā misijā būs ļoti svarīga.

Noslēguma piezīmes

Noslēgumā gribu teikt, ka valsts iestāžu un centrālo banku veiktie pasākumi bijuši ļoti nozīmīgi, palīdzot mazināt Covid-19 izraisītā šoka intensitāti un tā kaitējumu pasaules tautsaimniecībai un finanšu sistēmai un galarezultātā atjaunojot sabiedrības drošību.

Centrālo banku īstenotā daudzpusējā sadarbība un proaktīvā rīcība būs arī būtiska, veidojot finanšu arhitektūru, kas saglabās savu drošumu nākotnē un būs noturīga pret plaša spektra šokiem. Mums virzoties uz šo jauno pasauli, tehnoloģijām un inovācijām būs vissvarīgākā nozīme.

Paldies par uzmanību un novēlu jums visiem veiksmīgu konferenci!

[1]     Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) 2020. gada 22. jūlija videointervija ar Deividu Ignāciju (David Ignatius), The Washington Post (https://www.ecb.europa.eu/press/inter/date/2020/html/ecb.in200723~0606f514ed.en.html).

[2]     Sk. BIS. Annual Economic Report 2020. June 2020, un BIS Bulletins (www.bis.org/bisbulletins/index.htm).

[3] Sk. Auer, R., Cornelli, G., Frost J. Covid-19, Cash, and the Future of Payments. BIS Bulletin, No 3, April 2020 (https://www.bis.org/publ/bisbull03.pdf).

[4] Sk. BIS. Central banks and payments in the digital era. BIS Annual Economic Report. Chapter III, June 2020 (https://www.bis.org/publ/arpdf/ar2020e3.pdf).

[5] Sk. CPMI. Enhancing cross-border payments: building blocks of a global roadmap – Technical background report. July 2020 (https://www.bis.org/cpmi/publ/d194.pdf).

[6] Diskusiju par centrālo banku lomu jaunajā maksājumu pasaulē sk. BIS. Annual Economic Report 2020. Chapter III, June 2020.

[7] Sk. BIS. BIS Innovation Hub to expand to new locations in Europe and North Americ., 30 June 2020 (https://www.bis.org/press/p200630a.htm).

[8] Sk. Latvijas Bankas 2019. gada pārskatu (https://datnes.latvijasbanka.lv/ar/AR/LB_AR_2019.pdf).

[9] Sk. Auer, R., Cornelli, G., Frost J. The rise of central bank digital currencies: drivers, approaches and technologies. BIS Working Papers, No 880, August 2020 (https://www.bis.org/publ/work880.htm).

[10] Sk. Maksājumu un tirgus infrastruktūras komiteja (Committee on Payments and Market Infrastructures). Enhancing cross-border payments: building blocks of a global roadmap – Technical background report. 2020 (https://www.bis.org/cpmi/publ/d194.pdf).

[11] Monitoringa instruments sākotnēji koncentrēsies uz valūtas tagadnes darījumu tirgu, lai gan vēlākā posmā, iespējams, tiks aptverti papildu instrumenti, piemēram, standartizēti valūtas maiņas nākotnes līgumi un/vai tirgi.

Konferences kopsavilkums: Sabiedrībai nepieciešama nauda, ko tā pati spēj kontrolēt