Latvijas Bankas konference 2008 "Reālā konverģence ceļā uz eiro ieviešanu - pieredze un perspektīvas"

Īsumā kopsavelkot, secinājums ir tāds, ka nepieciešami konkrēti rīcības plāni, pirmkārt, Māstrihtas kritēriju sasniegšanai un eiro ieviešanai iespējami tuvā laikā un, otrkārt, darba ražīguma un konkurētspējas veicināšanai, kas balstāma uz zināšanu ekonomiku un inovācijām.

Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs ievadreferātā vēlreiz atkārtoja apsvērumus, kādēļ eiro ieviešana tautsaimniecībai ir nepieciešama un neatliekama, noliekot iespējami ātru eiro ieviešanas datumu. Latvijas Bankas prezidents aicināja valsts ekonomiskās politikas veidotājus izvirzīt 2012. vai, vēlākais, 2013. gadu par eiro ieviešanas laiku un izstrādāt konkrētu plānu, kas veicams šā mērķa sasniegšanai un padarītu to reālu un uzticamu.

Eiro ieviešanas priekšrocības vislabāk redzamas, ja novērtē, kā ekonomiku ietekmē tā trūkums. Bez eiro Latvija paliek Eiropas perifērijā, kā tādu mūs vērtē investori, reitinga aģentūras, sadarbības partneri. Aizņemšanās ir dārgāka gan valdībai, gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Eiro ir vajadzīgs uzņēmumiem tirdzniecības potenciāla audzēšanai. Eiro ir būtisks garants valsts makroekonomiskajai stabilitātei, ko Latvijā varam īpaši labi novērtēt pašreizējo pasaules finanšu tirgus problēmu laikā, līdz ar to pāreju uz eiro I. Rimšēvičs salīdzināja ar pārkāpšanu no mazas gumijas laiviņas bangojošā ekonomikā uz liela un droša kuģa.

Slovākija ir valsts, kas ir lieliski izmantojusi pasaules ekonomikas augšupejas ciklu, lai šajā laikā gan uzlabotu reālo ekonomiku un kāpinātu iekšzemes kopproduktu, gan sasniegtu Māstrihtas kritērijiem atbilstošus makroekonomiskos rādītājus. Diskusiju ietvaros tika atzīmēts, ka kritēriju izpilde konverģējošā ekonomikā nevar notikt pati no sevis, pašplūsmā - nepieciešama ekonomiskās politikas veidotāju mērķtiecīga darbība un savlaicīga dažādu institūciju un interešu grupu - tai skaitā darba devēju, darba ņēmēju - iesaiste. Četros gados kopš eiro ieviešanas plāna izveides Slovākija veikusi sarežģītu darbu, pazeminot inflāciju, kas bija tās problemātiskākais rādītājs, no 8.9% uz 2.2% un veicot reformas, ka liek pamatu stabilai ilgtermiņa izaugsmei. Tas noticis straujas izaugsmes apstākļos, kad sabalansētas izaugsmes, cenu stabilitātes un eiro ieviešanas mērķi palīdzēja sasniegt adekvāta makroekonomiskā politika, tai skaitā budžeta deficīta un valdības parāda samazināšana, princips neļaut algām augt straujāk par ražīgumu.

Slovākijas Nacionālās bankas prezidenta padomnieks Jurajs Šipko ne tikai detalizēti izskaidroja soļus, ko viņa valsts veikusi eiro mērķa sasniegšanai, bet arī norādīja uz nākotnē risināmiem jautājumiem, lai jaunā eiro zonas dalībvalsts varētu gūt maksimālu labumu no vienotās valūtas ieviešanas un iespējami ātri sasniegt eiro zonas valstu ekonomikas attīstības līmeni, kas pamatscenārijā tiek prognozēts 18 gadu laikā. Kā norādīja J. Šipko, eiro ieguvumi nav automātiski, pāreju uz eiro jāpavada atbilstošai valsts makroekonomiskajai politikai, virzībai uz zināšanu ekonomiku, darba tirgus elastīguma veicināšanai u.c. ekonomiskās politikas risinājumiem.

Jau atklājot konferenci, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss uzstādīja reizē diagnozi Latvijas reālajai konverģencei un iezīmēja to virzienu, kāds saglabājās konferences diskusijās. Proti, Latvijas augstais iekšzemes kopprodukta kāpums nav noticis vienlaikus ar ražīguma jeb produktivitātes izaugsmi, šai ziņā esam tālu no attīstītajām valstīm un tādējādi nav radīti apstākļi noturīgai ilgtermiņa izaugsmei.

M. Kazāks, saistot reālo konverģenci un Māstrihtas kritēriju izpildi kā eiro ieviešanas nosacījumus, norādīja uz to savstarpējo saikni - lai sasniegtu labus makroekonomiskos rādītājus, nepieciešama reāla ekonomikas konverģence, un otrādi - kritēriju izpilde ir nosacījums ienākumu kāpumam un reālajai konverģencei kopumā. Tika minēts, ka, lai gan ilgāka gatavošanās teorētiski varētu ļaut labāk ekonomiski pielāgoties eiro zonas valstīm, tomēr konferences diskutanti atzīmēja, ka realitātē tas var drīzāk nozīmēt pretēju procesu integrācijai - investīciju, tirdzniecības partnervalstu ziņā Latvijai ir salīdzinoši maza saikne ar eiro zonas valstīm salīdzinājumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm.

Nominālo un reālās konverģences saikni spilgti ilustrē inflācijas un reālās konverģences sakarība. Eiropas Centrālās bankas ekonomists Reiners Mārtina analīze rādīja, cik lielā mērā Latvijas reālās ekonomikas struktūra atspoguļojas iedzīvotāju izdevumu struktūrā un tālāk inflācijas rādītājā, ko pašlaik ievērojami vairāk kā attīstītajās valstīs nosaka izdevumi enerģijai un pārtikai - gan iedzīvotāju izdevumi, gan nepieciešamais enerģijas daudzums, lai saražotu vienu produkcijas vienību. Līdz ar to enerģijas un pārtikas cenu kāpumi globālajos tirgos inflāciju Latvijā ietekmē ievērojami vairāk.

Izšķiroša nozīme Latvijas ekonomiskajā attīstībā un ienākumu kāpumā būs ražīgumam jeb produktivitātei. Lai gan dati uzrāda produktivitātes kāpumu galvenajās tautsaimniecības nozarēs, U. Rutkaste un M. Kazāks uzsvēra, ka līdz šim tas bijis saistīts ar lielām kapitāla ieplūdēm, kuru potenciāls līdzšinējos gados nav izmantots veiksmīgi, kāpinot konkurētspēju nozaru un valsts līmenī.

Pēc ekonomisko rādītāju analīzes otrajā konferences diskusijā tika apspriests, kas Latvijā jāmaina darba ražīguma paaugstināšanai, lielā mērā pievēršoties izglītības un zināšanu paaugstināšanas jomai. Kopēja atziņa - bez adekvāta situācijas novērtējuma un idejām, kuru Latvijā netrūkst, nepieciešama atbildīgo institūcija konkrēta un ātra rīcība. Kā piemērs diskusijā tika minēta eksporta atbalsta programma, kur darbība ir stipri iekavēta.

Vairāk materiālu: https://www.macroeconomics.lv